Lavrovs: Iebrukums Gruzijā ir jaunais Maskavas ārpolitikas standarts

Maskava, 1.sept., LETA--REUTERS. Maskavas lēmums nosūtīt savu karaspēku uz Gruziju noteicis jaunus standartus savu nacionālo interešu aizstāvēšanai un Vašingtonai būs ar to jāsadzīvo, pirmdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Ar savu atbildi uz Gruzijas agresiju Krievija noteikusi zināmu reakcijas standartu, kas ir pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām," uzrunājot Maskavas diplomātiskās koledžas studentus, sacīja Lavrovs. "Krievija ir atgriezusies uz pasaules skatuves kā atbildīga valsts, kas var aizstāvēt savus pilsoņus."

Iebrukumam Gruzijā jākliedē par to jebkuras šaubas, uzsvēra ministrs.

"Amerikai jāatzīst post-Amerikas pasaules realitāte un jāsāk tai pielāgoties," turpināja Lavrovs. "Mēģinājums dzīvot pašas vienpolārajā pasaulē turpinājies pārāk ilgi, un tas ir bīstams no jebkura viedokļa."

"Ir sajūta, ka NATO atkal nepieciešamas piefrontes valstis, lai attaisnotu savu pastāvēšanu," piebilda Krievijas ārpolitikas resora vadītājs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Maskava ir gatava turpināt dialogu ar ASV.

"Mēs turpināsim runāt ar Vašingtonu, kamēr būs kaut niecīgākā cerība uz savstarpēju sapratni un vienošanās panākšanu," sacīja Lavrovs.

Runa, kas bija veltīta jaunajām Krievijas un Rietumu attiecībām, tika teikta, atzīmējot jaunā mācību gada sākumu, taču tikai dažas stundas pirms gaidāmās Eiropas Savienības (ES) galotņu sanāksmes, kurā bloka līderi gatavojas apspriest turpmākās attiecības ar Maskavu.

Lavrovs skaidri norādīja, ka Krievija nepakļausies nekādam spiedienam.

Savā runā ministrs izklāstīja jaunās ārpolitikas vadlīnijas, kuras izvirzījis prezidents Dmitrijs Medvedevs.

Neskatoties uz Rietumu cerībām, ka jaunais Krievijas prezidents ieturēs liberālāku kursu, Medvedevs oficiāli formulējis iepriekš Vladimira Putina ieturēto stingro kursu.

Intervijā televīzijai Medvedevs svētdien paziņoja, ka Krievija ievēros starptautiskās tiesības, taču nepakļausies ASV vadītajai vienpolārajai pasaulei, un nosauca konkrētas nacionālo interešu jomas, kuras Krievija aizstāvēs.

Jau vairākus gadus Rietumi ar pieaugošām bažām vēro starptautiski arvien uzstājīgāko Krieviju, baidoties no padomju ēras imperiālisma atdzimšanas.

Savukārt Krievija Rietumus apsūdz jaunu pasaules dalījuma līniju izveidošanā un žēlojas, ka tās partneri pret Maskavu neizturas kā pret vienlīdzīgu lielvaru.

Lavrovs paziņoja, ka bruņotais konflikts ar Gruziju bijis "ilgi gaidīts patiesības brīdis" un ka "skaidrība šodien ir labāka par neskaidrību".

Vienlaikus viņš piebilda, ka Gruzijas krīzē vainojama Eiropas nespēja radīt kolektīvo drošības sistēmu, kas būtu "atvērta visiem un ņemtu vērā ikviena intereses".

Jau iepriekš Krievija aicinājusi sasaukt Eiropas drošības konferenci, lai radītu jaunu kolektīvās drošības sistēmu, apgalvojot, ka tāda militārā alianse kā NATO esot novecojusi.

NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas objektu izvietošanu Maskavas kādreiz kontrolētajās teritorijās - Polijā un Čehijā - Krievija uzskata par draudiem tās drošībai.

"Nepastāvot saprātīgam daudzpusējam dialogam, mēs būsim spiesti rīkoties vienpusēji," paziņoja Lavrovs. "Taču mēs patiesi dotu priekšroku kopīgam darbam Eiropas drošības jautājumos."

Pasaules ziņas