Trinkš pa vistām! 4

Te par vienu mana novada deputātu sastāstīts, ka šis esot baigais “metējs”. Darbā to neviens neredzot un nezinot, jo tur viņš izliekoties par svēto. Taču mājās deputātiņš neslēpjot savu īsto dabu. Sevišķi brīvdienās. Tad tik varot just, kā šis laiž no rokas, ka tikai noskan “trinkš pa vistām”. Kaimiņiem tas esot zināms vislabāk.

Nudien nenoticēju. Es taču pazīstu šamējo! Viņš ir normāls vecis! Dzīvo privātmāju rajonā. Ir viņam sava “hata”. Kāda kuram daļa, ko šis savās mājās aiz paša sētas dara?! Nolēmu klačas pārbaudīt, baumotājus atmaskot, jo, raugi, šitais deputāts pārstāv tieši to partiju, par kuru es balsoju novada domes vēlēšanās.

Tā nu kļuvu par mani interesējošā tautas kalpa “ēnu”. Neuzdrošinājos viņam uzreiz atzīties savā nolūkā. Nolēmu rīkoties slepus. Sapratu arī, ka man no šā jāturas pa gabalu, jāuzvedas neuzkrītoši, lai nekas netraucētu ieraudzīt deputātam labvēlīgo patiesību visā tās kailumā. Tāpēc iefiltrējos “ienaidnieka aizmugurē” jeb, skaidrāk izsakoties, sadraudzējos ar viņa kaimiņiem.

Vārdu sakot, kādā debešķīgā sestdienā, zelta lapkritī es jau kā savs čoms sēdēju deputāta kaimiņu pagalmā. Lepni – kā jau pa “gostiem” - malkojam alu. Namamāte riktēja “zaceni”. Es jums teikšu – kā sādžā, nevis miestiņā! Mēs ar šās vīru paņēmām labi zemu toni un uzdziedājām “tur, kur vīri stāv, nāves nebaidās”. Pat kājās uzslējāmies dziedod, tikai... vistas pa kājām pinās. Un te pēkšņi pāri žogam pa gaisu lidoja izdzerta 0,5 litru “Cuba” alus pudele. Trinkš pa vistām! Metiens ar “stikleni” bija sportisks, precīzs, gailis uz vietas atstiepa kājas.

“Kas te svaidās!” nebalsī ievaidējās saimniece. Es arī vēl samīdīju pāris klukstes, kamēr pieskrēju palūrēt pāri žoga malai. A tur, otrā pusē, deputāts bija pietupies. Vai tiešām viņam mūsu dziedāšana nepatika? Bet varbūt pati dziesma? Gribēju pajautāt, bet nepaguvu, jo šis žigli aizložņāja uz savu māju pusi.

No šitā atklājuma man atkārās žoklis. Tad, re, ko “met” deputāts! Nekad nebūtu domājis. Manuprāt, pārāk “lēts” variants viņa statusam. Lai gan, no otras puses raugoties, viņš ir tāds pats kā vairums no mums, kā es, kas arī nevaru atļauties neko dārgāku par “Cuba” alu, kas ir labs ne tikai cenas dēļ, bet arī neizraisa “pohas”.

“Ienaidnieka nometnē”, protams, sākās “aukstais karš”. Ko tikai es nedabūju atklausīties. Ka deputāts ne tikai pudeles lidina, bet arī sava dārza atkritumus – sapuvušus ābolus un nozāģētus zarus – metot koplietošanas grāvī, savus mēslus gāžot kaimiņa pļavā un tā tālāk un tā joprojām. Cik piezemēti! Būtu labāk tie kaimiņi paši uz sevi paskatījušies. Paskat tik, blakus deputātam uztaisījuši vistu fermu! Elpot nav ko! Vairāk neklausījos, gāju projām taisnā ceļā ciemos pie tautas kalpa. Un mēs risinājām intelektuālu sarunu par ēnu politiku. Iemalkojām arī “Aldara” “Zelta” alu. Re, deputāts nemaz nedzer “Cubu”! Tad jau sanāk... viņš tikai kaimiņiem atdeva tukšo taru atpakaļ tādā pašā veidā kā šie to bija centušies uzdāvināt tautas kalpam!

Un, kad kaimiņos atkal sākās vistu kladzināšana, mēs abi neizturējām... Trinkš pa vistām!

Komentāri 4

Es vispār nesaprotu, kuram te kas ir pret metējiem?! Kas grib, tas met! :)))

pirms 10 gadiem, 2009.10.23 11:47

Lietotāju raksti