Tautiska filma, kurā prieki ar bēdām vijas, un mīlestība dzīvotgribu vairo

 Tā savu jauno un tautā šķiet bezgala ilgi gaidīto filmu “Rūdolfa mantojums” raksturo pats tās autors un režisors Jānis Streičs. Filma ir viņa veltījums Blaumanim ar  patvaļīgu atskatīšanos uz notikumiem, kad  Skroderdienu varoņi bija pavisam jauni.  Tiem doti citi vārdi, kā arī darbība pārnesta uz daudz vēlāku laiku nekā Blaumanim.

Bija jau savulaik doma uztaisīt filmā pašas “Skroderdienas”, bet neviens neuzdrošinājās to darīt – Silmaču ļaužu dzīve ir skatuves klasika un savādāku interpretējumu ļaudis var arī nepieņemt. Bet, studējot Blaumani, Jānis Streičs atrada atbalsta punktu, un  tas bija it kā garāmejot pateikts vārds par kādu brašu latvieti Rūdolfu, kas varētu būt vectēvs kādam Silmaču varonim.

...Ir XX gadsimta sākums, kas solīja latviešiem pārticīgu un laimīgu nākotni, bija modusies tautas nacionālā pašapziņa, un auga zemnieku varēšana pārspēt pat muižniekus. Vecais ķeizara zaldāts Rūdolfs Rūdups (Romualds Ancāns), ar savu bagātību un lepnību būdams baronam (Uldis Dumpis)  kā dadzis  acīs, kļūst gaužām nevaldāms, kad viņu ķer Amora bulta.  Vienkāršas kalponītes Emīlijas (Rēzija Kalniņa) dēļ vecais gatavs uz visu. Bet meiča mīl viņa krustdēlu Kārlēnu (Arturs Skrastiņš). Pa vidu mijās gan manta, gan barona patvaļa un blēži. Divu radinieku cīņa par Emīlijas sirdi izmaina kā abu vīriešu, tā pašas kalponītes likteni, lai  viņai  cauri asarām beidzot acīs atmirdzētu saulīte...

Bez jau nosauktajiem aktieriem filmā redzēsim  Jāni Paukštello (mācītājs), Ingrīdu Andriņu (baronese), Daini Gaideli (Andžs), Veltu Straumi (Trīne), Ventu Vecumnieci (lielmāte). Tautisku mūziku sarakstījis komponists, mūziķis, dziedātājs Uģis Prauliņš, kas savulaik, rakstījis mūziku arī Aigara Graubas filmām.  Filmu, tāpat kā “Rīgas sargus”, producējis Andrejs Ēķis. Noteikti jāatzīmē, ka pie filmēšanas kamerām stāvējuši latviešu kino vecmeistari – operatori Gvido Skulte un Harijs Kukels.

Pats neparastākais: “Rūdolfa mantojums” ir pirmā digitālā latviešu filma. Tas nozīmē, ka nav lentes materiāla, bet filmēts ar  augstas izšķirtspējas kamerām HD kvalitātē.  Neviens kinoprojektors nespēs projecēt tik skaidru attēlu, kāds tas ir oriģinālā, tāpēc filmas tehniskie izpildītāji aicina filmu rādīt ar attiecīgu HD (augstas izšķirtspējas) projektoru un nodrošināt digitālo apskaņošanu visapkārt kinozālei.
Filmas pirmizrāde visā Latvijā – 15.janvārī. Arī Smiltenes kinoteātrī “Kino 80”. Te jau ir attiecīgs projektors – vēl nesen ar  to tika rādīti HDTV (augstās izšķirtspējas televīzija) paraugdemonstrējumi no satelīta tieši uz lielā ekrāna. Jau decembrī notiks filmas salāgošana ar esošo aparatūru un ekrānu. Filmas kopiju katram kinoteātrim veidos atsevišķi, vadoties no zāles izmēriem.

Janvārī sagaidīsim patiesus latviešu kino svētkus, kādi nav bijuši kopš “Rīgas sargu” laikiem. Smiltenē filmu sāks rādīt līdz ar pirmizrādi 15.janvārī un pēc tam 2-3 nedēļas, ļaujot noskatīties visiem kas vēlas. Smiltenes kinoteātris apkalpo bijušos Valkas, Alūksnes, Gulbenes rajonus.

Lietotāju raksti