Obana! Ko taupa taupītājs? 3

To laupa laupītājs, ko taupa taupītājs. Kamēr es vairs pat strimlas jeb reņģes nevaru atļauties ikdienas maltītē, tikmēr mūsējie deputāti aiz slēgtām durvīm nedēļas iesākumā darba laikā aplaista jauno ASV prezidentu. Biju uz pieņemšanu, redzēju, kādi šiem vaigi – kā rozes – un deguni – kā sniegavīriem.

Sakiet, lūdzu, kurā vietā viņiem tā taupība, ko viņi taupa un uz kā rēķina?

Un domājat, ka valdībā otrdien nesvinēja? Protams, lielā slepenībā. Viņiem - ka tikai pasvinēt. Tāpēc - lai krīt, kam jākrīt. Ja nebūs labāk, būs citādāk. Par to taupīšanu vadības līmenī man nāk smiekli. Rau, ministrijas apvieno, samazina štatus, bet atlaistajiem, kā stāsta, sola maksāt pabalstus trīs minimālo mēnešalgu apmērā. Ja jau tā, tad var atpūsties un darbu nemeklēt. Jo, kā saka, darbs pats atrod savus nomenklatūras kadrus. Atpūtīsies drusku un atkal tiks pieņemti amatos kādā ministrijas pārraudzītā nozarē - par to pašu algu. Vārdu sakot – ālēšanās un vairāk nekas. Vai tad tā ir inflācija? Naftas barels pie mums gandrīz stāv uz vietas! Ziniet, man sāk likties, ka arī tās visas runas par krīzi ir tikai politisks triks, lai iebiedētu mani, lai es būtu politiski kluss. Te nu valdība ir pārrēķinājusies. Neklusēšu. Jā, es taupu katru savas pensijas santīmu un arī es priecājos, ka Baraks Obama ticis ASV prezidenta godā, jo viņam tikpat melnas rokas kā manējās – no darba. Šodien manai mājai tuvējā gaterī atkal pārdesmit veču no darba atlaisti. Man melnas rokas un pensija, viņiem – tikai melnas rokas. Obana! Nu gribas ticēt mums te, Latvijā, tāpat kā ļaužiem viņpus okeāna, ka Obama izvedīs pasauli no ekonomiskās krīzes. Bet kā? Nu pie mums tas iespējams tikai vienā veidā – masveidā emigrējot uz viņpasauli vai ārpasauli. Pensionāri uz pirmo, pārējie – uz otro.

Tā kā tā izmirstam, izkrītam no konteksta, kā jau cilvēki bez mugurkaula. Ne mums savas ražošanas vairs, ne pašcieņas. Viss ir importēts. Pat domāšana. Un šī nelielā teritorija pasaules kartē, ko sauc par Latviju, ir politiski pievilcīga. Un kāda daļa pasaulei gar to, vai te dzīvo (dzīvos) baltie, melnie, dzeltenie vai zaļie mazie cilvēciņi? Ņemsim kaut vai manu paša ģimenes ārstu, pie kura kāju neesmu spēris jau piecus gadus. Vai šis mani vēl vispār atceras – dzīvs es vai miris? Nesen redzēju pa gabalu sav dakteri. Atkal brauca jaunā vāģī, kas spīd un laistās – tieši no rūpnīcas. I kur licis veco/jauno autiņu, kuru nopirka pirms diviem gadiem?

Komentāri 3

Pexis

Tirgus ekonomikā krīzes ir neizbēgamas, bet pēc katras krīzes seko augšupeja. Tie, kas te vaimanā, ir aizmirsuši padomjlaiku beigas un atdzimšanas sākumu, kad visu pirkām uz taloniem, ja varēja dabūt. Nu neizmira tauta taču...
Interesanti, ka kvalificētu gribētāju strādāt treknajā pašvaldības sistēmā (tai skaitā uzņēmumos), vēl pirms gada vai agrāk nebija, kad vajadzīgs kāds darbinieks. Beigās nereti tika pieņemts kas pagadās (kas gan nav pareizi).

pirms 12 gadiem, 2008.11.09 19:35

Dana

Vakar biju aizgājusi uz tirgu. Tantuks, pensionārs, tur visu dienu nostāējis aukstumā, lai pārdoti pašas dārzā audzētos dažus ābolus, dažas ķiploku galviņas, pašas audzētās miķelītes. neko nebija pārdevusi. Bija tik laimīga, ka es, vēlīna pircēja, iepirkos par pāris latiem pie vīņas. Traki. Ne tikai pensionāriem, arī tām ģimenēm, kur kāds atlaists no darba. Atlaiž daudzus. Tikai ne pašval'dibās. Tur dzīvē (pagastmājās un domēs) zeļ un plaukst. Tur prot priecāties, jo līdz novadu vēlēšanām nav, par ko skumt.

pirms 12 gadiem, 2008.11.09 12:38

autoram

nu visa tā pēc ar steigu pie darba.
Un kad iesi vēlēt smadzenes nepiemirsti mājās.

pirms 12 gadiem, 2008.11.08 12:14

Lietotāju raksti