Noelso par Latvijas bankrotu... 7

Priekā, mani mīļie, lai saskandinām glāzes, kas pildītas ar svaigi tecinātu bērzu sulu! Ļaujoties naturālam, ekoloģiski bioloģiskam reibumam, prātā nāk domas par šo laiku, kurā dzīvojam. Vai tiešām tuvojas bankrots un jāsāk veidot pārtikas rezerves? Lai cik arī apolitiski nebūtu šādi spriedelējumi, taču tautā to vien runā.

Mana māte visu mūžu dzīvoja laukos un neko par bankrotu nezināja. Tagad viņa no mākoņa malas skatās un brīnās par to, kā mēs noelsušies, jo baidāmies no savas ēnas. Mana māte zināja, ka govis katru dienu noteiktā laikā ir jābaro, jāslauc, ka mēsli ir jāmēž. Pavasarī, vasarā un rudenī viņa rāvās pa ganībām, pa dārzu, pa pļavu. Vēl paspēja ogot un sēņot. Un bērnus sadzemdēt un izskolot, kamēr vīrs apkārt dauzījās un pļēguroja. I tam neļāva vārtrūmē gulēt. Atrada, kājās uzstutēja un aiz matiem mājās atvilka. Tāda bija mana māte, kas mūs visus baroja, stutēja un ar darba terapiju smadzenes iegrozīja pareizajā virzienā. Nebija laika noelsties.

Bet tagad? Diezin kāpēc ir iestājies panīkums. Un tas viss tikai tāpēc, ka katrs otrais no mums bija gribējis uzlēkt augstāk par savu augumu. Tagad esam noelsušies no parādu nastas. Neko vairs neprotam paši – ne ievārījumus ziemai savārīt, ne savā mazdārziņā burkānus ziemai izaudzēt. Veikals mūs baro. Ja nebūs naudas, tad nebaros. Ko tad? Es vēršos pie mammas debesīs un prasu viņai padomu. Mammīt, mīļā, man bankrots klāt...

Un te nu kā pērkona grāviens no skaidrām debesīm nāk atziņa, lai neceru uz šo valsti, uz Eiropas Savienību. Dzimtās lauku mājas mani gaida pamestas meža biezoknī. Ir jādodas tur. Nedrīkst pieļaut, ka mūsu laukos vairs dzīvo tikai savvaļas dzīvnieki un lauku tūristi. Atgriezīsimies pie naturālajām vērtībām jau šopavasar! Sāksim ar attīrīšanās kūrēm, tecinot un baudot bērzu sulas. Apstrādāsim zemi. Sāksim saimniekot kaut ar vienu vienīgu govi un pāris vistām! Un neviens mums nenoteiks, cik drīkstam ražot labības, cik piena, cik gaļas. Cik gribēsim, tik ražosim! Nost ar kvotām! Nost ar kontrolētājiem un dažnedažādo abonēšanas maksu iekasētājiem! Mēs iztiksim bez naudas, elektrības, gāzes un degvielas. Pietiks ar sērkociņiem. Mums nevajag tehniku, jo atgriezīsimies pie zirgiem. Mums nevajag sakaru līdzekļus, jo tie tikai sagrauj pašapziņu un paralizē ticību saviem spēkiem. Tuvāk zemei, dabai un naturālai dzīvei, mani mīļie! Aizmirsīsim par televīziju un sāksim reiz dzīvot paši savu dzīvi.

Komentāri 7

sen bija

laiks zagļiem bankrotēt. Komunisms nav iespējams. Izrādās.

pirms 11 gadiem, 2009.04.22 08:32

Bez apakšbiksēm var arī iztikt:))) Staigāsim tikai lindrakos:DDDD kam mums smadzenes, labi ka viena rieva pakausī un tā pati no lāpstas vai mēslu dakšām. Piepildās JL solījumi alūksnē pārvietosimies karietēs:))) vai droškās, i ielas remontēt nevajadzēs. Jāpāriet uz taupības krāsniņām, kam barot to simoni:)) Vo, vo Teni ,arī pareizi teikts kāds tēvs nodzertu smadzeni un tāds dēls, Ābols no ābeles tālu nekrīt :)))

pirms 11 gadiem, 2009.04.18 13:45

Ciepa

vispār cik es klausos apkārt cilvēki tiešām gatavojas vairāk stādīt ,sēt un audzēt paši,pat tādi,kas to līdz šim nav darijuši

pirms 11 gadiem, 2009.04.18 10:42

patriots

Tas viss ir skaisti,tikai lielaakaa dalja pljavu,mezu un aramzemes ir paardots jau Daanjiem un nezkaaaadiem aarzemniekiem,atpakalj dabuut buus gruutaak :(((

pirms 11 gadiem, 2009.04.18 04:31

Lietotāju raksti