Pieaug bažas par Eiropas banku sistēmas stāvokli

Londona, 28.aug., LETA. Gandrīz visa Rietumeiropa, Skandināvija un Baltijas valstis atrodas uz recesijas sliekšņa, no jauna radot bažas par Eiropas banku sistēmas stāvokli, raksta "The Daily Telegraph".

Vācijas "Ifo" biznesa uzticības indeksa nākotnes vērtējums jūlijā noslīdējis līdz līmenim, kāds pēdējo reizi bija piedzīvots pēc Vācijas atkalapvienošanās pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā. Pēdējo trīs mēnešu laikā indekss ir piedzīvojis lielāko kritumu kopš 1973.gada naftas krīzes.

Pēc "Barclays Capital" ekonomista Džuljena Kallova vārdiem, visi apstākļi ir sakrituši vienā laikā. Pēdējos divos gados piedzīvots eiro kursa kāpums, kas negatīvi ietekmējis eirozonas rūpniecību, naftas cenu šoks un stingrāki kreditēšanas nosacījumi. Situāciju vēl pasliktinājis Eiropas Centrālās bankas (ECB) vasarā pieņemtais lēmums par procentu likmju paaugstināšanu.

Nobela prēmijas laureāts ekonomists Roberts Solovs uzskata, ka ECB ir pieļāvusi rupju kļūdu un arī tagad rīkojas pārāk lēni, lai apturētu reģionam draudošo lejupslīdi.

"Man ir sajūta, ka ECB rīcība balstās uz uzskatu, ka modernas industriālas ekonomikas apstākļos ir pietiekami kontrolēt inflāciju un nekas vairāk nav nepieciešams. Tas vairs nav ekonomistu aprindās akceptēts viedoklis. Centrālajām bankām nevajadzētu mēģināt pavērst pretēji naftas piegāžu šokus," sacīja ekonomists.

Profesors Solovs, eksperts izaugsmes teorijā, izvirzīja jautājumu, vai eirozona ir spējīga reaģēt uz krīzi, ņemot vērā, ka tai trūkst vienas ekonomiskās valdības, kas koordinētu politiku. "Jūs varat teikt, ka katrai politiskajai vienībai ir tāda centrālā banka, kādu tā ir pelnījusi," viņš norādīja, uzstājoties "Riksbank" Nobela prēmijas laureātu sanāksmē.

Eiropas ekonomikas dramatiskā lejupslīde ir pārsteigusi valūtas tirgus. Kopš jūlija sākuma eiro kurss pret dolāru ir krities gandrīz par 10%.

Dānijas ekonomika jau ir nonākusi recesijā un, izskatās, slīd arvien dziļāk problēmās. Dānijas rūpniecības pasūtījumi jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir kritušies par 22%, liecina "Eurostat" dati.

Valsts jau ir piedzīvojusi savu "Northern Rock" stila sabrukumu, kad centrālajai bankai nācās glābt "Roskilde Bank", jo noguldītāji masveidā sāka izņemt līdzekļus. Valsts pašlaik nodrošina astoņu miljardu dolāru (3,8 miljardu latu) parādus. Tas ir lielākais kādas bankas glābšanas pasākums Skandināvijā kopš 90.gadu sākuma finanšu krīzes.

Dānijas centrālās bankas vadītājs Nilss Bernšteins norāda, ka šajā situācijā nebija citas izvēles, jo "Roskilde" - astotā lielākā valsts banka - bija zaudējusi uzticību finanšu tirgū un nespēja tikt galā ar kredītiem pēc katastrofālajiem zaudējumiem Dānijas nekustamā īpašuma tirgū. Mēģinājumi atrast privātu bankas pircēju bija neveiksmīgi.

Pēc Bernšteina vārdiem, "Roskilde" bankrots būtu radījis nopietnus draudus Dānijas finanšu stabilitātei. Rezultātā "Roskilde" saskaņā ar Skandināvijas striktajām banku glābšanas tradīcijām faktiski tika nacionalizēta, atstājot akcionārus ar tukšām rokām.

"Var uzskatīt, ka akcionāri ir zaudējuši savu naudu," sacīja centrālās bankas vadītājs, norādot, ka banka nebija spējīga izdzīvot pēc tam, kad tā bija neadekvāti izmantojusi kredītu sistēmu, sasniedzot bīstami strauju izaugsmi.

Dānijas ekonomiku ir destabilizējusi tās dalība Eiropas vienotā valūtas kursa mehānismā, ka lika importēt procentu likmes, kas šai valstij bija daudz par zemu. Rezultātā izraisījās kredītu bums un mājsaimniecību parādsaistību apjoms sasniedza 260% līmeni no to rīcībā esošajiem ienākumiem, kas ir augstākais rādītājs pasaulē un ir daudz augstāks nekā tādās valstīs kā Lielbritānija un ASV - attiecīgi 159% un 135%.

Šobrīd nekustamā īpašuma bums ir izvērties par kritumu, un mājokļu cenas Kopenhāgenā pagājušā gada laikā ir kritušās par 10,7%.

Pēkšņais bankas sabrukums Roskildē, mierīgā Dānijas mazpilsētā, kas vairāk ir pazīstama ar savu rokfestivālu, atgādina, ka Ziemeļvalstu kredītiestādes ir visai neaizsargātas pret lejupslīdi.

Zviedrijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī ir apstājusies. Pastāv bažas, ka Zviedrijas bankas var nonākt grūtībās, saplokot Stokholmas nekustamā īpašuma tirgum un tām piedzīvojot zaudējumus Baltijas valstīs. Mājokļu cenas Latvijā šogad ir kritušās par 28%.

Starptautiskais Valūtas fonds norāda, ka "Swedbank" dominē Latvijas un Igaunijas kredītu tirgū, kur tai ir vairāk klientu nekā savās mājās Zviedrijā, un ir lielākā aizdevēja Lietuvā.

Fonds brīdinājis, ka Zviedrijas banku darbība Baltijas valstīs var izraisīt kredītu krīzi arī pašā Zviedrijā, ja izsīks šo banku finansējums starptautiskajā kapitāla tirgū.

Reitingu aģentūra "Fitch Ratings" savukārt brīdinājusi, ka trim Baltijas valstīm pēc lielākoties ārvalstu finansētā kredītu buma draud "smagā piezemēšanās". Aģentūra norāda uz iespējamu uzticības zudumu Baltijas valstu valūtām un banku sistēmām, kas var izraisīt plašu noguldījumu konvertāciju un izņemšanu.

"Danske Bank" bažījas par smagu krīzi, ja šīs valstis būs spiestas devalvēt savu valūtu. Nekustamā īpašuma bums Baltijā lielākoties ir finansēts eiro un Šveices frankos, radot ievērojamu valūtas risku.

Pasaules ziņas