Sods, pienākums vai balva?

Katru dienu nākas dzirdēt par jaunu bezdarbnieku skaitu un to, ka to rindas vēl draud pieaugt. Domājot par to, nāk prātā laiki, kad darbarokas bija vajadzīgas pašiem. Tagad simtiem ir ārzemēs un priecājas par to, cik maksā, jo savai valstij viņi ir lieki.

Tas nekas, ka svešumā jāstrādā garas stundas un darbs nav ne tuvu kādreiz izvēlētajai profesijai. Visi taču kādreiz sapņoja par savu lomu - būt ārstam, skolotājam, kasierim, šoferim, ugunsdzēsējam, priekšniekam vai padotajam. Ikviens pildot savu lomu, vēlējās iegūt savu ,,Oskaru''
Ko šodien nozīmē darbs? Sods, balva, pienākums, rutīna, piedzīvojums vai tikai iztikas avots? Lai nu kā, bez darba maizes nav. Darbs ir vērtība, nepieciešamība.

Klasiskajā regulatīvajā psiholoģijā ir šāda pieeja: ,,Darbs ir sociāli organizēta cilvēka darbības sistēma, kuras mērķis ir apmierināt viņa vajadzības. Principāla nozīme ir ražošanas darbam, kurš ir nepieciešams, lai apmierinātu ikvienu vajadzību visas sabiedrības mērogā. Darbs kļuva par cilvēka kā sugas attīstības pamatu, lai atdalītos no dzīvnieku pasaules. Vissvarīgākā loma šajā procesā bija cilvēka darba kolektīvajam raksturam, kad vienu uzdevumu izpilda vairāki cilvēki. Tas rada iespēju izpildīt uzdevumus, kuri pārsniedz viena indivīda iespējas.''


F.Engelss teica, ka darbs radīja cilvēku. ,,Šī īsā atslēgas vārda nozīme paplašinājusies. Tā ir ,,Sezam, atveries!" visām durvīm, tas ir filozofu akmens, kurš jebkuru metālu pārvērš zeltā. Muļķi viņš padara gudru, prātīgo - prasmīgu, prasmīgo - cienīgu. Jaunajiem dāvā cerību, nobriedušajiem - pārliecību, vecajiem - sirdsmieru. Tieši darbam mēs varam pateikties par visiem panākumiem medicīnas nozarē pēdējā gadsimta ceturksnī. Darbs ir ne vien progresa veicinātājs, bet arī panākumu mērs ikdienā. Šīs atslēgas vārds ir ,,darbs"," šādi darbu novērtē izcilais kanādiešu Č.Oslers.


Darbs ir pieauguša cilvēka galvenais darbības veids, kurš būtiski ietekmē cilvēka likteni.


Darbs ir galvenais faktors mūsu personības veidošanā. B.Šovs ir teicis: ,,Darbā mēs darām to, kas mums jādara: brīvajā laikā to, kas mums patīk." Citiem vārdiem, ikviena nodarbošanās kļūst par darbu tad, kad mēs to darām nepieciešamības spiesti, un par izpriecu tad, kad mēs tai nododamies pēc paša vēlēšanās. Problēma ir nevis tas, vai mums jāstrādā, bet gan tas, kāds darba veids un darba laiks mums ir visvairāk piemērots.

Lietotāju raksti