Humoreska: Cik sver kaķis?

Nadzīgi tuvojas 2011. jeb Kaķa gads. Pirmais pēc Gregora, otrais – pēc ķīniešu kalendāra. Bet latviešiem gluži vienkārši tūdaļ beigsies kārtējais vilku mēnesis un sāksies ziemas mēnesis. Bet pēc tam būs sveču, tad – sērsnu jeb baložu mēnesis, pēcāk – sulu mēnesis, tad – lapu jeb sējas, bet vēl vēlāk – ziedu, siena, rudzu, viršu, veļu, salnu mēnesis un gada galā – atkal vilku laiks.

Bet patiesībā arī man kā īstenam latviešu puikam ir šis tas sakāms par kaķiem. Uzvedas tā it kā
būtu dikti svarīgi radījumi. Pasaules naba! Bet patiesībā ir sīkumaini, pat niecīgi un nav arī pārāk  uzticami. Pamēģini paglaudīt pret spalvu, redzēsi, kas būs! Kaķis patiesībā ir domāts mazu bērnu baidīšanai. Piemēram, kā tajā dziesmā par miega peli, kurai jālien aši aliņā, lai kaķītis nedabūja, jo - “kaķītis ieraudzīs, novilks pelei kažociņu”. Kaķis ne tikai kozdams un
skrāpēdams, bet pat žēli raudādams skādi nodara. Viņa asaras jeb sudrabiņa lietu Ziemassvētkos jau piedzīvojām. Nekā laba tur nebija. Sniega kārta kļuva cieta kā nolakota. Bet pats kaķīt’s drīz jau asaras bija noslaucījis un kurmi dancināja, aukliņā turēdams. Viens mierinājums, ka – kaķa lāsti debesīs nekāpj un no laika zīmēm izriet, ka būs laba vasariņa un būs labi mieži, rudzi.

Latviešu pasakās kaķim ļauts gan baznīcā braukt, gan par melderi būt. Šis var atļauties ķērni sadauzīt, krējumu meklējot, zinot, ka neviens viņu neiedrošināsies tiesāt vai cietumā likt. Vārdu sakot, kaķis dzīvo ārpus likuma. Ja ar kaķiem gribēsi pa labam, vienalga var piečakarēt - pa kluso iečurāt kurpē. Ar peļu junkuriem cieši kopīgu valodu atrod vienīgi raganas  jeb daiļais dzimums. Viņas prot pielabināt murrātāju. Manas mazmeitas Ziemassvētku vakarā kaķi svēra. Diemžēl tas makans izrādījās gana smags - aizņēma puspodiņu. Tas nozīmē, ka rudenī kādai mazmeitai gaidāmas kāzas ar čali nolaidenās “kaķa biksēs”, kādas tagad dikti modē. Tātad atkal tēriņi! Jaunībā jau negrib saprast, ka precības ir kā kaķis maisā. Nevajadzētu steigties, bet... kad jaunie ļaujas tām kaķu spēlēm, viņi vairs ar galvu nedomā. Prātā tikai murrāšana duetā. Nekad nevar zināt, kas tur beigās iznāks. Tepat draugi, te jau ienaidnieki! Turklāt kaķim jau nepiemīt vainas sajūta. Viņš arī nepadodas pieradināšanai.

Paēdīs pilnu vēderu, un tik vien mēs šo redzējuši! Staigā, kur pašam patīk. No tā visa izriet, ka Kaķa gadā ir jāuzvedas īpaši piesardzīgi vai arī gluži pretēji – jādzīvo zili zaļi uz velna paraušanu. Kaķis taču vienmēr paliek sveikā, jo viņam ir deviņas dzīvības un laimējas ikvienā kritienā piezemēties uz visām četrām ķepām. Turklāt kaķis ir velnišķīgi skaists radījums. Pieglaudīsies un – viņam tiks piedoti visi grēki.

Lietotāju raksti