Trīs reiz trīs ar lielo burtu

Šovasar pasaules latviešu kustības 3x3 zīme Latvijā iemirdzējās trīsreiz – notika divas ierastās nometnes un vēl trešā – īpašā nometne Mazsalacā. Īpaša ne tikai tādēļ, ka pirmo reizi bija tik daudz nometņu, un ne tikai tāpēc, ka pirmo reizi Latvijā nometne notika vietā, kur jau vienreiz bijusi.

 Īpaša tādēļ, ka pirmo reizi 3x3 vēsturē notika visu zemju, visu laiku 3x3 vadības loku nometne, kurā piedalījās 3x3 nometņu vadītāji un lektori un viņu ģimenes – kopā 179 dalībnieki no Latvijas, Austrālijas, ASV, Kanādas, Itālijas un Portugāles.
„Lasītus ļautiņus kūmās ņēmu,/Kas var uguni saujā nest” – tā vadības loku nometnes dalībniekus raksturoja Latvijas 3x3 priekšsēdētāja Inese Krūmiņa. Dalībnieku vidū bija Latvijas 3x3 nometņu vadītāji Līga Ruperte, Inese un Jānis Atis Krūmiņi, Anna Gobzeme-Nulle, Inese Bērziņa, Aloida un Viktors Jurčenko, Dzintra Zvejniece un Imants Dreiblats, Dace Jurka, Daiga un Aldis Bitinieki, Aina un Gunārs Strodi, Ina un Aivars Celitāni, Andris Tomašūns, Daiga un Kārlis Rokpeļņi, kā arī Garezera 3x3 nometņu vadītāji Līga un Arnolds Ruperti, Ieva Johnson, Austrājijas 3x3 nometņu vadītāji Anita Andersone, Dzintra Briede, Juris Ruņģis un Kanādas 3x3 nometņu vadītājas Aija Mazsīle-Lagzdiņa un Aija Abene. Bet šīs – vadības loku nometnes – divvaldība bija divas Ineses: nometnes vadītāja Inese Bērziņa un programmu vadītāja Inese Krūmiņa. 

Sabraukušie bija neierastā statusā – ne vadītāji, bet dalībnieki. Taču viņiem nebija ļauts baudīt un atpūsties (kaut bija arī tas), bet bija jāveido „prāta vētru” 3x3 turpmākai attīstībai. Par 3x3 uzplaukuma veicināšanu domāja, diskutēja, strukturēja un plānoja četrās darba grupās, kuru izstrādātos lēmumus un priekšlikumus analizēja noslēguma konferencē.

Darba grupa „3x3 izvērtējums un nākotne, koordinācija starp zemēm” analizēja, vai 3x3 ir turējies pie sākotnējiem mērķiem, sprieda par latvisko un netradicionālo nometņu programmās, par šķēršļiem un sasniegumiem, par nākotnes virzieniem. Līga Ruperte, 3x3 kustības aizsācēja, vērtēja, ka sākotnējie 3x3 uzdevumi – saglabāt latviešu tautu un atbalstīt Latvijas valsti – ir saglabāti un kopti. Lielākie šķēršļi ārzemēs ir atrast nometņu vadītājus un lektorus un angļu valodas lietošana nometnēs, Latvijā – finansiālas problēmas, sabiedrībā pastāvošais uzskats par 3x3 kā elitāru kustību un izšķiršanās par nometņu skaitlisko lielumu. Par 3x3 sasniegumiem tika atzīti kustības iešana plašumā Latvijā, trimdas latviešu tuvināšanās Latvijai, Krievijas latviešu iesaistīšana un 3x3 sēkla, kas drupināta jauniešos. Latvijas 3x3 jaunatne kopš 2002. gada ik vasaru organizē arī savu 2x2 nometni un Latvijas 3x3 padomē nupat uzņemti četri jaunieši – Egija un Ingus Krūmiņi, Ance Rokpelne un Kristīne Vimba. Vadības loku nometnē tika apstiprinātas pilnveidotās 3x3 nometņu vadlīnijas.

„Finanses un nometnes vadītāja plānotājs” – šajā darba grupā dalījās pieredzē par vadītāja darba „virtuves pusi”, apzināja nometņu organizēšanas finansiālās problēmas un formulēja tuvākos uzdevumus: 3x3 jāiegūst sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jāmeklē nometņu ģenerālsponsors, jālobē 3x3 vajadzības valdībā un pašvaldībās un, iespējams, tālākā nākotnē jāpārskata dalības maksu, izlīdzinot to Latvijā un ārzemēs dzīvojošajiem. Darba grupa ieteica domāt par stacionāru centru 3x3 kustībai Latvijā.

2010. gadā, kad 3x3 kustībai Latvijā aprit 20 gadi, iecerēts izdot grāmatu par visām pasaulē notikušajām 3x3 nometnēm. Darba grupa vienojās par grāmatas formātu un saturu, iekļaujamo informāciju un iespējamajiem finansējuma avotiem. Visu nometņu vadītāji – gan Latvijā, gan trimdas zemēs – lūgti sagatavot informāciju un fotogrāfijas par savām nometnēm. Ceturtā darba grupa strādāja pie 3x3 mājas lapas internetā, sprieda par tās uzlabošanu un attīstīšanu.

Bez darba grupām arī šajā nometnē bija ierastas ievirzes, kurās darbojās vadītāju ģimenes locekļi, bet pēcpusdienās un pievakarēs arī vadītāji varēja baudīt, kā ir būt nevis darbiniekiem vai lektoriem, bet dalībniekiem. Katru dienu bija tikšanās ar kādu izcilu latvieti: 2x2 kustības aizsācēju Bruni Rubesu, Vītolu fonda dibinātāju Vili Vītolu un Uldi Siliņu, kurš šogad izdevis humoristisku rakstu krājumu no 3x3 nometņu dzīves Latvijā. Vakara programmās: ciemošanās Austra Graša lauku mājās „Ģendertos”, Daudzinājums Mātei, svecīšu dievkalpojums, brīvais mikrofons, noslēguma koncerts. Pēc vakara pasākumiem – Ilgas Reiznieces un citu meistaru spēlētie nakts danči un, protams, nīkšana ar negurstošām dziesmām, jokiem un arī jau tradicionālo zolītes turnīru. Iespējams, aizsākās jauna tradīcija – jautra izsole, kurā iegūtie līdzekļi papildinās 3x3 budžetu.

Ideja par 3x3 vadītāju nometni ir izpildījusies vislabākajā veidā, izdarīts fantastiski daudz, tas ir vēsturisks punkts 3x3 attīstībā,- nometnes noslēgumā atzina Līga Ruperte. Savukārt Inese Krūmiņa vērtēja, ka šajā nometnē atjaunojās 3x3 ģimeniskuma un pleca sajūta, kas pēdējā laikā Latvijas nometnēs bija mazinājusies un ko nevar iemainīt pret labi noorganizētu masu pasākumu. Bet Inese Bērziņa, Mazsalacas nometnes mājasmāte, noslēgumā bija tik aizkustināta, ka varēja vien teikt: „Es pirmo reizi redzēju rudzu ziedēšanu”. Jā, šī bija spēcīgo trīsreiztrīsnieku ražīgākā ziedēšana.

3x3 ir pasaules mēroga kustība, kurā iekļaujas nometnes visu vecumu latviešiem dažādās zemēs. 3x3 kustību koordinē Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome. Pirmā 3x3 nometne notika 1981. gadā Garezerā, ASV. Latvijā 3x3 nometnes notiek kopš 1990. gada. Pavisam pasaulē notikušas 172 nometnes, kurās piedalījušies vairāk nekā 25 000 dalībnieku. 

Lietotāju raksti