Nobela prēmiju fizikā saņem japāņu zinātnieki par elementārdaļiņu pētījumiem

Stokholma, 7.okt., LETA--AFP. Šā gada Nobela prēmija fizikā piešķirta japāņu zinātniekiem Makoto Kobajasi un Tosihide Masukava, kā arī viņu japāņu izcelsmes kolēģim no ASV Joičiro Nambu. Zinātnieki augsto atzinību izpelnījušies ar novatoriskiem matērijas pamatdaļiņu - kvarku - pētījumiem.

Puse no desmit miljonus Zviedrijas kronu (724 000 latu) vērtās prēmijas piešķirta Nambu par "elementārdaļiņu fizikas standartmodeļa [izstrādi, kas] apvieno mazākos matērijas ķieģelīšus un trīs no četriem dabas spēkiem vienotā teorijā", teikts Nobela komitejas paziņojumā.

Savukārt abi Japānas zinātnieki tiek godināti par to, ka atklājuši "izjauktās simetrijas izcelsmi, kas ļauj pieņemt vismaz trīs kvarku paveidu [pastāvēšanu] dabā".

Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.

Japāņu zinātnieku pētītās elementārdaļiņas ir 11.septembrī Ženēvā aktivizētā Lielā hadronu paātrinātāja eksperimenta objekts.

64 gadus vecais Kobajasi ir goda profesors Japānas Cukubas augsto enerģiju paātrinātāja pētījuma organizācijā, bet 68 gadus vecais Masukava ir goda profesors Kioto universitātes Teorētiskās fizikas institūtā.

Kobajasi un Masukava ir devuši ieguldījumu mūsdienu teorijas pamatos par to, kā fizikas likumi atšķiras matērijā un antimatērijā. Viņi atklāja, ka spontāni pavērsieni, kas pirmo reizi negaidīti fiksēti elementārdaļiņu eksperimentos 1964.gadā, dabā pastāvējuši no Visuma rašanās brīža.

87 gadus vecais Nambu ir goda profesors Čikāgas universitātes Enriko Fermi institūtā.

Tokijā dzimušais Nambu ir viens no vadošajiem zinātniekiem mūsdienu pamatdaļiņu fizikā un nodrošinājis vairākus būtiskus pavērsienus izjauktās simetrijas izpratnē.

Masukava pauda sajūsmu, ka elementārdaļiņu zinātnes priekštecis Nambu kļuvis par Nobela prēmijas laureātu.

"Es esmu laimīgs, ka Nambu kungs ieguva prēmiju. Es domāju, ka šogad ir lielāka iespēja," vietējiem žurnālistiem sacīja Masukava.

Kobajasi telefona sarunā Zviedrijas radio sacīja, ka viņš nav cerējis uz apbalvojumu un ka viņam ir liels pagodinājums kļūs par Nobela prēmijas laureātu

Pagājušā gadā Nobela prēmiju fizikā saņēma francūzis Albērs Ferts un vācietis Pēters Grīnbergs par darbu nanotehnoloģiju jomā, kas ļāvis radikāli samazināt cieto disku izmērus.

Kā jau ziņots, šā gada Nobela prēmiju medicīnā saņem trīs Eiropas zinātnieki par cilvēku imūndeficīta un papilomas vīrusu atklāšanu.

Pusi no desmit miljonus Zviedrijas kronu (724 000 latu) vērtās prēmijas saņems Pasaules AIDS pētījumu un profilakses fonda direktors Liks Montaņjē un Pastēra institūta zinātniece Fransuāza Bara-Sinusī par AIDS izraisošā cilvēku imūndeficīta vīrusa (HIV) atklāšanu.

Otru prēmijas pusi saņems Diseldorfas universitātes zinātnieks Haralds cur Hauzens par viņa ieguldījumu cilvēku papilomas vīrusa saistīšanā ar dzemdes kakla vēzi.

Pasaules ziņas