Par usnēm...

Kas gan nezina, ka mūsu zeme ir pilna ar okupantiem? To priekšā esam kapitulējuši! Paskatīsimies patiesībai acīs! Mēs paši esam šo sērgu ievazājuši. Latvāņus paši gribējām, lai bites no tiem nestu medu. Nu kur vēl glupāks skaidrojums! Un tā nav pirmā kļūdīšanās reize... Tāpat savā zemē ļāvām ieperināties arī jenotsuņiem, gribēdami skaistas kažokādas. Bet līdz ar šiem dzīvniekiem tikām arī pie ērču encefalīta. Nemaz nebrīnītos, ka izrādītos, ka arī Kolorādo vaboles kāds tīšām šeit ievazājis it kā skaistuma dēļ. Tagad ar tām brošām pilni kartupeļu tīrumi - cīnies vai necīnies.

Gribu padiskutēt arī par usnēm. Sena teika vēstī, ka usne Latvijā ieperinājusies vēl senāk un - mūsu pašu tautiešu vientiesības dēļ, jo šis svešzemju augs senčiem iesmērēts kā dārza puķe. Proti, no vācieša latvietis nopircis it kā skaistas rozes stādu. Līdz iestādīšanai savā dārzā latvietis šo puķi glabājis kā acuraugu - sviesta cibā. Iestādīta puķe ātri izstiepusies un sākusi ziedēt sarkanziliem ziediem. Vācu roze ātri vairojusies un tagad stīgo savā vaļā, ka ne atkauties. Zemkopji tagad šo vācu rozi vairs acu galā neierauga. Bet... vai tad šodien daudz zemkopju vairs palicis? Tā jau ir. Ja nu šodien pie mums kāds arī cīnās ar nezālēm, tad tie ir "simtlatnieki". Bet kas notiks, kad Eiropa viņiem vairs nemaksās stipendiju? Kurš ies par brīvu usnes ravēt?

Ak, mūsu mīļā zemīte, kur no laukiem uz ārzemēm vēl neaizbēgušās sievas pašas ir kā usnes, no kurām vīri bēg slīcināt bēdas jau dienas vidū, jo darbu vairs pat nemeklē. Kur nu meklēs, ja ir "piesūkušās" kā ērces. Kaut bērni neietu vecāku pēdās!

Cik ilgi vēl pie mums zels un plauks vientiesība valsts politikas līmenī? Tās dēļ esam pārpratuši savu dzīvošanu Eiropas Savienībā. Esam noplicinājuši, notriekuši savu ekonomiku un paši savu tikumu.

Viņdien pa logu noskatījos, kā mūsu daudzdzīvokļu mājas vecākais pagalmā pļāva zāli. Klāt viņam pieskrēja viena māte un sāka mācīt, ka vēl pļaut nevajagot, lai maķenīt ataugot. Šis neklausījās sievišķa tērgāšanā un pļāva tik tālāk. Un tad dāma atvēzēja savu itin glīto kājiņu un iespēra mājas vecākajam pa attiecīgo vietu. Viņš jutās pagodināts. Dāmai taču trīs augstskolu diplomi.

Lietotāju raksti