Kāpēc viņa mani čakarēja? 4

Nevajag domāt, ka šķīries vīrietis ir bezjūtīgs brunču mednieks. Tas ir mīts. Vēl jo vairāk manā gadījumā, jo ne jau es pametu sievu, bet viņa mani. Savāca abus mūsu bērus un visu kopīgi krāto – māju, garāžu, mūsu veikalu. Protams, pats es biju vainīgs. Viss bija noformēts uz sievas vārda. Un vienā jaukā dienā izrādījās, ka es esmu lieks. Viņa bija atradusi sev jaunu mīlestību. Es biju izsvītrots. Lieks.

Sāpēja, jo es tā vienkārši nespēju aizmirst mūsu kopīgo pagātni – mīlestības trakumu, mūsu kopīgos bēbjus un to, kā atjaunotajā brīvvalstī abi kūlāmies kā pliki pa nātrēm, līdz kļuvām turīgi cilvēki. Tagad sieva no manis prasa alimentus. Es nesaprotu, kāpēc tas vajadzīgs, ja vienalga atbalstu mūsu puikas, cik vien spēju. Un viņu dēļ es spēju visu! Vecākajam dēlam esmu nopircis portatīvo datoru par 700 latiem, jaunākajam dodu kabatas naudu katru dienu, kopā pērkam drēbes, pavadām laiku. Vārdu sakot, no bērniem es šķīries netiku nekad. Bet ne jau par to ir stāsts.

Reiz vīlies, es tomēr sapņoju satikt jaunu mīlestību. Satiku. Kādu savu skolas dienu meiteni. Seno romantisko jūsmu. Kaut ko tieši tādu man vajadzēja! Arī viņai ir divi bērni, arī viņa šķīrusies. Sākām dzīvot kopā, bet... drīz vien izrādījās, ka es viņai neesmu vajadzīgs seksam. Viņai miesisku tuvību vispār nevajag. Seksā viņa palika nepieejama, neatraisījusies, vēsa. It kā viņai tas izraisītu nepatiku un pat garīgas ciešanas. Tas man bija kas jauns, jo mana sieva bija kā traka uz mani un seksu. Mēs to darījām katru dienu, pat vairākas reizes dienā, visur un kad vien ienāca prātā. Bijām seksuāli brīvi cilvēki.

Bet manai tagadējai vajadzēja tikai sarunas sveču gaismā pie kafijas. Tā viņa bija pieradusi dzīvot gadiem ilgi. Skolotāja... Uzzināju, ka pirms manis viņai bijis cits draugs. It kā impotents. Nomiris. Domāju, ka no tās sievietes aukstuma arī nomira, sasala ragā. Bet pirms tam viņa šo bija padarījusi impotentu. Ar mani tas neies cauri. Es nopūlējos i šā, i tā, lai viņu pavedinātu. Ne, viņa kā Turaidas mūris. Bet es neesmu nekāds varmāka izvarotājs! Labi. Mēģināju atrast citu sievieti seksam, vienlaikus uzturot attiecības ar savu skolotāju izteikti garīgā plāksnē. Visu sapelnīto naudu nesu mājās. Viņai. Bet reiz pienāca brīdis, kad teicu: “Paklau, ja jau esam kopā, tad izturēsimies vienādi pret taviem un pret maniem bērniem. Vienlīdz gādāsim par visiem.”

Viņa pateica, ka tā nekad nebūs. Es ar savām atvasēm esot pats par sevi, šī ar saviem bērniem – par sevi. Un tad man piegriezās. Es viņai pateicu tieši acīs: “Ko tu mani čakarē? Ko tu vispār gribi? Kāpēc vispār mēs esam kopā?”

Es aizgāju. Tagad meklēju citu draudzeni. Normālu sievieti. 

Komentāri 4

Smiekls

Par seksu - nu, pirmkārt, tu pārspīlē par katru dienu. Turklāt tad arī sieva no tevis neaizietu. ja būs garīgā saskaņa būs arī sekss - tas kopā saucas vārdā "jūtas". ja ir tikai viens vai otrs, tad tā ir savu vajadzību apmierināšana un otra cilvēka izmantošana. Diemžēl...

pirms 11 gadiem, 2009.03.05 10:54

vietējais

Čakarēja tāpēc, ka pats ļāvies. A kāpēc ļāvies- nudien nepateikšu...

pirms 11 gadiem, 2009.03.04 12:29

es

Laikam jau pirms sākt dzīvot kopā,ir jāiepazīst cilvēks tuvāk,tad nebūs tādu pārsteigumi seksuālajās attiecībās...

pirms 11 gadiem, 2009.03.04 11:40

Lietotāju raksti