Ledusskapi varbūt, bet mani viņa nedabūs! 7

Aizejot es sievai atstāju dzīvokli. Tas nav maz, vai ne? Bet kaut kas taču no iedzīves pienākas arī man! Laulības gultu nolēmu neatņemt viņai. Pārējās mēbeles – tāpat. Mājas kinozāli un klēpjdatoru arī neņēmu, lai paliek dēlam. Sievai pateicu: “Es savākšu tikai savas drēbes un ledusskapi.”

Ledusskapis ir gluži jauns, pirms gada pirkts. Es pats personīgi pirku. Sieva nav maksājusi ne santīmu. Bet viņa iecirtās. Neatdošot man un manai maukai ledusskapi nekad mūžā! Jo es, lūk, šai (savai sievai, no kuras tagad šķiros) esot to dāvinājis pērn uz Valentīndienu. Jomajo, kādi meli! Šito stāstu padzirdēja mana tagadējā, un mums bija neliela vārdu pārmaiņa. Lieta tāda, ka pērn Valentīndienu jau svinējām kopā ar manu jauno sirdsāķīti. Bet no bijušās vārdiem iznāk, ka es esmu rāvies divās frontēs, acis pārgriezis??? Mana sieva tādā gadījumā visu ir pārpratusi, sapinusies savās fantāzijās.

“Nu ko tu runā, es sen vairs neesmu tavs,” sacīju sievai. Bet šī palika pie sava, viņai vajagot to it kā Valentīndienas ledusskapi un „basta”. Par ko viņa cīnās?! Ja mums jau piecus gadus neklapēja, kāda velna pēc viņai vajadzēja visu laiku lolot cerības, ka kaut kas mainīsies, ka kļūs labāk. Sen jau varēja sev atrast citu „štuceri” un beigt uz mani cierēt. Bet tagad – bāc... Ledusskapis. Vai tiešām viņa domā, ka atgriezīšos mājās, pie sievas, ja viņa paturēs to “Elektrolux” skapi? Starp citu, tajā glabājas mana konjaku izlase, kuru arī viņa man neatdod!

Es nebiju domājis, ka mēs šķirsimies tā – strīdoties par ledusskapi. Es taču nevedu sievu uz tiesu, es nekrāmējos ar papīriem. Lai viss paliek, kā ir, jo kāda tam nozīme. Galu galā mums ir kopīgs, nepilngadīgs dēls! Es vienkārši, iedams prom, gribēju paņemt līdzi tikai vienu lietu. Vai man nav tādu tiesību pēc 15 kopdzīves gadiem?

Mana tagadējā saka, ka patiesībā jau runa neesot par ledusskapi, bet par mani. Sieva vienkārši ārdoties, tas esot tikai tāds gribošas kuces trakums. Tādā fizioloģiskā stāvoklī nedabūjusi kuce spējot pat līdz nāvei sakost suni tikai par to, ka viņš viņu negrib. Tā, piemēram, notiekot tad, ja izkastrē vecu suni. Viņam gribēšana paliek, bet izdarīt neko nevar. Tāpēc kuces no naida kļūst nekontrolējamas. Es gan mazliet tā kā līdz galam nesapratu šo metaforu... Varbūt mana tagadējā gribēja teikt, ka patiesībā viņas visas ir kuces, kad mēs šās pametam? Iznāk, ka būt vīrietim ir ļoti bīstami. Un katra pamestā to vien sapņo, kā atriebībā izkastrēt vīrieti un nograuzt līdz nāvei. Brrr...

Lai sievai paliek ledusskapis, ja jau bez tā viņa nespēj dzīvot, bet man klāt viņa netiks. Tas jau kļūst bīstami!

Komentāri 7

skaidrs

rēcējam acīmredzot tik vien dots, kā izdot neartikulētas skaņas...

pirms 11 gadiem, 2009.02.17 20:03

Dora

Kādreiz taču viens otru mīlēja, dēliņu radīja, kopēju dzīvi veidoja! Saka, ka viena pagale nedeg...nedeg gan! Te var redzēt, ka sieviņa ir ar raksturiņu un vīriņš arī nav eņģelītis. Skumji ka šie cilvēki nerisina kā veidot attiecības, lai nepilngadīgais dēls zinātu, ka viņam ir mīloši un nesavtīgi vecāki, neskatoties uz to, ka kopdzīve abiem nav izdevusies, bet gan plēšas par to, kuram tiks viena grabaža vairāk kuram mazāk!
Domāju, ka trešajai personai (sirdsāķītim) šajā situācijā nevajadzētu maisīties, bet padomāt, ja vienreiz šis cilvēks ir nodevis, viņš to atkārtos vēl un vēl ! Kaut gan tāds tādu atrod! To es attiecinu arī uz pamesto sievu !

pirms 11 gadiem, 2009.02.16 18:13

arī sieva

tā kuce kā tu izsakies ir dzīvojusi ar viņu un lolojusi, un pēc raksta var saprast ka viņai nav naviena mīļākā, bet atrodas tādas kuņas, kas jauc ģimenes! nekā neatdod tādiem večiem, kas to tik zin kā braukt ar savu locekli pa priekšu!

pirms 11 gadiem, 2009.02.16 14:40

vietējais

Laba Valentīndienas dāvana, ledusskapis. Ja nu varbūt sarkanā krāsā... Bet patiesībā vajadzētu dāmītei kaut kādu kaunu prasties, vienalga, cik apvainota jūtas...

pirms 11 gadiem, 2009.02.16 13:05

Nonem visu nost tai kucei,kamer vina trako.Normali sadali visu mantu un viss.

pirms 11 gadiem, 2009.02.16 12:20

Lietotāju raksti