Reformu pašreizējā situācijā vajadzēja apturēt 18

Līdz ar pašvaldību vēlēšanām jūnijā šogad īstenosies administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā Alūksnes rajonā izveidosies divi novadi. Uzskatu, ka šajā finansiāli grūtajā situācijā, kādā ir nonākusi valsts, reformas īstenošanu vajadzēja apturēt.

Reformai ir vajadzīgs finansējums, bet tā nav. Šobrīd izskatās, ka valsts grib atrast izeju no krīzes uz pašvaldību rēķina. Manuprāt, reforma pašreizējos apstākļos vispār nebija vajadzīga. To vajadzēja darīt deviņdesmitajos gados, kad rajonu padomes bija atsevišķi vēlētas institūcijas. Tagad, kad rajona padome veidojas no vietējo pašvaldību vadītājiem, un valsts dod tai dotāciju, reformai nav jēgas. Kāpēc tomēr tā notiek? Domāju, ka valstij naudas nav un šīs mērķdotācijas pašvaldībām nebūs. Reforma ir vajadzīga partijām, bet tas neglābs situāciju.

Reformas rezultātā Alūksnes rajonā būs divi novadi – Alūksnes un Apes. Alūksnes novadu veidojošās pašvaldības šobrīd nav vienisprātis par novada modeli. Novada veidošanas pirmsākumā Alūksnes pilsētas dome uzaicināja uz tikšanos 15 pagastu vadītājus, lai vienotos par novada veidošanu. Vēlējāmies uzsākt šo procesu ātrāk, lai pagūtu saņemt finansējumu, ko valsts piešķīra novadus veidojošajām pašvaldībām, un mūsu gadījumā tie bija 200 tūkstoši latu katrai pašvaldībai. Bija jāizvēlas par apvienošanās projekta izstrādi atbildīgā pašvaldība. Projekta izstrādei valsts piešķīra dotāciju. Piedāvājām no savas puses kādam pagastam izstrādāt apvienošanās projektu, lai nebūtu pilsētas izstrādāts modelis, kas kādam varētu nepatikt. Novadu veidojošo pašvaldību sanāksmē izvirzīju Mālupes pagastu.

Tālāk, manuprāt, iniciatīva bija jāuzņemas pilsētas domes priekšsēdētājam. Kāpēc tas netika darīts, man nav izprotams. Mālupes pašvaldība tajā laikā bija atstāta viena.

Apvienošanās modelis ir ļoti vienkāršs – pagasti un pilsēta apvienojas, izveidojot novadu. Viena no galvenajām izmaiņām, ko paredz reforma, saistīta ar deputātu skaitu – pagastos vairs to nebūs un novadā kopumā būs 15 deputāti. Jāuzsver otra būtiskā lieta, ka šobrīd tiek reorganizēta un likvidēta rajona padome, taču nav runa par to, ka tiek likvidētas pagastu un pilsētas administrācijas.

Līdz šim ir uzskatīts, ka rajona padome ir kaut kas īpašs, bet tā nav. Daudzi īsti neizprot, kas ir rajona padome. Tā sastāv no pašvaldību vadītājiem, kuri no sava vidus izvēl padomes priekšsēdētāju. Tās budžets sastāv no valsts piešķirtas dotācijas uz pašvaldību iedzīvotāju skaitu. Tātad, rajona padomes budžets veidojas no Mālupes, Kalncempju, Alsviķu, Alūksnes un citu pašvaldību iedzīvotāju skaita. Pagastu priekšsēdētāji, pārstāvot savu pašvaldību rajona padomē un lemjot par jautājumiem, balso ar sava pagasta iedzīvotāju skaitu. Ja kāds protestē, tiek skaitītas balsis pēc iedzīvotāju skaita.

Vērojot, kā tiek veidots šis novada modelis, mani māc šaubas par rajona vienotību. Alūksnes rajona iedzīvotāji jau ir daudz zaudējuši - vairākas valsts institūcijas (Pārtikas un veterinārais dienests, mežniecība) no Alūksnes ir pārceltas uz kaimiņrajonu. Pilsēta ir spējusi Alūksnē noturēt tiesu un Zemesgrāmatu nodaļu. Ja mums ar Gulbeni veidotos kāds kopīgs reģions, varētu saprast, kāpēc šīs iestādes ir tur. Šī situācija parāda, ka iekšējie nevajadzīgie savstarpējie strīdi ir radījuši problēmu, ka mums nav vienota redzējuma.

Ja katrs pašvaldības priekšsēdētājs būtu iztēlojies, ka nākotnē viņš vadīs šo novadu, un domājis par to, kā tas pareizāk būtu jādara, tad novada modelis būtu izveidots pavisam savādāks. Lasot izveidoto novada projektu, rodas priekšstats, ka tā autori neizprot, ko dara pašvaldības vadītājs un kāda ir viņa sūtība. Pagastos ir maz funkciju, arī iedzīvotāju skaits mazs, priekšsēdētājs tur ir kā saimniecības daļas vadītājs. Novada modelī tas viss beigsies un šos saimnieciskos darbus katrā pārvaldē veiks izpilddirektors. Novada domē priekšsēdētājam ir citas funkcijas un ir vajadzīgs cits redzējums.
   
Šobrīd redzu, ka nav izpratnes par novada modeli arī no finansiālās puses. Pagasti un pilsēta jūlijā saies kopā un katrā pašreizējā pašvaldībā uz šo brīdi situācija paliks nemainīga. Būs novada dome, no kā jāveido kopīga administrācija, lai pārvaldītu visu struktūru. Nauda tam būs no pagastiem un pilsētas.

Likvidējamā rajona padome beigs pastāvēt šī gada 31. decembrī. Jau tagad bija jābūt skaidram, kur paliks rajona padomes darbinieki, jo pilsētas un pagastu speciālisti pēc novada izveidošanas paliek savās vietās un turpina strādāt. Rajona padomes darbinieki, tāpat kā tās īpašumi, dalās uz abiem novadiem, kas tiek izveidoti Alūksnes rajona teritorijā. Rajona padomei finansējums ir tikai līdz šī gada beigām. Nākošgad šīs valsts dotācijas nebūs un tad, radot papildu amata vietas administrācijā, tās būsim spiesti finansēt no pagastu un pilsētas naudas, jo pašreizējiem rajona padomes darbiniekiem vairs nenāks līdzi nauda no valsts.

Arī novada budžets veidosies pēc iedzīvotāju skaita, saejot kopā pagastu un pilsētas budžetiem. Neviens nedzīvos uz otra naudas – katram tās būs tik, cik ir. Pagastos saglabāsies pārvaldes – pašreizējās pagastu padomes, tikai ar citu nosaukumu un statusu.

Kā jau teicu, novada veidošanā trūkst vienotības un kopīga redzējuma. Jau pirms pusotra gada pagastu vadītājiem teicām, ka aktualizēsies jautājums par skolu pastāvēšanu. Toreiz neviens par to negribēja runāt, lai gan labi zināja, ka tas notiks. Tagad jau divas skolas rajonā ir paziņojušas, ka nākošajā mācību gadā skolēnus neuzņems. Bet jau pirms gada bija jāzina, kas notiks ar skolu ēkām, kur mācīsies šo pagastu bērni, kā viņi turp nokļūs.

Vienota nākotnes redzējuma trūkums parādījās arī toreiz, kad katrai pašvaldībai piešķīra 200 tūkstošus latu. Es aicināju pagastus šo naudu ieguldīt objektos, kas novadam būtu nepieciešami nākotnē, piemēram, pansionātā, slimnīcā, taču atsaucības nebija. Līdzīga situācija bija arī, būvējot Litenes atkritumu poligonu. Pilsēta investēja savu naudu, lai poligons tiktu uzcelts, aizvērtas legālās un nelegālās atkritumu izgāztuves un visiem rajona pagastiem vēl piešķīrām šķirošanas laukumus un konteinerus. Gulbene un Balvi tos izkārtoja tikai pilsētā. Mēs nedalījām, vai tas būs Apes vai Alūksnes novads un atdevām daļu pilsētas šķirošanas laukumu pagastiem, zinot, ka novadā vajadzēs vienotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Kad pieauga projekta izmaksas un mūsu rajonam pietrūka apmēram 60 tūkstošu latu, pagastiem piedāvājām, varbūt viņi varētu šo trūkstošo finansējuma daļu solidāri segt, taču arī tad palikām bez atbildes. Toties pagastu vadītāji par rajona attīstības naudu aizbrauca pieredzes apmaiņā par atkritumu apsaimniekošanu uz Kanāriju salām, lai gan atkritumu saimniecība pagastos, pateicoties pilsētai, ir sakārtota.

Man nav izprotams, kāpēc pagastu vadītāji runā par kvalitatīvām reformām, ja šobrīd redzams, ka šādu izmaiņu nebūs un tās nemaz nevar būt, jo pagasti novada modelī ir saglabājuši savas esošās administrācijas apjomus. Manuprāt, tā ir klaja demagoģija, ka, lūk, pagastos ir viens darbinieks, kas atbild par ceļiem. Pilsētā nav šāda darbinieka, jo par to atbild izpildinstitūcija, kas šo funkciju ir nodevusi veikt uzņēmumam vai pašvaldības aģentūrai. Pagastos taču tāpat darbus veic nevis pats ceļa meistars, bet kāds uzņēmums. Tāpat arī pilsētas domē nav speciālista par ūdeni un kanalizāciju. Vai pēc pagastu vadītāju vērtējuma mums šis speciālists būtu jāpieņem darbā?

Sāpīgi lasīt atsevišķu pagastu priekšsēdētāju izteikumus presē, ka dome nopirkusi veselu māju vienai domes nodaļai. Alūksnes pilsētas pašvaldība no privatizācijas fonda līdzekļiem iztērēja pietiekoši lielu naudu tās iegādei, jo mūs uztrauca šīs ēkas liktenis. Ēka ir daļa no mūsu pilsētas vēsturiskā centra, viens no Alūksnes simboliem. Pašvaldība vienkārši vēlējās ēku saglabāt alūksniešiem, lai tajā pēc pāris gadiem nebūtu privāta māja.
Novada veidošanas procesā ir daudz neatbildētu jautājumu. 1. jūlijā uz pirmo sēdi sanāks jaunā novada dome. Būs vajadzīga novada domes administrācija. Pats būtiskākais jautājums ir - kas to veidos? Es šobrīd izstrādātajā Alūksnes novada modelī neredzu, kā strādās novada dome. Pagastos iecels izpilddirektoru, arī pilsētā ir izpilddirektors un darbi neapstāsies. Bet kas būs, atnākot jaunai domei? Kas vadīs piemēram, novada grāmatvedību? Rajona padome to nevar vadīt, jo tā pastāv līdz 31. decembrim. Tas nozīmē, ka jaunajai domei būs ātri jāizveido modelis, kā strādāt. Manā skatījumā, nav pareizi pateikt, ka nāks nākošie deputāti un viņi arī izlems. Tās ir bailes no atbildības un lēmumu pieņemšanas. Ir jāstrādā tagad, jo nevar atstāt nepadarītus darbus un nesakārtotas lietas. Optimāls novada modelis varēja būt jau izveidots un tas varēja sākt strādāt jau jūnijā, zinot, ko katrs darbinieks darīs novadā.

Lielākās diskusijas Alūksnes novada modeļa sakarā pēdējā laikā izvēršas par to, cik pārvaldes novadā vajadzīgas. Alūksnes pilsētas dome uzskata, ka pašreiz izstrādātais modelis ar 16 pārvaldēm būs dārgāks. Novada modelis ar 16 pārvaldēm, kur Alūksnē paredzēts izveidot ne tikai novada domi, bet vēl arī pilsētas pārvaldi, izmaksās dārgāk. Viss ir vienkārši – 2x2 ir 4 un 2x3 ir 6. Vai 6 par 4 nav vairāk? Novada modelis nav izstrādāts tā, kā tam vajadzētu būt, bet tā, kā visas struktūras strādā šobrīd. Tas sadārdzina. Vai mums vajag tik lielu birokrātisko aparātu uzturēt? Manuprāt, tā ir īstermiņa domāšana.

Kāpēc novada projekta sabiedriskā apspriešana notiek tikai tagad? Tai bija jābūt jau pagājušajā gadā. Manā skatījumā, šobrīd tam vairs nav nozīmes. Nauda iztērēta, darbs nav izdarīts.

Ir nepareizi un tuvredzīgi domāt, ka pašvaldības budžetā būs vairāk naudas, ja pašvaldībā radīs vairāk darba vietu. Pašvaldības budžets veidojas no uzņēmēju maksātajiem nodokļiem. Ja nav uzņēmēju, budžetā neienāk nodokļi. Nauda, ko pašvaldības darbinieki samaksā nodokļos, nerada vērtību.

Mani satrauc tas, ka pašreizējā valdība „blefo” un velk valsti līdz jūlijam. Viņi nezina, kas būs. Baidos, ka 1. jūlijā novada domei naudas vispār nebūs un tā būs spiesta pieņemt lēmumu par krasu samazinājumu un samazināt darbinieku skaitu kā pilsētā, tā pagastos, par rajona padomes darbinieku pārņemšanu vispār nerunājot.
Manuprāt, ir jāveido X plāns un novada domei ir jābūt gatavai strādāt ar to. Nevaram šobrīd diskutēt – 16 vai 15 pārvaldes. Dabiski, ka jāveido tikai 15 pārvaldes, jo nav vajadzīgs lieks administratīvais aparāts. Veidojot novada modeli, pilsēta nekad nav analizējusi pagastu darbinieku skaitu. Esam bijuši korekti un neesam prasījuši, vai viņiem šos darbiniekus vajag, lai gan šobrīd varu pateikt, ka nevajag. Bet lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas un budžeta.

Tiek diskutēts par to, vai Alūksnē vajag vēl atsevišķu pilsētas pārvaldi papildus novada domei, bet varbūt pārvaldes ir vajadzīgas arī Bejā un Strautiņos, kas ir lielas apdzīvotas vietas? Arī viņus nevaram aizmirst. Manuprāt, neviens nav padomājis, kā šo modeli veidot optimālāk. Projektā vienkārši ir iekļautas esošās struktūras bez risinājuma. Varbūt kāds to iekšēji zina, bet atklātas diskusijas par to nav.

Gribu tikai atgādināt, ka viens no reformas mērķiem ir pārvaldes administrācijas optimizācija. Ar šādu modeli mēs to nepildām.

Komentāri 18

nesaki vis

Nesaki vis, ka neko neprot... Portāla komentāros ir redzēti teksti, ka veco kadru atlaišana būt pretrunā ar darba likumu, novadu veidošanas noteikumiem un nezin ko vēl, ka tik arī ar cilvēktiesībām nē... Tā kā novada vadībai atliks tikai tāds "sīkums" kā enerģiju un pieredzi, kas tiek izmantota savu krēslu sargāšanai, novirzīt kādiem sabiedrībai lietderīgiem mērķiem.

pirms 11 gadiem, 2009.04.16 18:50

bet kur

lai viņi iet???
ko viņi prot, redzam pēc rajona ekonomikas.

Nu varēs skriet pa stadionu un sporta halli. Varbūt tūristiem patiks.

pirms 11 gadiem, 2009.04.16 16:15

Dziņa

Pareizi, kas likvidēts tas nevar pāriet pārvaldē ar vecajiem kadriem, kur tādus brīnumus redzējāt . Jaunajaui domei stedzamības kārtībā jārīko konkurs uz pārvaldes amatu vietām konkursa kārtībā. Ievēlētie deputāti būs konkrēts skaits izlems darbinieku skaitu: 1. cik izpilddirektoru; 2) cik grāmatvežu. 3) cik IT speciālistu. 4) u.t.t.. A ta sadomājušies visa varza atkal spiedīsies iekšā i nemēģiniet. Visa bēda jau ir tur ka vecie pagast veči un tantes domā , ka arī viņi tiks ievēlēti par pilsētu nerunājot velti cerat, daudz ir jauniešu un citu speciālistu, kas šo darbu labi paveiks....

pirms 11 gadiem, 2009.04.16 12:43

hi hi

Ar cauru sietu makšķerē savu kaku no sava pīļu dīķa.
Viņa partijas draudzene gan teica, ka Apes novads Alūksnes melderi dievināšot un visu naudu viņam joprojām.
Kamēr te ir šādi tipi, Ape NEKAD nepiekritīs vecajām shēmām, viņiem spīd gaisma tuneļa galā, un lai jau veicas, vismaz viņiem.

pirms 11 gadiem, 2009.04.16 12:35

East

Daži vāji deputāti vēl nav nelaime, kaut deputātiem būtu jābūt spējīgiem IEDZIĻINĀTIES jautājumos, ko lemj. Svarīgas ir tieši trīs pirmās personas, kuru rokās saskaņā ar likumdošanu ir koncentrēta visa reālā vara. Ārkārtīgi būtiska persona to vidū ir izpilddirektors. Ja būs nepolitizēts ar saimnieka ķērienu, mugurkaulu un gaišu galvu - būs labi.

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 23:04

to East

Protams, lēmēji ir deputāti. Nu tik jādomā, ka starp vēlētājiem nebūs tādu muļķu, kas balsos par esošajiem pilsētas domes deputātiem. Tā ka deputātu problēmas nebūs!

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 22:24

East

Paldies par laba vēlējumiem! :) Komentāri nebūtu jāraksta, ja te netiktu pasniegta nepilnīga vai sagrozīta (ceru ne aiz ļauna nodoma, bet nezināšanas) informācija. Te nekomentēju policiju, sex topus, pārdevējas, frizierus un daudzos citus tematus šai lapā, jo neesmu iedziļinājies šais jautājumos.
Izbrīna, cik daudz te pašvaldības darbu "pārzinošu ekspertu". Apmēram tā, kā katrs sevi cienošs vecis ir gatavs izteikties par futbolu - kur piespēlēt, kur sist. Pat ja skatās pasaules čempionātu, bet pats nav tālāk par dzimto miestu spēlējis....

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 22:09

???

Godātais East!
Lai nu Tavi darbi būtu tik pat iespaidīgi kā daudzie komentāri internetā!

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 20:02

East

Vai jūs spējat nodefinēt lielākās problēmas pilsētā , kas būs jārisina novada politiskajai vadībai ? Vai jums ir nojausma, no kā ir bijusi atkarīga šo lietu virzība pilsētā līdz šim - šo jautājumu risināšana, nerisināšana vai īpatnējai "risināšana" ?
Nevajag jaukt divas lietas - administrāciju kā izpildinstitūcijas aparātu un domes vadību, kas pieņem vai nepieņem lēmumus. Administrācija NAV un NEBŪS pie varas, bet deputāti ar saviem izvēlētajiem priekšstāvjiem - priekšsēdētāju, vietnieku un izpilddirektoru. No šiem tad arī būs atkarīga novada pārvaldes darba efektivitāte.

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 19:45

No rokasgrāmatas attiecībā uz Alūksnes novadu(49.lpp)

3.10.4. Liela novada organizatoriskā struktūra

Lielam novadam raksturīgs ir salīdzinoši liels administratīvais centrs (5000-15000) un lielāks pašvaldību skaits, kas novadu veido. Novada organizatoriskai struktūrai raksturīgas šādas iezīmes:
-Novada administrācijas struktūra tiek veidota uz centra administrācijas struktūras pamata, paredzot atsevišķu nodaļu darbiniekus teritoriālajās vienībās. Var būt administrācijas vadītājs.

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 16:12

Konkursus varēs rīkot pēc tam, kad darbinieks būs pametis vietu(aizgājis pats, atlaists par sliktu darbu, bet saskaņā ar likumdošanu). Pirms tam - nekā. Ja novada administrāciju nolemj veidot Pededzē, uz šī pagasta administrācijas bāzes, tad protams pagasta grāmatvede turpinās darbu novada centrālajā administrācijā, un pilsēta tur maz ko varētu bilst.
Šāds modelis darbojas gadījumos, kad apvienojas pašvaldības ar vienāda lieluma administratīvajām struktūrām, kad ir vienalga, uz kuras bāzes veidot nākošo centrālo. Alūksnes novada gadījumā ir tikai viena pašvaldība(pilsēta) ar jau izveidotām visām novadam nepieciešamajām struktūrām, līdz ar to jautājums par iespēju veidot administrāciju uz kāda pagasta bāzes nav ticis pat piedāvāts no pagastu puses, kas ir loģiski.
RAPLMa lapā ir rokasgrāmata, kur loģiku, ekonomiku un likumdošanu neizprotošie var smelties gudrības dažādu kalibru novadu veidošanā...

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 16:08

stiliste

ja jau būtu pats rakstījis, tad domātu! Neizskatās pēc Ainārs stila nu nemaz:))

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 14:35

se

vai tas nozīmē, ka novada pašvaldība nevar konkursu uz nepieciešamaām darba vietām organizēt, nosakot kritērijus?

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 13:26

asais

Logiski,ka ja bus novadsa tad ari stradas jaunie nevis vecie darbinieki. Un kapec pilsetas gravetvede bus labaka par Pededzes gramatvedi?

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 13:24

Likumdošana neparedz konkursus šādos gadījumos. Mēs dzīvojam vairāk vai mazāk tiesiskā valstī.

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 13:07

se

"Veidojot novada modeli, pilsēta nekad nav analizējusi pagastu darbinieku skaitu. Esam bijuši korekti un neesam prasījuši, vai viņiem šos darbiniekus vajag, lai gan šobrīd varu pateikt, ka nevajag. Bet lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas un budžeta." - labi skan, bet vai šis pats neattiecas arī uz Alūksnes pilsētas domi! neredzu iemeslus kas traucē pēc vēlēšanām uz konkursa pamata izveidot kompetentu novada pārvaldi, nevis kafijotāju komandu un komentāru rakstītājus patreizējās pilsētas domes veļas skalošanai šajā netā! par šiem faktiem liekas ir pārliecinājies jebkurš lasītājs. un par sirdsapziņas pārmetumiem jau labāk nebūtu autoram ko pieminēt!

pirms 11 gadiem, 2009.04.15 10:45

Lietotāju raksti