Kā apdrošināties taupīgāk

Mainoties ekonomiskajai situācijai visā pasaulē, cilvēkiem ir jāmaina ieradumi un jāsāk dzīvot taupīgi, patērējot tikai reāli nopelnīto nevis aizņemto naudu. Tieši taupot un ieguldot ietaupīto tālākā attīstībā, vecās Eiropas valstis atguvās pēc otrā pasaules kara. Šodien patēriņa burbulis ir plīsis un, lai cik tas nebūtu smagi, patēriņa vērtības ir jānomaina ar paliekošām un nemainīgām vērtībām - veselība, darbs, ģimene, izglītība, zināšanas, prasmes u.t.t. Jebkurš ieguldījums paliekošās vērtībās nesīs labklājību ilgtermiņā.

Kā iemācīties dzīvot taupīgi? Visupirms ir jāmaina vērtības. Ja platekrāna televizors vai jauns apvidus auto būs primārais mērķis, tad diez vai mēs spēsim radīt sev stabilitāti un labklājību ilgtermiņā, jo diemžēl gan auto, gan televizori piecu gadu laikā būs novecojuši un to vietā būs radīti atkal jauni.  

Lai cik tas neskanētu dīvaini - apdrošināšana ir viens no rīkiem, kas tiešā veidā palīdz mums visiem sasniegt ilgtermiņa vērtības un stabilitāti, jo ar apdrošināšanu mēs nodrošinām savu stabilo vērtību finansiālo aizsardzību.

 

Arī apdrošināšanas būtība ir balstīta uz ilgtermiņa stabilitātes vērtībām, t.i. uzkrājumu vai rezervju fonda izveidošanu no klientu veiktajām apdrošināšanas iemaksām, kura pamata mērķis ir kompensēt tādus zaudējumus, kurus bez apdrošināšanas klientiem pašiem kompensēt nav pa spēkam.

 

Diemžēl patēriņa vērtību laikā arī apdrošināšana tika pārvērsta par patēriņa kulta objektu, ar galveno mērķi nodrošināties pret laicīgu un nebūtisku materiālo vērtību zudumu. Cilvēki vairāk uztraucās par auto virsbūves krāsas bojājumu nekā par risku zaudēt auto negadījuma dēļ. Apdrošināt savu īpašumu pret zādzību vai nopludināšanu no kaimiņiem bija daudz svarīgāk nekā pasargāt to pret pilnīgu bojāeju ugunsgrēkā vai dabas stihijās.

 

Padomi kā taupīt uz apdrošināšanu:

 

1) Ir jāmaina domāšana un vērtības, uztverot apdrošināšanu nevis kā īslaicīgu tēriņu, kura lietderība tiek saskatīta iespējā ar uzviju atgūt iemaksāto naudu, bet gan kā rīku ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai, attiecīgi izvēloties apdrošināt tikai tos riskus, kas ietekmē Jūsu stabilitāti vai finansiālo situāciju ilgtermiņā.

 

Tas pats attiecas uz pašriska izvēli. Izvēloties pašrisku pēc individuālām iespējām un izvērtējot tā ietekmi uz Jūsu maksātspēju un stabilitāti ilgtermiņā, ir iespējams būtiski ietaupīt - jo augstāks pašrisks, jo zemāka maksa par apdrošināšanu.

2) Nekādā gadījumā nevajadzētu pirkt lētāko apdrošināšanu, bet gan izdarīt izvēli pēc iepazīšanās ar apdrošināšanas nosacījumiem, pievēršot uzmanību apdrošināšanas segumam - riskiem, izņēmumiem un pienākumiem, kurus uzliek apdrošināšanas nosacījumi. Var gadīties, ka pienākumi, kurus uzliek apdrošināšanas noteikumi, izmaksās daudz dārgāk nekā starpība starp piedāvājuma cenu, vai arī apdrošinātie riski būs daudz šaurāki un izņēmumi plašāki! Atcerieties, taupīt un lētāk nav viens un tas pats!

 

3) Būt labam klientam, godprātīgi rūpējoties par sevi, savu īpašumu un veselību, nepieļaujot zaudējumus, atmaksājas! Ikviens apdrošinātājs cīnās par labiem klientiem, piedāvājot gan izdevīgāko cenu, gan arī papildus pakalpojumus un servisu!

 

1. piemērs , kā taupīt ēkas un iedzīves apdrošināšanā:

 

Apdrošināts dzīvoklis ar atjaunošanas vērtību un apdrošinājuma summu 30.000 Ls, kustamā manta (iedzīve) par 5.000 Ls un dzīvokļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība par 5.000 Ls, kopā par 40.000 Ls.

 

Maksa par apdrošināšanu gadā par visu iespējamo risku visplašāko apdrošināšanu būtu 100 Ls ar pašrisku 100 Ls.

 

Veicot dzīvokļa apdrošināšanu 50 gadus, katru gadu atjaunojot apdrošināšanas polises, kopumā par apdrošināšanu tiktu samaksāti 5.000 Ls, kas ne tuvu nav apdrošinājuma summa. Varbūtība, ka apdrošinātajā dzīvoklī 50 gadu laikā ir iespējams ugunsgrēks vai kāds cits būtisks risks, kura rezultātā zaudējums var sasniegt apdrošinājuma summas apmērus, ir pietiekoši augsts, tāpēc apdrošināšana noteikti attaisnosies.

 

Pēc statiskas datiem, vislielākos zaudējumus dzīvoklim var nodarīt uguns un ar to saistītā uguns dzēšana, eksplozija, zibens un dabas stihijas, tāpēc visu iespējamo risku apdrošināšanas vietā, dzīvokli un iedzīvi var apdrošināt tikai konkrēti pret šiem riskiem un, izvēloties pašrisku, piemēram, 500 Ls, maksa par apdrošināšanu gadā jau varētu sasniegt 40 Ls. 50 gadu laikā par apdrošināšanu jau tiktu samaksāti tikai 2.000 Ls, tādējādi ietaupot 3.000 Ls, bet tajā pašā laikā nodrošinot pret būtiskākajiem riskiem un zaudējumiem.

 

* Pašrisks - summa, līdz kurai apdrošināšana neatlīdzina zaudējumus.


 

2. piemērs, kā taupīt sauszemes transportlīdzekļa KASKO apdrošināšanā:

 

Apdrošināts jauns auto ar vērtību un apdrošinājuma summu 12.000 Ls,

 

Maksa par apdrošināšanu gadā par visu iespējamo risku visplašāko KASKO apdrošināšanu būtu 600 Ls ar pašrisku 100 Ls.

 

Veicot auto apdrošināšanu 5 gadus, katru gadu atjaunojot apdrošināšanas polises, kopumā par apdrošināšanu tiktu samaksāti 2.400 Ls, pieņemot auto vērtības kritumu katru gadu. Varbūtība, ka 5 gadu laikā ir iespējama avārija vai kāds cits būtisks risks, kura rezultātā zaudējums var sasniegt auto vērtības apmērus, ir pietiekoši augsts, tāpēc arī šajā gadījumā apdrošināšana noteikti attaisnosies.

 

Apdrošinot auto tikai pret būtiskajiem riskiem - ceļu satiksmes negadījumiem, uguni, dabas stihijām, zādzību un laupīšanu - un, izvēloties pašrisku 500 Ls, maksa par apdrošināšanu jau pirmajā gadā varētu sasniegt 350 Ls un 5 gadu laikā par apdrošināšanu jau tiktu samaksāti tikai 1.500 Ls, tādējādi ietaupot 900 Ls, tajā pašā laikā nodrošinot aizsardzību pret būtiskākiem zaudējumiem un auto pilnīgu bojāeju.

Lietotāju raksti