Zibeņzeļļi bērēs 14

Jo vecāks cilvēks kļūst, jo biežāk sāk domāt par savām mūža mājām. Es pagaidām vēl savam zārkam naudu nekrāju, bet jau esmu sācis pārdomāt, kurai no vietējām apbedīšanas firmām uzticēt manas bēres. Izvērtēt nav viegli starp “lēti” un “cilvēka cienīgi”.

Pagaidām es vēroju firmu darbu. Krīzes laikā mani ik pārnedēļas aicina pavadīt pēdējā gaitā atkal kādu aizgājēju. Kā sacīt jāsaka, pārstāvu paaudzi, kuru valdības politika dzīšus dzen uz mūža mājām. Cik tad ilgi pretosies? Un tā bēru apmeklēšana arī manu optimismu nevairo. Redzu, kā strādā kaprači. Es jums teikšu – arvien ātrāk un ātrāk. Pat esmu sācis uzņemt laiku (uz bērēm eju

ar hronometru). Jaunākais rekords bija – kapa aizbēršana trīs minūtēs un piecās sekundēs. Fantastika! Es nebūtu ticējis savām acīm, bet laikrādim jātic! Kamēr radi un draugi kā melni kraukļi bija satupuši kapa malā, firmas darbinieki strādāja kā termīti. Neprecīzs salīdzinājums. Kā zibenzeļļi viņi aši rīkojās ar lāpstām. Kā tādi pārcilvēki, kā roboti. Padomājiet, kas tā ir par meistarību, kas par mežonīgu tempu naudas pelnīšanas mašinērijā! Un nekas viņiem netraucē – ne lietus, ne vējš.

Kad puiši bija pabeiguši savu melno darbu, es apvaicājos, vai viņiem tajā dienā ir daudz klientu jau bijis un vai vēl būs. Kā tad! Šie skrienot no vienām bērēm uz otrām. Visu laiku esot krekls pie muguras pielipis. Tincināju, vai šiem varbūt ir kādi īpaši “firmas noslēpumi”, kas palīdz strādāt, piemēram, burvju lāpstas un tā tālāk. Šie atbildēja, ka viņus darbam mobilizē tikai un vienīgi konkurence un vēlme nopelnīt. Krīzes sākumā šitais darbiņš vispār esot bijis kā īsta zelta bedre. Bet tad līdzās vecajām apbedīšanas firmām savairojušās jaunas. Nopelnīt kļuvis arvien grūtāk. Sākusies cīņa, uzpērkot cilvēkus, kas var nekavējoties paziņot par katru mirušo. Tālāk sekojis cenu dempings. Šādos apstākļos esot jāstrādā sevišķi ātri. Lētas bēres atmaksājoties sarīkot tikai tad, ja to ir daudz un katru dienu.


Ziniet, es laikam negribu lētas bēres. Es gribu... Pats sev kapu izrakt! Lai tikai pēc tam mani tur ar godu ieliek un lēnām aizber ar zemi. Lai to dara radi un draugi paši. Lai viņi ir tie, kas lēni, bez steigas, mierīgi un ar mīlestību mani atdod zemes klēpim... Lai runas pie kapa ir ilgas un sirsnīgas, lai visi pavadītāji kopā uzdzied, saskandina... Lai mani apglabā kā cilvēku, nevis kā valsts budžeta liekēdi ­- pensionāru. Vai tas ir par daudz gribēts un lūgts?

Komentāri 14

zaika

Šie zēnii Ritumā un ārī otrā "apglabātāju ' kantorī ir profesionāļi un nav ko visādiem teņiem viņiem piesieties. Ir nācies būt bēru ceremonijās gan Rīgā, gan Madonā, gan arī citos rajonos - var teikt - mūsējie ir vislabākie. Ne jau bēru "sāls "ir kapa ātra vai lēna aizbēršana, bet piederīgo patiesas skumjas un profesionāla izvadītāja darbība un runa.

pirms 10 gadiem, 2009.11.02 11:24

Tenis pārfrāzējis tautas gudrību un nu ir tā... kas pats sev kapu rok, pats neiekrīt. :))

pirms 10 gadiem, 2009.11.01 22:11

lensa

Es arī sev labāk gribētu "zibenīgās" un "lētās"bēres, nekā ilgstošu radu stāvēšanu pie bedres un ziedojumus bērēm. Prieks par "Rituma" profesionalitāti.

pirms 10 gadiem, 2009.11.01 19:01

Beard

Aluuxnes rituaalo pakalpojumu kantoru sniegums IMO, ljoti labs. Saskanjoti sadarbojoties, 4tri chomi skumjajam pasaakumam pieliek punktu, un var doties pie galda. Kas te Tenim saNiezeejies? Mutteriite bija axyjaa, esot beerees Bolderaajas kapos. Riiga, 2traa Pariize, ibio;-] Kkaadi teeli trenninjbixees, 1ns 2tru skalji komandeejot, tikpat glupai apstaaveetaaijai prasot - a kuda nahhh krest stavitj?.. Jautras beeres bijushas, teica :-[

pirms 10 gadiem, 2009.10.31 18:59

G

Tomēr raksts ir par patieso dzīvi, jo tagad tiešām tā notiek. Man arī ir gadījies būt bērēs, kur viss notiek vienā mirklī. Kādreiz tomēr tā nebija. Bija vairāk cieņas pret aizgājēju.

pirms 10 gadiem, 2009.10.31 18:32

nesaprotošā

Es šitā ,,autora,, stulbos rakstus nesaprotu.Vai tas skaitās asprātīgi,vai kaut ko cenšas pateikt lasītājiem.Varbūt pats paskaidros???

pirms 10 gadiem, 2009.10.30 19:27

ak mī un žē

kaut kāds murgs... un ja tiešām ir tā kā šis niezošais autors raksta - iedomājieties - eju uz bērēm ar hronometru... nu - prātiņ, nāc mājās!!!
Vai viņam maksā arī autoratlīdzību vai kaut kādu honorāru par šitiem murgiem, ko viņš ik pa brīdim saperpelē?
Jā, nu kaut kā tukšie pleķi avīzē jāaizpilda :)

pirms 10 gadiem, 2009.10.30 16:18

sos

Stulbs raksts un autors.Neredzu neko sliktu,ja aizrok ātri.Esmu ļoti daudz bijis bērēs.Ir gadījies agrāk ar lāpstu pastrādāt.Teikšu godīgi ,nekāds laimīgais nebiju vēlāk vējā ar slapju muguru stāvēt pie kapsētas vārtiem,bet vēlāk smakot mo sviedriem pie galda.Visas runas tiek teiktas iepriekš un ari cilvēki ir jau atvadījušies pie zārka.Nav ko saspringt,tevi nieze raks ilgi un varbūt vispār neapraks.

pirms 10 gadiem, 2009.10.30 15:34

Teni nu tu laid

vajadzēja tev uz tām bērēm pirms gadiem 15 noiet pazavērties, tad tu redzētu, kā bēra :D, stundu bēra, lāpst urokā turēt nemācēja radi un bēra, kā saki, ar mīlestību, to gan tur nemanīja, nosvīduši, netīri un kapa virsu nesmuki noveidojuši, jo ievērojamāks aizgājējs, jo vairāk cilvēku un jo mazāk kāds tai lāpstai klāt vēlējās ķerties, nu ritīgs cirks??? jaut. vai tā bija mīlestība? Tā ka Teni, neuzliec nu tādu krustu saviem radiem un aizej ar godu, tā pat to grasi ko vīriem par darbu devis līdzi sev vairs nepaņems. nezinu kādēļ par melnu to minēji darbu, tad jau sētnieka darbs ir vēl melnāks, darbs ,kā darbs, tev to nesaprast. Visas runas un dziesmas spēlēs pie tava kapa ne tev vairs, bes sev palicēji, tu vairs dziesmas nedzirdēsi tad tā pat kā mēriņu nedzersi - sagādā draugiem mēriņu un neizdzer visu negausīgi šodien, la iviņiem pēcāk jautrāks prāts uz tevi paliek atmiņās un pēc salšanas pie tava kapa, kuru raks draugi lēnītēm, īsākas rindas nākamdien pie dakterkungu durvīm. Priekā palicēji!

pirms 10 gadiem, 2009.10.30 12:21

vecā

man gan vienalga, kādā mērkaķa ātrumā aizbērtu manu kapu. Ātrāk un miers. Arī palicējiem, lai nav jāsalst un jādomā ilgāk skumjas domas. Bez tam, ko mēs kapračiem varam pārmest- viņiem arī maizīte jāpelna. Vienkārši piekasīties jau var visur.

pirms 10 gadiem, 2009.10.30 12:01

jā,

...lēnām aizber ar zemi. Lai to dara radi un draugi paši. Lai viņi ir tie, kas lēni, bez steigas, mierīgi un ar mīlestību mani atdod zemes klēpim... kārtīgi lietainā rudens vējā vai -25 grādos ziemas salā...

pirms 10 gadiem, 2009.10.30 10:18

iz dzīves

Jā, patiešām, ir cilvēki, kas "paši sev kapu rok", ir...

pirms 10 gadiem, 2009.10.30 10:16

Lietotāju raksti