Lauksaimniecībā nepieciešams piesaistīt viesstrādniekus

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm. Informē biedrība "Zemnieku saeima".


Aizvadītajā nedēļā biedrība “Zemnieku saeima”, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam K. Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam R. Nemiro, Ekonomikas ministram J. Vitenbergam, Iekšlietu ministram S. Ģirģenam un Zemkopības ministram K. Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.


Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtina, pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.


Pērn, kāda 65 ha liela melleņu audzētava Jelgavas novadā, nodrošinot labus sadzīves apstākļus, gribēja pieņemt darbā 120 vietējos cilvēkus, taču izdevās nokomplektēt vien 50 darbinieku. Pagājušajā gadā darbaspēka trūkuma dēļ 40% ražas aizgāja bojā, neiegūtie ieņēmumi - aptuveni 200000 eiro.


Lauku atbalsta dienesta koordinētā programma “Sezonas laukstrādnieki” funkcionē kvalitatīvi, un būtu jāievieš kā pastāvīga. Tomēr, ņemot vērā iepriekšējos darba gados novēroto tendenci Latvijas darba tirgū, ir ļoti apšaubāms, ka šī brīža ārkārtas situācija valstī mudinās cilvēkus strādāt fizisku darbu, atsakoties no pabalstiem. Nevienam vietējam darba meklētājam darbs netiek atteikts, bet viesstrādnieki ir garantija, ka būs vajadzīgais strādnieku skaits .


Ražas novākšanas sezonā Latvijā ir no jūnija līdz oktobra beigām, un augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir nepieciešami aptuveni 1000 sezonas darbinieki. Kopējais nodarbināto viesstrādnieku skaits valstī 2019.gadā sasniedza gandrīz 10 000 darbinieku, no kurām aptuveni 5000 darba atļaujas izsniegtas Ukrainas valsts piederīgajiem.


Tāpēc izvērtējot pandēmijas ietekmē pieņemto ierobežojumu ievērošanu, lauksaimnieku organizācijas atbildīgām institūcijām lūdz:
    • iespēju ievest Latvijā viesstrādniekus un nodarbināt tos lauksaimniecības nozarēs;   

 • aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā;   

 • viesstrādniekiem atļaut uzsākt darbu nekavējoši, ja nav novērotas elpceļu inficēšanās pazīmes, un ir apliecinājums, ka nav saslimstība ar Covid-19.


Biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: „Tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem ir viszemākie Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka mums ir visgrūtāk konkurēt ar citu valstu lauksaimniekiem. Pēdējo 15 gadu laikā mūsu darba rokas ir aizplūdušas uz ES valstīm un šobrīd redzam, ka latvieši, kuri atgriezās atpakaļ no citām valstīm, tik un tā izvēlas doties prom. Skolēni, studenti un pagaidu darbu veicēji pilnībā nevar aizstāt darba roku trūkumu lauksaimniecības sezonālajos darbos. Tomēr lauksaimniecībā ir nozares, kur roku darbs ir neizbēgams, jo ne visur ir iespējams to aizstāt ar iekārtām. Tieši tāpēc darbinieku trūkums valstī ir jākompensē ar viesstrādniekiem no trešajām valstīm. Viesstrādnieki nav jāuztver kā drauds valstij, valodai vai kultūrai. Neviena no attīstītajām Eiropas valstīm līdz šim nav iztikusi bez viesstrādniekiem un neiztiks.”


Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: „Ražas novākšanu laukos nevar pārcelt līdz valstī, bez darba palikušo cilvēku skaits, būs sasniedzis kritisko punktu. Neskatoties uz lauksaimniecības organizāciju pūlēm veicināt vietējo iedzīvotāju interesi par darba iespējām laukos, interese par sezonas darbiem nav pietiekama, lai mūsu augļkopji un dārzeņkopji tuvojošos sezonu sagaidītu bez raizēm. Lauksaimnieki aktīvi meklē iespējas nolīgt vietējo darbaspēku, taču līdz šim ar salīdzinoši maziem panākumiem. Pieredze rāda, ka atrisināt problēmu ar vietējā darbaspēka palīdzību, ātri aizstājot viesstrādniekus ar vietējiem iedzīvotājiem, nav reāla. Lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes nozarei nepieciešami steidzami lēmumi, lai mazinātu ārvalstu darbaspēka krīzi, un mūsu lauksaimnieki spētu šogad nodrošināt vietējo tirgu ar pašu audzētiem augļiem un dārzeņiem.”


Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: „Lai arī grūti prognozēt COVID-19 izraisīto apstākļu turpmāko attīstību, tomēr situācija lauksaimniecībā saistībā ar ražas novākšanu, kur galvenais faktors ir cilvēkresursi, ir satraucoša. Tādēļ uzskatām, ka iespēju un situācijas robežās, valstij ir jārada labvēlīgi apstākļi, lai viesstrādnieki brīvi, bet tajā pašā laikā ar zināmiem nosacījumiem, varētu braukt strādāt Latvijas lauksaimnieku tīrumos!”

Lietotāju raksti