Kāda šogad rajonā būs kultūras dzīve? 10

Gunita Paleja, Zeltiņu pagasta tautas nama vadītāja:
Zeltiņos būs radoši pasākumi

Sanita Eglīte, Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras jautājumos:
Jostu nevajag likt ap kaklu

Iveta Kovtuņenko, Alūksnes pašvaldības kultūras, izglītības un sporta darba organizatore:
Pasākumi ir reklāma pilsētai

Gunita Paleja, Zeltiņu pagasta tautas nama vadītāja:
“Ja var pieciest samazinājumu daudz svarīgākās jomās – medicīnā, policijā, ugunsdzēsībā, tad arī kultūrā jātiek ar to galā. Viegli nav, bet – kad nav naudas, tad “jāstrādā ar galvu”. Mums, kultūras darbiniekiem, jo īpaši šajā laikā cilvēkos jāiet ar lielu optimismu, radot pozitīvas emocijas. Cilvēks nevar tikai sēdēt mājās, skatīties, lasīt un klausīties, cik grūti būs krīzes laikā. Arī 80.-to gadu beigās  bija līdzīga situācija un izdzīvojām – vienmēr var kaut ko izdomāt.

Protams, nevarēsim uz Zeltiņu tautas namu aicināt dārgus māksliniekus un tik bieži ballēs baudīt “dzīvo mūziku”. Bet mums ir brīnišķīgi pašdarbnieki gan pašiem, gan blakus pašvaldībās un rajonos – galvenais ir darīt! Dēļ taupības nedomājam no kaut kā atteikties, rīkosim jau ierastos pasākumus, tikai citādākā formā. Arī Pagasta svētki vasarā būs trīs dienas. Zeltiņos būs radoši pasākumi arī šogad, jo neesmu noskaņota padoties. Citur cilvēki dzīvo vēl sliktāk – mums nav ne karš, mēris vai dabas katastrofas. Zeltiniešiem vēlu nepalikt mājās, bet nākt uz pasākumiem tautas namā – būsim kopā un bagātināsim sevi emocionāli!”

Sanita Eglīte, Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras jautājumos:

“Kultūra reti ir pašvaldības prioritāte salīdzinājumā ar citām jomām, tāpēc teikumu, ka naudas kultūrai nav, dzirdam gandrīz katru gadu. Pērn pašvaldībām bija vairāk jādomā par amatiermākslas kolektīviem, jo to līdzdalība Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos nemaksāja maz. Šogad naudas tiešām nav daudz, tomēr nevar būt tāda situācija, ka par 100 procentiem “nogriež” finansējumu pasākumiem, nesamērīgi samazina kolektīvu vadītāju algas vai likvidē kolektīvus, nepērk grāmatas, atlaiž darbiniekus. Labu un profesionālu kultūras cilvēku mums nemaz nav tik daudz, lai vieglprātīgi pieņemtu šādus lēmumus.

Ir skaidrs, ka, piemēram, rajona padomei būs jāatsakās no pasākumiem, kuri prasa lielus finanšu resursus, tostarp no rajona kultūras projektu konkursa organizēšanas. Arī pašvaldību kultūras iestādēm jāpārdomā sava darbības intensitāte, bet nav jāatsakās no strādāšanas. Visiem ir jāsavelk jostas, tikai šo jostu nevajag likt ap kaklu.

Kultūras nozarēs strādājošajiem vēlu izturību, būt radošiem un izdomas bagātiem, bet iestāžu vadītājiem - stipriem savā pārliecībā un argumentācijā.”

Iveta Kovtuņenko, Alūksnes pašvaldības kultūras, izglītības un sporta darba organizatore:
“Pirmkārt, ir jādomā par cilvēkiem, jo viņiem pēc darba ir nepieciešama arī atpūta un relaksācija. Ieslēdz televizoru, atver laikrakstus – visur par krīzi vien runā. Mūzikas, dejas un pozitīvas emocijas palīdz cilvēkam saglabāt veselību un dzīvesprieku. Katra krīze nāk un pāriet, tādēļ šogad pasākumu organizatoriem būs vairāk jāstrādā ar amatierkolektīviem, veidojot aizraujošus un interesantus pasākumu scenārijus.

Arī agrāk latvieši ir pratuši atpūsties zaļumballēs, ģimeņu svētkos un tamlīdzīgi. Mēs nedrīkstam taupīt uz kultūras rēķina, aizmirstot cilvēkus. Šogad pasākumu rīkošanā būs jāraugās jau novada kontekstā un jārēķina finansiālās iespējas. Šobrīd kā nekad agrāk ciešā sadarbībā vajadzētu strādāt kultūrai ar tūrismu un sportu. Varbūt var nerīkot līdzīgus pasākumus vairākās iestādēs, bet vienu kopīgu.

Lai arī ir jātaupa, nedrīkstam nerīkot Pilsētas svētkus, ūdenssporta sacensības Alūksnē un citus ierastus un labus pasākumus. Tas ir mūsu mārketinga pasākums un reklāma pilsētai. Profesore Raita Karnīte ir veikusi pētījumu, kurā secināts, ka katrs kultūrā ieguldītais lats dod atpakaļ ieguvumu 1,40 latu apmērā.”

Komentāri 10

Mācies pasniegt tautas garamantas labā iesaiņojumā un neņaudi, ka laiki grūti!

pirms 11 gadiem, 2009.01.25 13:14

folklorists

Tautas garamantu kultūra un kultūra kā prece ir divas dažādas lietas. Ja sūdīga prece un tauta negrib vilkt naudu no maciņa ārā, tā nav jāapmaksā no nodokļu naudas.

pirms 11 gadiem, 2009.01.25 12:20

karnīte2

Kultūra ir arī izglītojoša un tur vajag prātu, naudu un arī talantu. Folklora noder, lai nemaksātu vienu otru nodokli! Ar to caurumus neaizlāpīsi. Priekšnieku ir par daudz! Un tā jau ir īsta folklora, kā viņus piespiest strādāt!

pirms 11 gadiem, 2009.01.25 11:50

Dora

Diemžēl, kad rīb lielgabali, mūzas klusē!Nevar veidot kvalitatīvu pasākumu, ja nav naudas līdzekļu. Protams prioritāte ir medicīna, izglītība, policija, lauksaimniecība.....bet....cilvēks bez garīgās barības ir TUKŠS!

pirms 11 gadiem, 2009.01.25 10:58

folklorists

Latviešu tautas kultūra veidojās tautai daudz pieticīgākos laikos. Pašdarbnieku prieku apmaksa no valsts naudas ir padomijas iedibināta tradīcija, jo šamējie palīdzēja uzturēt iekārtas ideoloģiju.

pirms 11 gadiem, 2009.01.24 23:59

Latvijas rietumos aizņemtie 7 miljardi knaši jāiegulda kultūrā - atpakaļ nāks 9,8 miljardi. Atdosim parādus un kaudze naudas pāri paliks... :D;D;D

pirms 11 gadiem, 2009.01.24 23:55

xxx

Sergejs Kruks: «Latvijā ir kultūras darbinieku pārprodukcija, kuri neprot strādāt tirgū un būt neatkarīgi, bet prasa, lai viņus dotē valsts....»

pirms 11 gadiem, 2009.01.24 22:21

"Ja var pieciest samazinājumu daudz svarīgākās jomās – medicīnā, policijā, ugunsdzēsībā, tad arī kultūrā jātiek ar to galā".
nezinu, varbūt es maz ko jēdzu, bet manuprāt lielākas problēmas var radīt finansējuma samazinājums medicīņā un ugunsdzēsībā nevis kultūrā..

pirms 11 gadiem, 2009.01.24 20:38

karnīte

Mēs nedrīkstam nerīkot tamlīdzīgi būs atpakaļ 1,40 latu apmērā.

pirms 11 gadiem, 2009.01.23 22:56

Lietotāju raksti