Norvēģu lauksaimnieki atkarīgi no lētā Austrumeiropas darbaspēka

Oslo, 1.aug., LETA. Aptuveni 70% Norvēģijas lauksaimnieku lielākā vai mazākā mērā ir atkarīgi no lētā jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu darbaspēka, vēsta laikraksts "Aftenposten", atsaucoties uz analītisko pakalpojumu firmas "Perduco" datiem.

"Šis skaitlis man izklausās liels, tomēr nav noslēpums, ka darbaspēks no paplašinātās ES daļas mums ir vajadzīgs," atzinis Norvēģijas lauksaimnieku apvienības "Bondelaget" vadītājs Pols Heugsbē.

 

Viņš nesaskata pretrunu apstāklī, ka Norvēģija nevēlas importēt Eiropas pārtiku, bet importē Eiropas darbaspēku.

 

"Gluži otrādi - tieši lētā darbaspēka pieejamība ļauj Norvēģijas lauku saimniecībām izdzīvot, ņemot vērā augstās izmaksas. Lai sacenstos ar lēto importu, ir acīmredzami izdevīgi izmantot darbaspēku, kas nepieprasa maksimālās algas," sacījis Heugsbē.

 

Pēc viņa teiktā, no ES iebraukušo darbaspēku izmanto lielākoties dārzeņu audzētāji, kuriem vajadzīgi sezonas strādnieki, turklāt norvēģu skolnieki beidzamo gadu laikā vairs neinteresējas par iespējām strādāt šādus darbus.

 

"Viņi nevēlas strādāt laukos, un es arī nedomāju, ka viņi ar to vispār spētu tikt galā," piebildis "Bondelaget" vadītājs.

 

Lauksaimniecība un zveja Norvēģijā nav vienīgās nozares, kurās būtisku ieguldījumu dod iebraucēji no ES valstīm. Izrādās, ka arī restorānu sfērā viņus izmanto 56% darba devēju.

 

Pēc Norvēģijas Nodarbinātības un labklājības dienesta vadītāja Ērika Oftedāla datiem, pērn ES dalībvalstu pilsoņu darbaspēku izmantojis 31% kompāniju, šogad - jau 35%, un paredzams, ka nākamgad šis rādītājs varētu pieaugt līdz 41%. Tomēr vienlaikus viņš prognozējis, ka ES darbaspēka lietojums samazināsies tādās jomās kā celtniecība, transports un mazumtirdzniecība.

Pasaules ziņas