Je es būtu miljonārs...

... es izglābtu Latviju kopā ar citiem čomiem un čomenēm - miljonāriem. A kur ir zvanīts, ka es neesmu starp viņiem? Ko jūs par mani patiesībā varat zināt?!

O, pēc svaigākajiem šīs vasaras datiem mūsu (ja sevi ar visām utīm jau pieskaitu miljonāriem), vietējo miljonāru, ir pavisam 700 vēl neseno 1000 vietā. Tie ir tikai legālie dati. Nelegālo starp mums, protams, ir vairāk.

 

Krīze, saprotiet, dara savu. Arī miljonāriem, lai izdzīvotu, ir jāaiziet pagrīdē. Mūsu ir mazāk, bet joprojām nav maz. Tiesa, izvērsties šajā nelielajā valstī ar nieka 2,27 miljoniem iedzīvotāju nav viegli. Dabiski, ka šodien buksē peļņas ieguve būvniecībā, tirdzniecībā, nekustamo īpašumu biznesā, diemžēl pat izklaides jomā. Ko iesākt? Kā gūt peļņu?

 

Šodien ienesīgāko biznesu var raksturot ar trim "R": rekets, reliģija, romantika (zem tā es palieku azartspēles, mīlas rotaļas un dažāda veida apreibināšanās biznesu). Valsti savukārt raksturo šādi "R": rezerve, rente, rutīna. Ir skaidrs, ka katram ir vajadzīgs jumts virs galvas. Arī valstij. Kāpēc gan šis jumts nevarētu būt mēs, vietējie miljonāri? Kāpēc mums bija jāpieļauj, ka jumta funkciju pārņem kaut kāds tur Valūtas fonds sazin no kurienes?

 

Es personiski nāktu klajā ar šādu priekšlikumu: mums, miljonāriem, kas pārstāvam ejošākos biznesa veidus, vajag samesties, cik kurš var, - pa miljonam, pāris vai triljonam. Vajadzētu izveidot tādu kopējo katlu valsts glābšanai. Un stingri izsekot, kā tā mūsu naudiņa tiek iztērēta. Galvenais - lai necieš bērni, vecie cilvēki, invalīdi. Pārējiem tomēr ir pašiem par sevi jāparūpējas.

 

Uzskatu, ka valstī nežēlīgi ir jāapšķērē birokrātija. Un tad jau tālāk valsts lietas ies kā smērētas. Es pat domāju, ka, samazinot birokrātiju, no pagrīdes iznāktu dažs labs miljonārs. Un tad mēs kopīgi valstī pārskatītu dažus "T": taisnā tiesa, tirgus, tradīcijas.

 

Sakiet, lūdzu, kāpēc joprojām pie mums mazos zagļus (par degvīna pudes zādzību veikalā) liek cietumā, bet lielie tiek vaļā tikai ar tā saucamo "politisko atbildību", kas, kā zināms, faktiski nozīmē bezatbildību? Es personīgi uzskatu, ka vajadzētu pie mazliet nopietnākas atbildības saukt valsts izsaimniekotājus, banku stutētājus un rūgtās patiesības ilgstošos noklusētājus. Lai gan... kas bijis, tas bijis. Ir jādzīvo tālāk.

 

Domāju, ka bez mums, miljonāriem, izglābt šo valsti nekādi neizdosies. Brāļi un māsas iekš miljoniem, vai sametamies?

Lietotāju raksti