Skolas ir spiestas meklēt papildus līdzekļus

Skolu finansēšana ir valsts un pašvaldību funkcija, taču to piešķirtie līdzekļi nav pietiekami, lai varētu nodrošināt pienācīgu skolas infrastruktūras uzturēšanu un apgādi ar nepieciešamajiem materiāliem. Tādēļ skolu direktori ir spiesti meklēt iespējas skolām piesaistīt papildus līdzekļus.

Kā norāda pētījumu kompānijas Initiative/VIA veiktais pētījums, skolas visbiežāk pēc palīdzības vēršas pie vecākiem. 77% iedzīvotāju, kuru ģimenē ir skolēns, gada laikā savu bērnu skolai ziedo vismaz 50 latus.

„Ir jomas, kur trūkst līdzekļu. Pateicoties vecāku dibinātā fonda atbalstam varam vairāk iegādāties mācību materiālus, kanceleju un biroja tehniku, kā arī finansēt skolas attīstības projektus,” atzīst Jūrmalas Alternatīvās skolas direktors Egils Blūms.

Eksperti uzskata, ka Latvijas skolu finansēšanas modelis ir radīts ideālajai situācijai, ja skolām tiktu piešķirts pietiekams finansējums. Taču labi zināms, ka reālā situācija ir pavisam cita – skolām trūkst finansējuma un skolu direktoriem ir jāmeklē iespējas to piesaistīt no citiem avotiem. Līdz ar to vecāku atbalsts skolām vēl joprojām ir ļoti nozīmīgs.

„Es kā bijušais skolas direktors varu apliecināt, ka sakārtota vide un mācību apstākļi pozitīvi ietekmē gan pedagogu un skolēnu darbu, gan arī mācību rezultātus, un šajos apstākļos veidojas pavisam citi skolēnu uzvedības modeļi, nekā tad, ja mācību vide ir nekvalitatīva. Tādēļ censties sakārtot mācību vidi savā iestādē ir katra skolas direktora pienākums, taču pašreizējā sistēma to nevis veicina, bet pat kavē,” norāda izglītības ministrs no 1998.-1999. gadam Jānis Gaigals.

„1990. gadā dibinātā Rīgas Komercģimnāzija dažos gados kļuva par vienu no izcilākajām Latvijas skolām tieši pateicoties skolēnu vecāku atbalstam, kas deva iespēju skolā izveidot mūsdienīgu mācību vidi un nodarbināt augsti kvalificētus un talantīgus skolotājus. Tikai par valsts un pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem šādu skolu izveidot nebūtu iespējams. Domāju, ka to pašu var attiecināt arī uz citām labākajām Latvijas skolām,” ir pārliecināts bijušais Rīgas Komercģimnāzijas direktors prof. Juris Stabiņš.

Jāveicina privātā sektora interese par skolu atbalstīšanu
„Uzskatu, ka ir jāveicina privātā sektora uzņēmumu interese par skolu atbalstīšanu. Šādi nodokļu mehānismi ir daudzās Eiropas valstīs, kur uzņēmumiem ir ekonomiski izdevīgi atbalstīt izglītības iestādes. Tādējādi varētu panākt, ka vecāku līdzdalību skolu finansēšanā pakāpeniski nomainītu privātie uzņēmumi,” ir pārliecināts Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs.

R. Alijevs atzīst, ka īstenot šādas izmaiņas ne esot vienkārši un, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, nevarot gaidīt, ka risinājums būs ātrs. Cerams, ka kaut kad nenoteiktā nākotnē beidzot arī Latvijā valsts un pašvaldība varēs pietiekamā daudzumā piešķirt līdzekļus skolām, bet acīmredzot līdz tam brīdim skolu vadībai nāksies meklēt citus veidus, kā piesaistīt skolai naudu.

Jāmeklē sadarbības modelis starp valsti un vecākiem
„Latvijai ir pienācis laiks nopietni apsvērt iespēju veidot skolu finansēšanas modeli, kurā bez valsts un pašvaldība līdzekļiem tiek piesaistīti arī privātfirmu un vecāku personīgie līdzekļi. Piemēram, pašvaldību skolās varētu samazināt skolēnu skaitu klasē, ja finansējuma starpību segtu privātfirmas vai vecāki. Ir pierādīts, ka mācību darbs kvalitatīvāk norit klasēs ar nelielu bērnu skaitu – tas skolotājam dod iespēju katram bērnam veltīt vairāk uzmanības. Domāju, ja būtu skaidri spēles noteikumi un caurspīdīgs finansējums, daudzi vecāki būtu ieinteresēti, lai viņu bērni mācītos šādās klasēs,” uzskata E.Blūms.

Savukārt Saeimas deputāts un bijušais Preiļu Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Eglītis atzīst, ka šobrīd valstī ir neracionāls vispārējās izglītības iestāžu tīkls un tas ir viens no iemesliem, kādēļ līdzekļi tiek tērēti neefektīvi. „Pašlaik no valsts viedokļa es neredzu iespēju visas vidusskolas nodrošināt ar vienlīdz aprīkotām laboratorijām, sporta zālēm un visu pārējo, tādēļ vispirms nepieciešams izveidot racionālu skolu tīklu un valstij jāspēj to nodrošināt ar pietiekamu finansējumu. Šobrīd daudzas skolas ir spiestas meklēt iespējas piesaistīt papildus finansējumu un direktoriem šo iespēju nav daudz. Tomēr, ja vecāku ziedojumi tiek noteikti kā obligāta prasība, tas faktiski ir vēl viens nodoklis. Tas nav pieņemami,” ir pārliecināts J. Eglītis.

Lietotāju raksti