Par 23.augusta referendumu

23. augustā notiks referendums par tautas rosinātājiem grozījumiem pensiju likumā. Valdība ar apbrīnojamu darba sparu turpina tiražēt mītus, puspatiesības un vienkārši melus par gaidāmo referendumu. Ir grūti diskutēt ar pozīcijas politiķiem, kuri pieraduši nevis profesionāli skaidrot pozīciju, bet mānīt un biedēt Latvijas sabiedrību.

Tieši tāpēc es vēlos bezkaislīgi atbildēt uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par pensiju likuma grozījumiem, ko esmu uzklausījis, tiekoties ar cilvēkiem visā Latvijā.

Vai par pensiju likuma grozījumiem ir iespējams referendums?
Jā. Šāds referendums ir iespējams, tas atbilst Satversmei, un tiesību eksperti Egils Levits, Aivars Endziņš un Gunārs Kusiņš to ir publiski apliecinājuši.

Kur ņemt naudu?
2008. gadā salīdzinot ar 2007. gadu pamatbudžeta izdevumi tika palielināti par 536 miljoniem latu, bet sociālie izdevumi tika palielināti vien par 307 miljoniem latu. Pie tam 254 miljoni latu, ko nodokļu maksātāji iemaksās sociālā budžeta kontos, tiks iztērēti valsts pārvaldes uzturēšanai. Budžeta ieņēmumu pieauguma lielākā daļa tiek iztērēta valsts pārvaldei, nevis pensionāriem un invalīdiem, jo tādas ir šīs valdības prioritātes.

Latvija ir zeme, kur valstij piederošie uzņēmumi bieži ir priviliģētā monopolstāvoklī. To peļņa ir ļoti liela. Tā piemēram, Latvijas Valsts Meži 2007. gadā nopelnīja 93 miljonus latu, Latvenergo – 9  miljonus latu, bet Latvijas Dzelzceļš – 28 miljonus latu. Pašlaik likums nosaka, ka valsts budžets no šīs peļņas saņem vien 27%. To palielinot līdz 50% likmei, kas ir tuvu privātā sektora dividenžu izmaksas apjomiem, valsts budžets 2008. gadā papildus ieņemtu 78 miljonus latu.

Tikai pēdējā pusgada laikā Valsts kontrole ir atklājusi nelietderīgus valsts naudas tēriņus 50 miljonu latu apjomā. Un šī valdība tos turpina. Par nodokļu maksātāju naudu tiek iepirkti zobeni armijas vajadzībām katrs 501 lata vērtībā un apgaismots televīzijas tornis, tiek apdrošināti valsts pārvaldē strādājošie vairākus gadus uz priekšu. Tā ir klaja nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana. Šī  nauda ir jānovirza pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanai.

Pensiju palielināšanai ir vajadzīgas divas lietas: slaida valdība un izpratne par prioritātēm.

Vai grozījumi nerada sociālu netaisnību?
Koalīcijas politiķi mēdz uzsvērt, ka pensiju likuma grozījumi padarīs visas  pensijas vienādi lielas. Tā nav taisnība. Pašreiz likums paredz, ka pensionāri ar 41 gadu stāžu saņem par vismaz 27 latiem lielāku pensiju nekā pensionāri ar 19 gadu stāžu. Pensiju likuma grozījumi  paredz, ka pensionāri ar 41 gadu stāžu saņems par vismaz 67 latiem lielāku pensiju nekā pensionāri ar 19 gadu stāžu. Bez tam, spēkā paliek noteikums, ka par katru darba stāža gadu pienākas piemaksa. Šobrīd tā ir 40 santīmi par katru gadu, un tiek plānots to noteikt 70 santīmu apmērā par katru gadu.

Vai lielākas pensijas apdraud sociālā budžeta uzkrājumu?
Sociālā budžeta uzkrājums ir mīts. 2006. gadā 143,7 miljoni latu valsts speciālā budžeta naudas tika notērēti valsts pamatbudžeta tēriņiem. 2007. gadā valsts pārvaldes uzturēšanai tika iztērēti 333,5 miljoni latu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas. Šogad šī summa ir 250 miljoni latu. Tomēr šī summa nav uzkrāta nekādos kontos vai fondos. Tā ir iztērēta valsts pamatbudžeta tēriņiem. Eksistē vien ieraksts kādā Godmaņa kladē, ka šāda summa no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas ir iztērēta pamatbudžeta tēriņiem.

Likumā „Par sociālo apdrošināšanu” nav rakstīts, ka šos līdzekļus var izmantot pamatbudžeta iztrūkuma segšanai. Tur ir rakstīts, ka sociālās apdrošināšanas pamatprincipi paredz solidaritāti starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem. Tas nozīmē, ka šī strādājošo paaudze maksā pensijas saviem vecākiem, savukārt, mūsu paaudzei pensijas maksās mūsu bērni. Tur ir rakstīts arī par sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Likuma 7. pants nosaka, ka katram no speciālajiem budžetiem var izveidot rezervi, kurā tiek ieskaitīts speciālā budžeta ieņēmumu pārsniegums pār sniegto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summu. Katru speciālā budžeta rezervi var izlietot saskaņā ar likumu.

Valdība pārkāpj likumā noteikto solidaritātes principu, jo pašlaik strādājošo sociālās iemaksas netiek izmaksātas pensijām un pabalstiem. Bez tam, par rezervi nekādā gadījumā nevar uzskatīt pamatbudžeta dotēšanu no sociālā budžeta. Lielākas izmaksas sociālajiem mērķiem pēc daudziem gadiem vienalga būs jāapmaksā no lielākiem nodokļu ieņēmumiem. Un tie nevar kļūt lielāki no tā fakta, ka Godmaņa kladē ir ieraksts, ka pamatbudžets ir parādā sociālajam budžetam. Lai nodrošinātu līdzekļus pamatbudžeta un speciālā budžeta tēriņiem valdība būs spiesta pacelt nodokļus, ja turpinās rīkoties tikpat izšķērdīgi kā līdz šim, vai arī darīt to, ko mēs ierosinām jau šobrīd: samazināt tēriņus valsts pārvaldei, samazināt uzņēmējiem uzlikto birokrātijas slogu, apkarot aplokšņu algas, panākt radikālus uzlabojumus darbaspēka izglītības un darbaspēka veselības jomās, tādējādi panākot ekonomikas konkurētspēju un lielākus ieņēmumus.

Vai lielākas pensijas nozīmē atņemt līdzekļus invalīdiem un ģimenēm ar bērniem?
Valdība izmanto viltus argumentu, ka pensiju paaugstināšana neļaus paaugstināt valsts sociālos pabalstus. Jānorāda, ka pensiju izmaksai izmanto sociālās iemaksas (sociālais nodoklis), savukārt, pabalstu izmaksai izmanto valsts pamatbudžeta līdzekļus. Pensiju likuma grozījumi prasa papildus līdzekļus vecuma pensiju izmaksai 87 274 100 latu apmērā (Labklājības ministrijas iesniegtie aprēķini Saeimas Sociālo lietu komisijai). 2009. gadā valdība ir iecerējusi palielināt ģimenes valsts pabalstu (10,14 miljoni latu), piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu (2,35 miljoni latu), valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem (0,34 miljoni latu), valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (3,61 miljoni latu), apbedīšanas pabalstu (14,4 tūkstoši latu), papildus atbalstu Černobiļas avārijas seku likvidētājiem (598,5 tūkstoši latu), pabalstu invalīdiem, kuriem nepieciešama kopšana (4,44 miljoni latu) un valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem (700 latu). Kopējā valdības plānotā summa pabalstu palielināšanai ir 21, 5 miljoni latu. Tā ir desmit reizes mazāka nekā summa, ko no sociālā budžeta šobrīd tērē valsts pamatbudžeta tēriņu apmaksai.

Šāds arguments ir cinisks, un, ņemot vērā šīs summas apmēru, pabalstus vajadzēja paaugstināt jau šogad.
Vai pensiju likuma grozījumi grauj pensiju sistēmas stabilitāti?

Vienīgais, kas grauj pensiju sistēmas stabilitāti, ir Godmaņa paziņojumi par 2. līmeņa pensiju iemaksu izmantošanu, lai segtu 1. līmeņa pensiju izmaksas. Tas samazinātu iespējas izveidot rezerves fondus, par kuriem tik labprāt runāja Godmanis, rakstot savas valdības deklarāciju. Tas papildinātu Godmaņa kladi ar ierakstu, ka jebkura nākamā valdība ir parādā pašlaik strādājošiem, kuri vēlējās uzkrāt naudu savām pensijām.

Vai visi pensionāri ir ieguvēji no pensiju likuma grozījumiem?
Nē. Konkrētie grozījumi neuzlabo to pensionāru stāvokli, kuru pensija pārsniedz 225 latus. Tomēr sabiedrības spiediena ietekmē valdība beidzot ir apsolījusi no 2009. gada 1. oktobra indeksēt arī tās pensijas, kas pārsniedz 225 latus. Mūsuprāt, tas ir novēloti un netaisnīgi, tāpēc mēs gatavosim jaunus grozījumus Pensiju likumā, lai novērstu gan šo, gan citas Pensiju likumā ierakstītās netaisnības.

Starp citu, tikai sabiedrības spiediena ietekmē valdība vispār atcerējās, ka valstī dzīvo 468 tūkstoši pensionāru. Tikai tā tika panākts, ka indeksācijas slieksnis tiek paaugstināts uz 150 latiem un saņemts valdības kārtējais solījums, ka rudenī indeksācija tiks attiecināta uz pensijām, kuru apmērs nepārsniedz 170 latus.
Lielākie ieguvēji no Pensiju likuma grozījumiem ir tie 135 642 pensionāri, kuru darba stāžs ir virs 41 gada, tajā skaitā aptuveni 12 tūkstoši politiski represēto. Nav taisnība, ka lielākie ieguvēji ir personas, kas visu mūžu ir slaistījušās. Tāpat, kā līdz šim, ir vajadzīgs vismaz 10 gadu darba stāžs, un tādu personu, kuru darba stāžs ir no 10 līdz 20 gadiem ir tikai 3,28 procenti no kopējā pensionāru skaita.

Vai valdībai ir labāks plāns?
Valdība sola, ka tā no 2009. gada 1. janvāra paaugstinās valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 latiem uz 60 latiem, nemainot koeficientus, kuri šobrīd atkarībā no apdrošināšanas stāža ir 1,1 līdz 1,7. Arī bāzes palielinājumu no 45 uz 60 matemātiski var izteikt kā koeficientu, proti, 1,33. Valdība tādējādi sola, ka līdzšinējos koeficientus tā palielinās 1,33 reizes. Valdība nemitīgi atgādina par savām milzīgajām pūlēm pensiju indeksācijas nodrošināšanai. Tomēr neviena indeksācija nevar uzlabot pensionāru stāvokli, jo tā ar vairāku mēnešu novēlošanos tikai kompensē inflācijas sekas.
Mēs piedāvājam palielināt koeficientus 2,66 reizes. Un tikai šāds palielinājums var nodrošināt, ka tiks lauzta sistēma, kurā visus šos gadus pensijas bija zemākas par iztikas minimumu.

Vai valdības solījumiem var ticēt?
Gadiem ilgi valdība ir solījusi, ka strādājošiem pensionāriem nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par katru nopelnīto latu.
2008. gada 3. jūlijā Saeima par to nobalsoja. Pusstundu vēlāk valdošās koalīcijas deputāti pieprasīja šo jautājumu pārbalsot. Ar 52 valdošās koalīcijas deputātu balsīm, tajā skaitā Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītājas A. Barčas (TP) un bijušās Labklājības ministres D. Staķes (ZZS) balsīm šī nejēdzība tika atjaunota – strādājošie pensionāri joprojām maksā ienākuma nodokli no katra nopelnītā lata.

Valdība joprojām nav sapratusi pat to vienkāršo faktu, ka strādājošo pensionāru sociālās iemaksas ir ievērojami lielākas nekā pensiju pārrēķina rezultātā iegūtais pensijas palielinājums. Un valsts spēj lāpīt budžetu tāpēc, ka pensionāri strādā.

Lietotāju raksti