Viss pēc Eiropas standartiem 2

Jēcis ir tāds padrūms, mēģinu izvilnāt, kāpēc. „Ai, nerunā, kaimiņ,. Abi ar Amāliju gatavojamies kāzām. Solījās kaimiņu Anniņa ar Pēci precēties. Bet pēc saderināšanās nakts Anniņa pateica kategorisku „nē!”. Izrādās, ka Pēcim mīlestības zars neatbilstot Eiropas Savienības standartiem – par mazu un cauri!”

  „Jā, Jēcīt, trakums vien ir ar tiem standartiem. Kā savulaik komunistu laikos ar kvalitātes zīmi - tai bija jābūt uz visa saražotā. Tikai problēmas bija ar divām preču kategorijām – adatām un prezervatīviem. Nevarēja izdomāt, kā uz tiem uzspiest to kvalitātes zīmi. Prezervatīvi bija nekvalitatīvi, pie lietošanas bieži pārplīsa. Bet no tā bija arī savs labums. Vairāk bērnu dzima, un, kā pats atceries, dzimstība pārsniedza mirstību. Bet pēc Eiropas Savienības standartu ieviešanas viss krasi mainījās. Tā ka visām precēm nav arī jābūt kvalitatīvām.”

Jēcis man piekrīt: „Vispār jau – jā! Izteiksim kaut pateicību leišiem par iezilināto ūdeni ar tauku saturu 1,8 procenti, ko sauc par pienu. Vai dažiem mūsējiem brētliņu ražotājiem, kuri ražo brētliņas savā sulā, es teiktu – jūras ūdenī. Mans runcis tām pat virsū neskatās. It kā teiktu: es neesmu muļķis, ēd pats. Un vēl alus plastmasas pudelē ar šilti „Devjatka” – tur uz pudeli izlietoti deviņi graudi miežu, suslai pielieta „krutka”, tāpēc veči krīt kā mušas, kas mušmiru mērci saēdušās. Bet kur vēl asinsdesa par 1,90 latiem kilogramā! Vai tur būtu izmantotas pērtiķu asinis un Saūda Arābijā iegūtie putraimi? Bet tās tomēr ir preces, kuras dominē mūsu tirgū. Un tas nozīmē, ka visas šīs preces atbilst Eiropas Savienības standartiem.”

„Urā, Jēci, tu esi apķērīgs vecis! Labāk tālāk neturpināsim, zini, tā apšķebinās dūša.” „Kas tev tā par dūšu,” Jēcis rūc, „kura no Eiropas Savienības labumiem apšķebinās? Varētu apšķebināties no dzirdētā. Piemēram, mūsu valstsvīri un ierēdņi ir paši dārgākie Eiropas Savienībā.”

„Jēci, kā to saprast? Kā var zināt, cik maksā cilvēks?”

„Nu, varētu teikt, gadiem ilgi ir skrūvējuši augstākas un augstākas algas, nu un uzskrūvējuši sev cenu! Labi, ka mana Amālija vēl šo joku nesaprot, citādi gan lādētos.”

„Jā, Jēcīt, tā tas nu ir, ko padarīsi. Kādi mums tie vadoņi ir, ar tādiem jādzīvo, tomēr varam lepoties, ka viņi mums ir paši dārgākie.”

Komentāri 2

otto

Nu jā, ALūksnes ziņām un šim portālam tās humoreskas sanāk tādas pamuļķīgas. Jāsaprot jau autors, priekšniecība liek rakstīt, bet tā īpašā talanta , lai uzrakstītu patiešām asprātīgi nav.
Tāpat avīzē politiskas ziņas raksta kāds Armands Jēgermanis - nezinu gan kas tas tāds ir - arī var redzēt, ka puisis grib izlikties gudrs, bet nevelk līdz tam līmenim - sanāk naivi, apmēram tā pamatskolnieka līmenī.

pirms 12 gadiem, 2008.09.24 22:59

Lietotāju raksti