Katastrofāli krītas ražošanas apjomi Latvijā

Latvijas Mazo darba devēju un amatniecības konfederācijas ir neapmierināta ar valdības pasīvo rīcību ražošanas apjomu katastrofālā krituma apturēšanai.

Atgādināsim, ka gada laikā ražošanas apjoms krities ādas izstrādājumu ražošanā par 43%, mēbeļu ražošanā par 22%, gumijas un plastmasu ražošanā par 21%, metālu ražošanā par 16%, apģērbu ražošanā par 12%. Kopējo situāciju kaut cik glābj tikai otrreizējo izejvielu pārstrāde (pieaugums 33%), kas notur kopējo kritumu 5 procentu ietvaros.

Mūs visvairāk satrauc bezdarbība darba izmaksu samazināšanā. Uzskatām, ka tas ir šobrīd galvenais iemesls rūpnieciskās ražošanas apjomu kritumam. Jau pagājušā gadā Ekonomikas ministrijas veidotā nodokļu politikas darba grupa vienojās, ka samazināmi ar darba algu saistītie nodokļi, vienlaikus palielinot ar kapitālu saistītos nodokļus. Diemžēl gada laikā valdība šai jomā spējusi tikai samazināt darba devēju apmaksāto darbinieku slimības laiku no 14 līdz 11 dienām. Vienlaikus valdība nav spējusi pieņemt koncepciju par tālākām izmaiņām slimības naudas apmaksas finansēšanā.

Nekas nav darīts neapliekamā minimuma palielināšanai. Šobrīd tas (80 lati) ir daudz mazāks gan par minimālo algu (160, uz rokas 140), gan par iztikas minimumu (160). Vienlaikus Finanšu ministrija atsakās iesaistīt sarunās par neapliekamā minimuma palielināšanu MDDK, kas pārstāv darba devējus 200 tūkstošiem strādājošo Latvijā. Pat plāni par neapliekamā minimuma izmaiņām tiek slēpti no sabiedrības.

Tai pat laikā valdība nespēj būtiski samazināt no nodokļiem uzturamo darbinieku (valsts pārvaldē strādājošie) skaitu. Pretēji, pēdējo piecu gadu laikā to skaits pieaudzis par 10 procentiem. Tāpat, laikā kad iedzīvotāju skaits valstī samazinās (5 gados par 3 procentiem), strādājošo skaits arī izglītības, veselības un sociālās aprūpes sfērā (neskaitot nevalstisko sektoru, kā piemēram, Pestīšanas armija, Sarkanais krusts, baznīcu draudzes) pieaudzis par 10 procentiem. Tādējādi kopumā šai sfērā un valsts pārvaldē strādā 288 tūkstoši strādājošo. Pie kam daļai tiek maksāts nesamērīgs atalgojums. Tā piemēram, no „blēžu nodevas”, ko maksā uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas par katru strādājošo, tiek uzturēta vesela administratoru „kasta”, kuriem par trīs vēstuļu sastādīšanu nedēļā tiek aprēķināts atalgojums 800 latu apmērā (skatīt administratīvo tiesu lēmumus ierosināto maksātnespēju lietās pret likvidējamiem uzņēmumiem).

Aicinām Ekonomikas ministriju un it sevišķi tās kontrolējamo MVU padomi aizstāvēt uzņēmēju intereses un panākt pozitīvas izmaiņas rūpniecībā. Ceram, ka pozitīvu stimulu varētu dot arī nākamtrešdienas (9.jūlija) Eiropas Komisijas rīkotā apspriede par Lisabonas stratēģijas realizāciju valstī.

Lietotāju raksti