Uz naža asmens svārstoties

Nav vairs gadi, kad aristokrātiskais bālums bija izskats uz goda. Nu jau par skaistuma, veselības un seksualitātes izpausmi tiek uzskatīts zeltains brūnums – no tikko manāma sārta iedeguma līdz pat nēģeru melnumam. It kā esot skaisti!

Tad nu meičas arī cenšas. Bezprātīgākās metas ik pa pāra dienai brūnināties solāriju staros, nedaudz prātīgākās ziež ne vien uz sejas, bet arī ādas dažādus smeņķus. No malas skatoties pat grūti pateikt kā labāk – vienmērīgāks iedegums, bet kaitīgāks vai nekaitīgs un pleķains (jo jāatzīst, ka reti, kura spēj sasmērēties tā pa smuko). Neslēpšu, ka problēma manā galvā saasinājusies līdz uzradās mīļa pastāvīga draudzene. Man gribās, lai viņa ir skaista... Patīk jau man mana Laura arī dabīga, bez toņa, bet svētku kleita tā glaunāk izskatās ar iedegumu. Negribas laizt uz solāriju, ja nu tomēr nodara sev pāri, negribas arī spiest ķēpāties ar krēmiem. Kur lai rod kompromisu? Un jo vairāk lasu rakstus, jo pārliecinātāki nostājos pret solāriju. Kādreiz domāju, ka lietojot ar mēru, nekas nav kaitīgs. Un starojums, kas gūts vien ik pa divām nedēļām, guļošo vēzi nemodinās. Tagad šaubos un nezinu...

Lietotāju raksti