Vai Helovīni kļuvuši par daļu no latviešu svētku kalendāra? 11

Lolita Vanaga
Interesantākais ir process
Dzidra Bauere
Ja bērns ir gatavojies, tas jānovērtē
Keta Logina
Pieņēmuši kā savējos

Lolita Vanaga
-Bērniem šie svētki ir populāri. Es nedomāju, ka to svinēšanu īpaši veicina ģimene, drīzāk jau televīzija, internets un citi masu mediji. Mūsu ģimenē aktīvākā Helovīnu svētku atbalstītāja ir meita Diāna. Jau vairākus gadus viņa kopā ar draugiem sagatavo maskas, priekšnesumus un iet pie pazīstamiem cilvēkiem ciemos. Viņiem iegūt saldumus nav galvenais, jo interesants ir ciemošanās process. Arī gatavošanās ir sava veida atrakcija. Viņi paši domā, ko vilks mugurā, kādas frizūras veidos, ko teiks, kur ies un tā tālāk. Kad dzīvoju daudzdzīvokļu mājās, tur vakarā nāca ļoti daudzi: vieni iet prom, citi nāk. Tagad ir mazāk, tomēr pirms Helovīnu vakara tāpat nopērku nedaudz saldumu un, ja kādi ciemiņi nāk, tad laipni tos uzņemu, bet vienmēr paprasu arī kādu priekšnesumu. Manuprāt, nekas slikts nebūtu, ja ģimenes, kurās aug tāda vecuma bērni, kas interesējas par Helovīniem, kopā vakarā izgrebtu ķirbi, ieliktu tajā svecīti, sagatavotu kādu saldu kūku un kopīgi pajokotos.
 

Dzidra Bauere
-Jau vairākus gadus iegādājos papildus saldumu krājumus pirms Helovīniem, jo zinu, ka pie manis nāks bērni. Tas, kādus tērpus viņi ir izdomājuši, kādas maskas uztaisījuši – tas ir super! Klusībā gaidu zvanu pie durvīm, aiz kurām sastājies bariņš mazuļu. Ir tādi kautrīgi, kuri stāv klusiņām un beigās bailīgi nopīkst: man vajaga kompeti. Es gan parasti saku, ka konfektes ir jānopelna, tāpēc lūdzu noskaitīt kādu pantiņu vai kaut anekdoti izstāstīt. Kad vēl vīrs bija dzīvs, tad viņš vienā reizē ieaicināja kādu puisi iekšā, nosēdināja uz krēsla un lika stāstīt anekdotes. Un stāstīja ar’! Zinu, ka daudzi manu gadu cilvēki ir pret šiem svētkiem, bet es esmu noskaņota pozitīvi. Galu galā, ja bērns ir gatavojies un centies, tad kāpēc gan ne? Varbūt vienīgi par svētkiem viņus negribētos saukt, jo es viņus vairāk uztvert kā piedzīvojumu. Tāpat aizdomājos par to, ka, iespējams, kādam bērniņam, saņemot par savu masku tās pāris konfektes, cepumu vai ābolu, tā ir viena no retajām reizēm, kad viņš tiek pie kāda kāruma. Sevišķi tagadējos apstākļos. ?

Keta Logina
-Man tie ir svētki, kurus gaidu katru gadu. Pati maskas nekad neesmu gatavojusi, jo priekš zvanīšanās pie svešu cilvēku durvīm un saldumu lūgšanas laikam esmu par kautrīgu. Tajā pašā laikā ir interesanti vakarā iziet ielās un paskatīties, ko citi ir izdomājuši. Ir bijušas reizes, kad kopā ar draudzenēm esam pievienojušās draugiem ar maskām, lai redzētu, kā viss notiek. Attieksme ir dažāda. Citi iedod saldumus, bet ir tādi, kuri nolamājas un aizcērt durvis. Gadījies arī, ka uz ielas pienāk kāds mazais un prasa saldumus, taču, kad iedodam, aiziet tālāk un vēl pasaka kaut ko rupju. Visādi varianti ir bijuši. Domāju, ka vairums jauniešu Helovīnus pieņēmuši kā savus svētkus. Vismaz manā paziņu lokā gandrīz visiem tas ir svarīgs notikums. Tie, kas pret tiem izturas negatīvāk, galvenokārt, ir vecāki cilvēki. Piemēram, mana vecmamma vēl joprojām nesaprot, kas tie ir par svētkiem un kam viņi vajadzīgi. Savukārt es varu tikai priecāties, ka vienreiz gadā ir tāda neparasta diena. Pat tad, ja pārņemta no citu tradīcijām.

Komentāri 11

inta

nu viss surogāts jau no ārzemēm jāievazā mūsu Latvijā.
it kā pašiem šajā dienā nebūtu svētku diena!latviskais jāiedzīvina-nevis tikai surogāt subkultūra-kam nav vērtības!

pirms 10 gadiem, 2009.11.02 11:12

..tas ir jocīgi, ka svešo tik ātri pieņem un savu tik ātri aizmirst... Vai šos (Helovīnus) var vispār saukt par svētkiem?? Svētkiem jābūt ar savu nozīmi, būtību... Kāda te nozīme - diedelēšana??? Saldumiņu vai dzīvību?? Ja, ne - tad skat, durvis būs nozīmētas, nopūstas ar krāsu vai vēl kas izdarīts.... Tas , patiešām, ir savādi, kā sev svešu var nākamajā dienā pieņemt kā savu un - viss notiek.. Šādai tautai nav nākotnes..

pirms 10 gadiem, 2009.11.01 23:34

,,,

Šos svētkus neatbalstu un arī nenoliedzu.Cien. Lasitāja,tā ir katra cilvēka paša darīšana,kādus svētkus viņš svin,nav ko nevienu nosodīt.Un abas Mammas -ja visi normāli parunāsies ar bērniem,viņi ļoti labi sapratīs,ko drīkst un ko nē,ja kādam nav saldumu jeb neatzīst šos svētkus. Es priecājos,ja pie manām durvīm kāds helovīns pieklauvē,tas taču ir abpusēji patīkami.

pirms 10 gadiem, 2009.11.01 21:27

lzk

secinājums...
šie nav vienīgie svētki, kurus uzskatām par "ienacējiem" , lai parunājam kaut vai par Valentīndienu. noliedzam vai atbalstam, bet tuvojoties 14. februārim, ļoti daudzi no mums klusībā ceram uz kādu mazu parsteigumu sirsniņas veidā. galvenais ir pamatot attieksmi pret dažādajām tradīcijām, izskaidrot gan sev, gan saviem bērniem šo dienu būtību. ar aizliegšanu vien neko nevar panākt. jo īpaši bērni ātri pieņem jebkuras jautras izdarības. un, iespējams, delveri, kas nebija iemācīti novērtēt cienastu pīrādziņa un ābola izskatā, nāk no ģimenēm, kas par visam varītēm noliedz to, ko paši īsti nesaprot. arī man ir gadījies ārpus Latvijas oktobra beigās. ziniet, tur mājas tiek izrotātas. dārzos un piemājas mauriņos ir izliktas skaistas kompozīcijas ar ķirbjiem(bez šausmām) un vēlajiem rudens ziediem. tiek iedegtas svecītes, vakaros ir ļoti skaisti. ja mēs to iemācīsim saviem bērniem, arī pie mums šī diena būs skaista, lai arī kā to dēvētu. svētku nekad nebūs par daudz, tik iemācīsimies svinēt.
P.S. kur bērni ņem putraimus, vai vecāki to nepamana, tad, lūdzu, vecāki, parunājiet ar bērniem?

pirms 10 gadiem, 2009.11.01 17:58

vērotājs

Tā nu dzīvē sagadījās, ka kādus gadus nodzīvoju Amerikā. Pilnīgi aplams uzskats, ka šie svētki, kā minēja kāds komentētājs ir ''jauniešu svētki''. Amerikā tos svin gandrīz visi - vecs un jauns. Mājas tiek izrotātas, dekorētas, tiek speciāli šūdināti tērpi. Un galvenā nodarbe šajos svētkos nav diedelēt saldumus. Tas nu tā starp citu!
Vakar izgadījās būt pie kādas radinieces tepat Alūksnes pusē. Protams pie šīs mājas durvīm arī klauvēja saldumu kārotāji. Kā par spīti neviena konfekte mājās nebija aizķērusies ( kaut arī mana radiniece nav dzērāja, kura visu naudu ieliek pudelē), bet jaunieši tika pacienāti ar svaigi ceptiem pīrāgiem un āboliem. Nepatīkams izbrīns un pārsteigums bija šorīt, kad pagalmā ieraudzījām izmētātus pīrāgus un ābolus, durvis rotājās uzraksts ''skopā maita'', kurš bija uzspiests ar zobu pastu !
Secinājums .....

pirms 10 gadiem, 2009.11.01 13:20

vērotājs

Tā nu dzīvē sagadījās, ka kādus gadus nodzīvoju Amerikā. Pilnīgi aplams uzskats, ka šie svētki, kā minēja kāds komentētājs ir ''jauniešu svētki''. Amerikā tos svin gandrīz visi - vecs un jauns. Mājas tiek izrotātas, dekorētas, tiek speciāli šūdināti tērpi. Un galvenā nodarbe šajos svētkos nav diedelēt saldumus. Tas nu tā starp citu!
Vakar izgadījās būt pie kādas radinieces tepat Alūksnes pusē. Protams pie šīs mājas durvīm arī klauvēja saldumu kārotāji. Kā par spīti neviena konfekte mājās nebija aizķērusies ( kaut arī mana radiniece nav dzērāja, kura visu naudu ieliek pudelē), bet jaunieši tika pacienāti ar svaigi ceptiem pīrāgiem un āboliem. Nepatīkams izbrīns un pārsteigums bija šorīt, kad pagalmā ieraudzījām izmētātus pīrāgus un ābolus, durvis rotājās uzraksts ''skopā maita'', kurš bija uzspiests ar zobu pastu !
Secinājums .....

pirms 10 gadiem, 2009.11.01 13:20

Lauris

Ko jūs varat ņemties. Kurš grib, tas svin, kurš nē - nesvin. Nav jau padomju laiki kad ideoloģiju uzspieda no augšas.
Es nesvinu, bet nav žēl to dažu konču bērniem.
Visi tie pareizie nodzer daudz lielākas summas, bet lūk končas nevar atļauties. Kaunieties. Tie svētki ir pamatā jauniešiem un nav žēl tos arī iepriecināt

pirms 10 gadiem, 2009.11.01 12:21

Nauris

Tie kas svin šos svētkus ir plānprātiņi...

pirms 10 gadiem, 2009.11.01 11:01

lasītājs

Tiešām brīnos par Baueres kundzes prieku par šiem, mums latviešiem, svešajiem svētkiem. Lai nu kā, bet bibliotekārei būtu jāzin, ka šis laiks ir klusais veļu laiks ! Bet laikam jau nav ko brīnīties , jo šīs kundzes aktīvais dzīves periods bija tad, kad svētas nebija ne latviešu, ne kristīgās tradīcijas. Ieteiktu palasīt informāciju kā ir veidojušies šie Hellovīnu svētki, kāpēc tie ir radušies un cik tie var būt tuvi mūsu latviešu mentalitātei un dzīves uztverei.

pirms 10 gadiem, 2009.11.01 09:49

arī mamma

Vai tad šie ir svētki? Ja par svēkiem var saukt ar zobu pastu nosmērētus durvju rokturus, izkaisītus miltus un mannā putraimus pie durvīm, tad jājautā ko mēs saucam par svētkem. Domāju, ja vecāki savas atvases vakarā izlaiž no mājas, tad viņiem jāzin ko šie bērni laukā dara! Jābrīnās, ka laikā, kad daudzi cieš trūkumu pa zemi var bārstīt milltus un citus produktus. Un tā dzīvnieciskā aurošana gar logiem pie tām mājām, kur neko nevarēja iedot (jo vienkārši nav ko iedot) nekādi neradīja svētku sajūtas.

pirms 10 gadiem, 2009.11.01 08:12

Lietotāju raksti