Humoreska: Brūtēm piestāv plikumi!

Baraties vai nebaraties, mātes, bet katru pavasari meitas atsedz plikumus un tā kaitina puišus – jaunus un vecus. Plikumi – tas ir uz labu vien! Ticiet vai ne...

Kad brūtei kāds ierauga plikumu, tad tai būs laimīgs mūžs. To jau senatnē zinājuši Bērzaunē. Bet, kad brūte ģērbjas, tad pie plikas kājas liek naudu. Tāda gudrība nāk no Lejasciema. Arī Rīgā ne tikai šodien, bet sendienās zinājuši, ka brūtei aiz zeķes jānēsā nauda, lai būtu laimīga dzīvošana. Vecgulbenē nostāja bijusi vēl tiešāka: brūtei jāprasa brūtgānam nauda, lai vēlāk tā varētu naudu valdīt.
Pilnīgi mute niez! Tā sagribas atkal pabučoties. Dabiska lieta. Izrādās, ka senatnē latviešiem pret to visu bijusi gauži veselīga attieksme. Meklēsim folklorā! Ja lūpa niez, tad tā jāapspaida ar brunču apakšu. Tā saka Alojā. Tātad jāķeras tik klāt kādam meitietim! Taču der atcerēties: ja mutējoties vīrietis iegrūž sievietei mutē mēli, tad sievietei drīz izlūst zobi. Tā saka Plāņos. Taču par naudu jau visu var dabūt gatavu. Tas taču uz laimi vien! Bet nekā. Šīs no manis bēg un skrien projām kā uguns pa kūlu. Arī par to latvieši vienmēr visu ir zinājuši. Ērgļos ir ticējums: brūte allaž bēguļojusi un nedevusies tūliņ rokā. Tā viņš ir tajā pasaulē iekārtots.
Tā valdīšana pār vīriem sievietēm Latvijā allaž bijusi aktuāla. Smiltenē vēl šodien tic: ja brūte baznīcā uzmin brūtgānam uz kājas, tad tā valda par vīru.

Vai dieniņās! Tāpēc jau mana sieva valda un skalda. Areče! Taču zinu arī, kāpēc visu mūžu metu acis uz citiem meitiešiem. Mana izredzētā jaunībā dikti pucējās, katru dienu mainīja štātes. Tā ir slikta zīme. Smiltenē zina: ja meita, brūte būdama, maina virsas drēbes, tad viņas vīrs meklēs citas sievietes.

Bet vecākiem, kuru meita ir tuvu izdošanai, obligāti pūrā līdzi jādod govs. Tāds ticējums ir Vecgulbenē. Brūtgānam bija jāliek uz govs ragiem nauda, kuru saņēma brūtes vecāki. Tā, lūk! Krīzes laikā dikti noderīga tautas tradīcija.
Ko esmu te sarunājis, pats nezinu, jo tāds grēka gabals vien esmu. Arī par to senāk latviešiem Pustiņos bija, ko sacīt: kad cilvēks grēko, tad eņģelis raud, bet velns smejas. Nu, re, vismaz kādam ir jautri.

Lietotāju raksti