Par kofeīnu pārtikas produktos 1

Cilvēks sava zinātkārā rakstura un baudkārās dabas dēļ ir atklājis un iemācījies izmantot  visus dabā sastopamos augus, kuru sastāvā ietilpst kofeīns. Kafijas pupiņas, tējas koka lapiņas, kakao pupiņas, matē un guarana – visos šajos un vēl citos augos ir atrodams kofeīns.

Tāpat cilvēks ir iemācījies iegūt kofeīnu tīrā veidā, tādējādi to var izmantot gan medicīnā zāļu sastāvā, gan kā piedevu pārtikas produktu ražošanā, piemēram, atspirdzinošos dzērienos vai šokolādē.

Viens  no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs lietojam kofeīnu saturošus dzērienus ir tā uzmundrinošā, tonizējošā ietekme uz centrālo nervu sistēmu. Nelielās devās (100-150 mg)  kofeīns uzlabo fiziskās un garīgās darbaspējas, mazina nogurumu. Tā ietekmē  pastiprinās sirdsdarbība un elpošana,  tiek kavēti noguruma procesi muskuļos. Kofeīnu saturoši dzērieni ir pat ieteicami pazemināta asinsspiediena gadījumos. Bez tam kofeīns nedaudz stimulē nieru darbību, tātad veicina urīna izdali.

Kafijas pupiņas satur 1-2%  kofeīna, no kura ap 80% pāriet kafijā tās pagatavošanas procesā. Parasti vienas porcijas pagatavošanai ņem 5-15 g kafijas. Tātad viena krūze stipras kafijas satur iepriekš pieminētos 100-150 mg kofeīna, kas diezgan strauji pēc izdzeršanas uzsūcas no gremošanas trakta un dod savu iedarbību. Savukārt tējā esošais kofeīns uzsūcas lēnāk un tā iedarbība ir maigāka un ilgstošāka. Uzsūkšanos kavē tējā esošie tanīni. Tādēļ nereti saka, ka tējas lietošana veicina domāšanas un spriešanas spējas, savukārt, kafija uzlabo reakcijas asumu un fantāziju.

Protams, mums interesē arī īpašās garšas nianses, ko sniedz kafijas vai tējas tase. Patiesību sakot, garša pamatā ir rūgteni sīva - gan tēja, gan kafija, gan tīrs kakao pulveris ir rūgts. Protams, cilvēks ir pamanījies salikt vairākas garšas kopā, piemēram, tēja ar medu, kafija ar cukuru, kakao ar pienu un cukuru. Rezultātā rūgtums paslēpjas zem salduma garšas un tādējādi nedod dabisko “stop” sajūtu. Līdz ar to var sanākt situācija, ka mēs kādu kofeīnu saturošu produktu varam nejauši vai apzināti uzņemt lielākās devās. Kas notiek, ja kofeīnu lieto vairāk?
Lielākās devās ( 400- 1000 mg) kofeīns jau darbojas toksiski. Tas var radīt pārlieku uzbudinājumu, apjukumu, galvassāpes, bezmiegu. Parādās sirdsklauves, sausums mutē, pat vemšana vai krampji. Nāvējoša kofeīna deva ir 10 grami. Tādu gan ar pārtikas produktiem (tēju, kafiju, atspirdzinošiem dzērieniem utt.) ir neiespējami sasniegt, bet ar kofeīnu saturošiem medikamentiem tas ir iespējams.
     
Kofeīna saturs:
50 ml espresso kafijas                          50 mg
150 ml filtrētas kafijas                          80 -120 mg
200 ml tējas                                          30-60 mg
Viena glāze (250 ml) kolas tipa dzērieni          20- 50 mg   


Tā nu lieku reizi varam pārliecināties, ka, rīkojoties saprātīgi, mēs varam iegūt gan baudījumu, gan optimālākas darbaspējas, gan labāku rezultātu sportojot, bet nepārdomāta rīcība var radīt pāruzbudinājumu, kas nedos gaidīto ne strādājot, ne sportojot.

Komentāri 1

LIECIET NU MIERĀ KAFIJU,

NARKOŠAS, KAS DZER CĒSU KOFEĪNA NARKOTIKU DZIRAS

pirms 8 gadiem, 2012.07.08 10:19

Lietotāju raksti