Mans kaķis piromāns

Man ir gadījies dzirdēt par visādiem palaidnīgiem minčiem – peļu slepkavām un kaimiņu krējuma kleptomāniem, taču mans kaķis laikam gan ir vienīgais, kam pavisam neparasts niķis. Viņš ir piromāns. Neticat? Runča everģēlību dēļ dzīvoklī jau pāris reizes teju neizcēlās ugunsgrēks.

Tā kā manam murrātājam vēl rit tikai pirmais dzīves gads, varu derēt, ka reiz viņš mani nosvilinās kopā ar visām parpalām. Lai kā es šim nedotu pa mici ar dvieli vai avīzi, viņš allaž nakts stundās klusām kaut kur atkal jau skrubina elektrības vadu... Vajadzētu pa nakti spundēt būrī (cietumā), bet kaut kā neērti. Savs minka taču, murrātājs, mīļš. Tik feini glaužas pie kājām. Protams, mincis neprot rīkoties ar sērkociņiem vai šķiltavām. Taču ir pasācis grauzt elektrības vadus. Tur jau arī ir tā piromānija! Ne reizi vien ir dabūjis pa zobiem, taču elektrošoks nespēj viņu apturēt. Graušana viņam lieliski izdodas. Kā šis pārkož vadu, tā – klikt. Īssavienojums, korķi ir izsisti, dzirksteles lido... Cik tur vajag šajā karstajā laikā? Vienunakt pamodos no tāda kā blīkšķa un nelabas smakas. Sākumā domāju – tas man pa sapņiem. Vēl nekāpu ārā no gultas. Tad atcerējos, ka viņnakt minča nedarbu dēļ jau svila paklājs blakusistabā. Slējos vien augšā lūkot, kas noticis šoreiz. Atklājās, ka minka pārkodis ledusskapja vadu. Tādu labi resnu! Johaidī! Un galvenais – tur, kur pārrautais vads saskāries ar grīdu, sācis svilt, dūmot, smirdēt... Varējām abi ar sievu pa miegam piedūmojumā atstiept kājas! Un minka līdz ar mums! Laikam kaķis saprata, ka esmu pārskaities ne pa jokam, tāpēc pēc šā negadījuma kaut kur nolīda un visu dienu nerādījās man acīs. No pagrīdes mans runčuks iznāca tikai pret vakaru, kad biju jau viņam piedevis un visas viņa izvirtības novērsis. Ledusskapis atkal jau rūca.

Minku gaidīja pārsteigums. Kamēr šis bija pašizolējies, mana sieva mājās visus elektrības vadus  cītīgi nozieķēja ar sinepēm. Ceru, ka šitā metode līdzēs un pie tik rūgtiem vadiem viņš savus smalkos zobiņus klāt neliks.

Lietotāju raksti