Kāpēc viņš mani tā moka? 9

Tā sanācis, ka esmu viena ar bērnu un, protamas, to nenožēloju, tomēr nesaprotu, par ko man tāds liktenis. Man nekad nav trūcis pielūdzēju. Vienmēr esmu bijusi materiāli labi nodrošināta, jo esmu izglītots un patstāvīgs cilvēks, kas prot nopelnīt. Vārdu sakot - nekādu kompleksu. Ne bērnībā, ne tagad man nav bijis nekādu psiholoģisku traumu, ar ko varētu izskaidrot turpmākos manas dzīves mezglus. Arī saviem vecākiem biju un esmu mīļa. Tikpat mīļa viņiem ir arī mana meitiņa. Arī viņas tētis mūsu mazulīti mīl, bet... mēs neesam kopā un laikam arī nekad nebūsim.

Mēs izšķīrāmies muļķīgi. Nebijām precējušies, kaut ilgi jau bijām pāris. Mīļais arvien bija greizsirdīgs uz visiem, kas parādījās manā tuvumā. Tā sanāca, ka manī iemīlējās viņa labākais draugs, pret kuru es biju laba un jauka, jo viņš taču arī mans draugs. Mīļais laikam pārprata, kad reiz ieraudzīja viņa mājās guļam blakus vienā gultā. Viņš neko nepūlējās noskaidrot, bet, kad es centos iegalvot, ka tas bija tikai brālīgs apskāviens, ko viņš redzēja, mīļais man iesita. Viņš aizbrauca pāri okeānam, tā arī neuzzinādams, ka mums būs bērns. Kad meitiņa jau bija piedzimusi, viņas tētim es pavēstīju šo jaunumu īsziņā viņa mobilajā tālrunī. Viņš neatbildēja neko. Laikam nenoticēja man sākumā.

Vēlāk man bija izdevība pašai doties uz to pārokeāna zemi, kurā nu jau otro gadu mitinājās mans mīļais. Es uzmeklēju viņu. Parādīju mūsu bērna fotoattēlus. Mēs izrunājāmies. Viņš beidzot man ticēja. Teica, ka visu nožēlo, ka ir sanācis muļķīgi, ka grib būt tēvs, bet... mēs nevarot vairs būt kopā, jo viņam ir cita. Vismaz pagaidām situācija esot tāda, varbūt vēlāk viss mainīšoties. Mīļais atrada man darbu svešajā zemē. Man, protams, tur patika. Bet mūsu meitiņa tikmēr auga pie maniem vecākiem Latvijā. Es visu laiku cerēju, ka viņš atgriezīsies pie manis, es cerēju, ka kaut kas mainīsies, jo sapratu, cik ļoti es mīlu savu mīļoto. Nevienu citu man nevajadzēja. Tomēr viņš bija un palika tikai draugs. Nekas vairāk. Uz maniem erotiskajiem impulsiem viņš nereaģēja.

 Un tad manī iemīlējās kāds turīgs svešzemnieks. Viņš piedāvāja precēties. Es pieņēmu piedāvājumu, jo nu man bija iespēja dzīvot normālu ģimenes dzīvi, atvedot šurp arī savu meitiņu no Latvijas. Kad tas notika, kaut kas bija mainījies. Mans mīļais atkal mani gribēja. Mūsu intīmās, taču slepenās attiecības atjaunojās. Par tām nezināja mans tagadējais vīrs. Nezināja arī mana mīļotā vīrieša tagadējā draudzene. Tā turpinājās līdz brīdim, kad atkal biju stāvoklī, mocīdamās neziņā, kurš ir mana bērna tēvs - vīrs vai mans mīļais. Ko tagad darīt? Es gribu šo bērnu un vienlaikus baidos.

Komentāri 9

vietējais

Tāds tādu atrod jeb divi zābaki pāris...

pirms 11 gadiem, 2009.02.09 12:13

.....

Kaut kads prostitutas dzives stasts.Vai vina zin kurs tam bernam vel ir tevs?

pirms 11 gadiem, 2009.02.08 12:46

illa

kaut kāds salkans un pretīgs seriāls, pie tam aprakstīts tā, ka riebjas lasīt

pirms 11 gadiem, 2009.02.06 22:56

Dacis

Bernu paturi un esi kopā ar naudigo virieti, krīze tomēr! :D Bet ja nopietni - kas vienreiz iazgājis un piecakarejis, brīvi daris to ari turpmak.

pirms 11 gadiem, 2009.02.06 14:11

dora

Jēzus saka: ''Lai akmeni pirmais met tas, kas nav grēkojis''. Tādēļ domāju, ka nevienam nav tiesību Tevi nosodīt...bet situācija nav normāla. Laikam jau tāpēc mēs neesam dzīvnieki, jo mums ir jāvar vadīt unkontrolēt savus instinkus ! Bet bērnam ir jānāk pasaulē, neskatoties uz to, kurš ir viņa tētis.

pirms 11 gadiem, 2009.02.06 13:54

Piedod, bet neko labu par tādām sievietēm nevaru teikt... Tu vispār pati zini ko gribi???

pirms 11 gadiem, 2009.02.06 13:17

Luze

Bērns ir svētība pieņem to, veinalaga kas ir tēvs.

pirms 11 gadiem, 2009.02.06 13:06

Lietotāju raksti