Humoreska: Jo-odu uzlidojums!

Esam gan sagaidījuši laiciņu. Mums pēdējās asinis grib nosūkt „melnā sotņa”.

Esmu tā nomocījies, ka uz manis vairs nav dzīvas vietiņas. Kasos vienā laidā. Kā gan citādi, ja katru rītu ceļos un guļos ar vienu domu: kā nepalikt parādā, kā samaksāt par savu nožēlojamo eksistenci? Man neskauž, ja kāds brauc džipā un katru dienu pārtikā notriec simtlatnieku. Vienkārši sāp galva. Sevišķi, kad ieslēdzu televizoru ziņu laikā. Ir sajūta, ka esam pārkarsuši, ekonomiku sildīdami. Kukuļņemšanas fakts mūsu valstī ir likts vienos svara kausos ar Neo lietu! Kā lai nesaceļas? Mati stāvus uz visa ķermeņa! Nudien gribas kādu nosist, odu kādu, jo-odu.

Ļaudis melš, ka būs bada gads. Tā esot vienmēr pēc vēlēšanām. Vārdu sakot, līdz 2.oktobrim vēl kā nebūt izvilksim. Pēc tam tiem, kas pie teikšanas, - kaut vai ūdens plūdi. Oi, šopavasar odi vareni sijā, griež savu nāves deju kā negudri! Un dzeguzes arī nojūgušās - kūko vienā laidā, bet man allaž kabatas bez skanošā. Tur ir tikai tukša kredītkarte. Kā izslaucīta. Par ko tas liecina? Par to, kam man atkal jau mēle niez uzzināt un neturēt noslēpumā to, cik pelna vēl dažs labs no tiem, kas sēž valsts vai pašvaldības budžeta iestādēs un audzē taukus. Vai man no zināšanas kļūs vieglāk? Noteikti! Tad es domāšu un lemšu, par ko balsot 10.Saeimas vēlēšanās. Lai tie jo-odi riņķo, aģitē, jauc man galvu. Velti! Nu jau iet par traku. Vairs nevar mierīgi dusēt un cerēt, ka viss nokārtosies pats no sevis. Nē! Man pašam ir jāņem savās rokās šī valsts un jāieved tajā kārtība. Ja tā domāšu un darīšu es un visi citi vēlētāji, viss mainīsies uz labo pusi. Tā, lūk! Makšķeri esmu izmetis. Redzēs, kas man uzķersies, kādi būs piedāvājumi. Ja būs, tad domāšu, vai pieņemt piedāvājumus vai ziņot attiecīgajiem „orgāniem”.

Lietotāju raksti