Skolēnu veidotā izstāde - „Pirms … Atmoda… Pēc Gaujienā”

Tuvojas 4.maija Neatkarības deklarācijas 20 gadadiena. 1990.gads vieniem ir aktīvās līdzdalības laiks, citiem atmiņas, bet jaunākajai paaudzei ir izzināšanas laiks. Kas bija Atmoda? Kā bija pirms Atmodas? Kas mainījās pēc Atmodas? Vai visu laiku nav bijis kā tagad? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēja Gaujienas vidusskolas 6.klases skolēni – Elīna Bondare, Lāsma Harkina, Dita Poševa, Adrija Rubina, Regīna Lauce, Līva Lārmane un Nauris Čers.

Kur atrast atbildes? Latvijas vēstures grāmatās. Bet interesantāk taču ir uzzināt no pašiem gaujieniešiem! Un tā izstrādājot anketas manifestāciju, barikāžu un 1989.gada Baltijas ceļa dalībniekiem un izmantojot Okupācijas muzeja izstrādātās anketas, skolēni devās ciemos pie sava pagasta cilvēkiem, lai sarunātos ar viņiem un  uzrakstītu intervijas. Tika sūtīti e-pasti bijušajām Gaujienas pagasta priekšsēdētājām V.Jurčai un M.Kalniņai, lai viņas uzrakstītu par pārmaiņām Gaujienā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, par cilvēkiem, kas veica reformas tepat uz vietas. Daudz informācijas sniedza arī vecāki un paziņas. Paralēli tam tika vākti arī dažādi lietiskie, rakstītie un vizuālie vēstures avoti par padomju laikiem 80-tajos gados, Atmodas laiku un pēc 1991.gada. Skolēnu rokās nonāca interesantas šo laiku liecības – nozīmītes, preses izdevumi, medaļas, dokumenti, nauda, grāmatas, diplomi, skaņu plates u.c.

Kad informācija bija savākta, tika pārspriestas dažādas idejas par izstādes veidošanu un nolēmām, ka veidosim izstādi par iedomātu Kalniņu ģimeni un gaujieniešiem pirms, Atmodas laikā un pēc Atmodas. Skolēni sāka rakstīt anotācijas un atlasīt foto materiālu. Izrādījās, ka vismazāk bilžu ir tieši par 1990. un 1991.gadu, bet tas arī saprotams, jo laiks bija bīstams un nebija jau fotoaparātu tik daudz kā tagad.

Pēc anotāciju uzrakstīšanas skolēni sāka iekārtot izstādi, kur trīs stendos arī izvietoja materiālu par Kalniņu ģimeni un gaujieniešiem. Paši skolēni kļuva arī par gidiem.

21.aprīlī notika izstādes atklāšana. Un līdz 28.aprīlim 6.klases gidi jau ir uzstājušies septiņas reizes. Ar izstādi ir iepazīstināta lielākā daļa skolasbiedru, skolotāju. 27.aprīlī apmeklēja kaimiņskolas – Gaujienas speciālās internātpamatskolas skolēni, skolēnu vecāki un bijušie skolotāji. 28.aprīlī ar izstādi iepazinās un skolēnu stāstījumā ieklausījās Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņas karoga vērtēšanas komisija – M.Niklass, A.Jansone, viceadmirālis G.A.Zeibots, majors S.Čevers, Jaunsardzes dep. dir. RJC, NBS Instruktoru skolas virsseržants A.Loginovs.

Un tā … Jānis Kalniņš 80 – tajos gados bija smagās mašīnas šoferis kolhozā „Gaujiena”, kas bija viduvējs kolhozs: labības un kartupeļu ražas nebija sevišķi lielas, palīgnozares nebija attīstītas. Neliela augšupeja bija tikai 80 – to gadu vidū. Taču arī starp gaujieniešiem bija labi darba darītāji, kas tika apbalvoti ar padomju laika ordeņiem.

Jāņa sieva Anna strādāja veikalā. 80 - to gadu vidū produktu veikalā  sāka pietrūkt un veidojās rindas. Gaujienieši iepazinās ar vārdu „deficīts”  un Anna šad tad pa „blatam” izpalīdzēja saviem draugiem. Parādījās pircēju kartītes un preču taloni.

Jāņa meita Ilze mācījās Gaujienas vidusskolā. Ilze tāpat kā viņas klasesbiedri bija pioniere. Nēsāja formas tērpu. Vēstures stundās daudz vairāk dzirdēja par PSRS republikām nekā par Latviju.

Taču 1985.gadā sākās pārmaiņas PSRS un drusku vēlāk arī Latvijā. Jau 1989.gadā Baltijas ceļā pie Rūjienas stāvēja Jānis Kalniņš un citi gaujienieši, 1990.gada maijā LPSR AP pieņemot Neatkarības deklarāciju starp AP deputātiem bija arī Gaujienas vidusskolas absolvents A.Apinītis. 1990.gada maijā Gaujienā pie pagasta padomes ēkas tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Taču jau 1991.gada janvārī gaujienieši piedalās Vislatvijas manifestācijā Daugavmalā, vairāk nekā 30 gaujienieši trīs reizes dodas uz Rīgu uz barikādēm un apsargāja Deglava tiltu. Gaujienas vidusskolas kolektīvs sūtīja telegrammu M.Gorbačovam tāpat kā simtiem citu līdzīgi domājošo, lai latviešiem pašiem ļauj lemt savu likteni. Taču reāli neatkarību Latvija ieguva pēc 191.gada puča.

Pārmaiņas sākās arī Gaujienā. Kolhozs „Gaujiena” beidza pastāvēt. Jānis Kalniņš atguva atpakaļ savu tēvu zemi „Gaujaskrastos”, arī citi veidoja zemnieku saimniecības.

Anna strādāja joprojām veikalā, bet tas vairs nebija vienīgais veikals, plaukti bija pilni ar precēm, kaut gan ne visi gaujienieši varēja atļauties nopirkt to, ko vēlējās. Padomju rubļus nomainīja Latvijas rubļi, pēc tam lati.

Ilze jau mācījās vidusskolas 12.klasē un skolā arī bija notikušas izmaiņas. Formas nenēsāja, pionieru organizācija vairs nepastāvēja. Vēstures stundās daudz tika runāts par aizliegtajiem laikiem, tas bija interesanti. Kad Ilze beidza skolu, pārmaiņas skolā turpinājās un turpinās arī šodien.

Tāds stāsts par gaujieniešiem 40 gadu ilgā periodā. Gidu stāstījuma laikā klausītāji varēja dzirdēt Atmodas laika dziesmas – „Atmoda Baltijai”, „Manai tautai”, Saule, Pērkons, Daugava”.

Paldies gribam teikt visiem, kas mums palīdzēja izveidot izstādi, daloties atmiņās, atnesot tā laika liecības! Atsauksmju grāmatā tiek ierakstītas atzinības par paveikto darbu, kas dod gandarījumu, ka izstāde nav atstājusi vienaldzīgus klausītājus. Izstāde būs atvērta līdz 29. maijam un laipni gaidām interesentus!

Lietotāju raksti