Separātisti un krievu karavīri laupa un dedzina gruzīnu ciematus

Dienvidosetijas separātistu bruņotie formējumi un Krievijas regulārās armijas karavīri trešdien laupīja un dedzināja mājas Gruzijas teritorijā, kamēr abas konfliktējošās puses apsūdzēja viena otru iepriekšējā dienā ar Francijas starpniecību noslēgtā pamiera pārkāpumos.

Maskava spiesta uzklausīt arvien asāku Rietumu kritiku par savu militāro operāciju Gruzijā, un ASV prezidents Džordžs Bušs pieprasīja, lai Krievija izvestu savu karaspēku no Gruzijas teritorijas.
Tikmēr krievu bruņutehnika, atrodoties ārpus separātiskā Dienvidosetijas reģiona, patrulē Gori pilsētas ielās.

Simtiem dienvidosetīnu kaujinieku, kuru vidū redzami arī Krievijas regulārā karaspēka pārstāvji, gar ceļu, kas ved no separātiskās Dienvidosetijas provinces de facto robežas Gruzijas iekšienē Gori virzienā, pārmeklē māju pēc mājas un pievāc visus vērtīgākos sadzīves priekšmetus. Pēc tam mājas tiek aizdedzinātas. Liesmo arī apkārtējie augļu dārzi, stāsta AFP reportieris, kurš pavadīja separātistu kaujiniekus.

Separātisti un krievu militārpersonas izlaupa arī ceļa malā esošos veikalus un kafejnīcas. AFP žurnālists vērojis, kā viņi iznāk no tirdzniecības vietām, stiepjot nolaupītās kastes ar alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm.

Karavīri, kas atradās kontrolpostenī uz de facto robežas starp Dienvidosetiju un Gruzijas pamatteritoriju, AFP reportierim pastāstīja, ka krievu priekšējās pozīcijās atrodas bēdīgi slavenais bataljons "Vostok", kurš izpelnījies asu cilvēktiesību aizstāvju kritiku ar savu darbību Čečenijā.

Savukārt cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Human Rights Watch" ziņo, ka tās pārstāvji Dienvidosetijā bijuši par lieciniekiem "šausminošām iznīcības ainām" četros gruzīnu apdzīvotajos ciematos.

Arī Krievijas laikraksts "Novije izvestija" ziņo, ka Dienvidosetijas Aizsardzības ministrijas specvienības karavīri un zemessargi jau otrdien sākuši iznīcināt provincē esošos gruzīnu ciematus, kas atrodas blakus osetīnu ciematiem.

Osetīnu spēki plāno "iztīrīt" visus Dienvidosetijas gruzīnu ciematus.

Lai gan lielākā daļa gruzīnu no Dienvidosetijas un Abhāzijas aizbēga jau deviņdesmito gadu kara laikā, blakus blakus autoceļam starp Džavi un Chinvali pilsētām atrodas vēl vairāki gruzīnu ciemati - Tamarašeni, Ačibeti, Kurta un Kehvi.

Osetīnu spēki ar mērķi "iztīrīt" reģionu otrdien iebruka Nulas ciematā, kur izlaupīja un dedzināja gruzīnu mājas, ziņo uzbrukumu pieredzējusī laikraksta korespondente Ludmila Nazdračeva.

Pirms iebrukšanas Nulas ciematā osetīnu spēki to apšaudījuši no attāluma.

"Lielākā daļa Nulas iedzīvotāju aizbēga, tiklīdz pierima kaujas. Pastāv iespēja, ka atlikušie uz mums šaus, tāpēc nepieciešams tos iztīrīt. Turklāt mēs nevēlamies, lai šeit atgrieztos gruzīni. Tādos ciematos kā Nula, visdrīzāk, tiks uzbūvētas bāzes miera uzturētājiem. Tie piederēs Krievijai, tāpat kā Dienvidosetijai," laikraksta "Novije izvestija" korespondentei stāstīja osetīnu karavīrs Alans.

Pēc ciemata apšaudīšanas tajā iebruka karavīri un kaujinieki, kas sadalījās grupās pa trim un sāka ielauzties gruzīnu mājās. Pārliecinājušies, ka ēkās nav palikuši iedzīvotāji, osetīni no mājām iznesa visu vērtīgo - televizorus, mikroviļņu krāsnis, mūzikas centrus un mēbeles, kraujot to visu tuvumā atrastajos traktoros, raksta "Novije izvestija".

Pēc māju "attīrīšanas" no vērtīgajām lietām visas ēkas Nulas ciematā nodedzinātas.

Kā liecina "Novije izvestija" rīcībā esošā informācija, līdzīgu tīrīšanu otrdienas vakarā piedzīvojis Avnevi ciemats, kurā visi iedzīvotāji vēl nebija paguvuši aizbēgt. Osetīnu spēki sagūstījuši sešus jaunus cilvēkus un pēc tam ciematu nodedzinājuši.

"Mēs vēlamies viņus apmainīt pret mūsējiem, kas tagad ir gruzīnu spēku gūstā," laikrakstam skaidroja viens no osetīnu specvienības kaujiniekiem.

Tajā pašā laikā Gruzijas Ārlietu ministrija trešdien paziņoja, ka Krievijas tanki bloķējuši galveno ceļu, kas savieno separātisko Dienvidosetijas provinci ar pārējo Gruzijas teritoriju.

Savukārt aptuveni 100 Gruzijas īpašo uzdevumu vienības karavīri, kas nesen atgriezušies no Irākas, ieņēmuši pozīcijas uz ceļa no Gori uz Tbilisi aptuveni 45 kilometrus no valsts galvaspilsētas.

Iepriekš aptuveni 60 krievu spēkratu liela kolonna, kuras sastāvā bija tanki, bruņutransportieri un armijas kravas automašīnas, tika redzēta desmit kilometrus no Gori, braucam Tbilisi virzienā.

Krievu karavīri, izliekušies ārā pa bruņutehnikas lūkām un automašīnu logiem, saukuši: "Tbilisi! Tbilisi!" un vēcinājuši Krievijas karogus.

Kravas automašīnās bija iekrautas teltis un cits aprīkojums.

Sākotnēji izskanēja pieņēmumi, ka kolonna dodas uz Gruzijas galvaspilsētu, taču vēlāk tā nogriezās no ceļa un devās atpakaļ Dienvidosetijas virzienā.

Sākotnēji Maskava trešdien apgalvoja, ka neviena Krievijas karavīra Gori neesot, tomēr vēlāk atzina, ka tās militārpersonas aizvācot bruņojumu un munīciju no Gruzijas armijas noliktavas Gori apkārtnē.

"Noliktava bija neapsargāta, bet militārais aprīkojums bija kaujas gatavībā. Konflikta zonas demilitarizācijas nolūkā un lai garantētu iedzīvotāju drošību, militārais aprīkojums un munīcija tagad tiek aizvākta," sacīja tā saukto Krievijas miera uzturētāju pārstāvis.

Tikmēr no savas puses Maskava trešdien paziņoja, ka Krievijas spēki virs Dienvidosetijas galvaspilsētas Chinvali notriekuši divas gruzīnu bezpilota izlūklidmašīnas.

Viena lidmašīna notriekta naktī uz trešdienu, bet otra - trešdien, sacīja Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

"Neskatoties uz apliecinājumiem no Gruzijas puses, ka viņi pārtraukuši visas militārās aktivitātes, Krievijas karaspēks šodien virs Chinvali notrieca gruzīnu bezpilota lidmašīnu," pavēstīja ministrijas pārstāvis.

Reaģējot uz iebrukumu Gruzijā, ASV atcēla ar Krieviju kopīgās militārās mācības, kurām vajadzēja sākties piektdien Japāņu jūrā, un Vašingtonas amatpersonas paziņoja, ka tiek apsvērti citi protesta soļi.

ASV pieprasījusi arī NATO ārlietu ministru sanāksmes sasaukšanu, lai apspriestu situāciju Gruzijā, un paredzēts, ka sanāksme notiks nākamo otrdien.
 
 
Baltajā namā uzstājoties žurnālistu priekšā ar īsu paziņojumu, Bušs trešdien uzsvēra, ka Krievijai jāievēro Gruzijas teritoriālā suverenitāte.

"Amerikas Savienotās Valstis ir demokrātiski ievēlētās Gruzijas valdības pusē [un] pieprasa, lai Gruzijas suverenitāte un teritoriālā integritāte tiktu ievērota," sacīja Bušs.

Viņš piebilda, ka nosūtījis uz Tbilisi valsts sekretāri Kondolīzu Raisu, lai demonstrētu Vašingtonas atbalstu Gruzijas valdībai.

Raisa apmeklēs arī Parīzi, kas uzņēmusies galveno starpnieces lomu konflikta noregulējumā.

Bušs uzsvēra, ka Maskavai jātur dotais vārds un jārīkojas, lai izbeigtu konfliktu ar Tbilisi, taču tā vietā, neskatoties uz pamieru, tiekot turpinātas militārās operācijas Gruzijas teritorijā.

Viņš arī norādīja, ka ar militāro kampaņu Gruzijā Krievija pakļāvusi "riskam" savu integrāciju starptautiskajā diplomātiskajā un ekonomiskajā sistēmā.

Prezidents arī pavēstīja, ka humānās palīdzības kravu nogādāšanai uz Gruziju ASV izmantos kara aviāciju un floti. Gaisa spēki jau sākuši lidojumus uz Tbilisi.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri Gruzijas situāciju apsprieda Briselē.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends nāca klajā ar aicinājumu ES pārskatīt attiecības ar Krieviju, ņemot vērā tās agresīvo rīcību Gruzijā.

"Es uzskatu, ka ES ir jāizvērtē attiecības ar Krieviju septembrī [ārlietu ministru neformālās tikšanās, tā dēvētā] gimniha laikā, kā arī [savienības] lēmumos par to, vai un kā turpināt partnerattiecību un sadarbības līgumu," sacīja ministrs.

"Krievijas bruņoto spēku agresija ārpus Dienvidosetijas šokējusi daudzus cilvēkus," sacīja Milibends. "Visi Eiropas ārlietu ministri, ar kuriem esmu runājis, bijuši šokēti par Gruzijas skatiem, kas redzēti pēdējās dienās."

"Skati ar krievu tankiem Gori, krievu tankiem Senaki, krievu īstenotā Gruzijas ostas Poti blokāde ir biedējošs atgādinājums par laikiem, kas, es uzskatu, kā mēs cerējām, ir beigušies," sacīja ministrs.

Arī vairāki Austrumeiropas ministri pauda līdzīgu kritiku.

"No Krievijas puses tā noteikti bija neproporcionāla spēka lietošana," sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Tomēr citu ES dalībvalstu ministri norādīja, ka Krievijas lomas izvērtēšana ir jāatliek, kamēr nav atrisināti tādi steidzami jautājumi kā tūlītēja palīdzības sniegšana konfliktā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

"Esmu pārliecināts, ka mums būs jāpieņem smags lēmums par ES-Krievijas attiecībām nākotnē," sacīja Somijas ārlietu ministrs Aleksandrs Stubs, kura pārstāvētā valsts patlaban pilda Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošās valsts pienākumus.

"Vainīgo meklēšana un skarbā retorika sāksies vēlākā posmā," savukārt sacīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers, piebilstot, ka nosodīt Krieviju būtu neproduktīvi.

"Es uzskatu, ka mums šodien nevajadzētu aizmaldīties garās diskusijās par atbildību vai arī to, kas izraisīja pēdējo dienu eskalāciju," sacīja Šteinmeijers.

Vācija vada ANO ģenerālsekretāra draugu grupu - struktūru, kas centusies mazināt spriedzi Maskavas un Tbilisi attiecībās Gruzijas separātisko reģionu dēļ.

ES ministri principā vienojās arī par novērotāju nosūtīšanu uz konflikta zonu Gruzijā, lai uzraudzītu pamiera noteikumu ievērošanu.

Savukārt Ukrainas prezidents Viktors Juščenko trešdien parakstīja dekrētu, kas nosaka ierobežojumus Sevastopolē dislocētajai Krievijas Melnās jūras flotei.

Jaunie noteikumi paredz, ka Krievijas flotei "vismaz 72 stundas iepriekš jāsaņem Ukrainas Bruņoto spēku atļauja" attiecībā uz kuģiem vai lidmašīnām, kas gatavojas šķērsot Ukrainas robežu.

Tikmēr Ukrainas parlamentā reģistrēts jau pavasarī iesniegts likumprojekts, kas paredz denonsēt Kijevas un Maskavas nolīgumu par Krievijas Melnās jūras flotes statusu un uzturēšanās noteikumiem Ukrainas teritorijā.

Ukrainas Ārlietu ministrija jau 10.augustā paziņoja, ka Kijeva patur sev tiesības neļaut atgriezties Sevastopoles flotes bāzē Krievijas karakuģiem, kas Krievijas un Gruzijas konflikta saasināšanās laikā atradušies jūrā pie Abhāzijas krastiem.

Ukrainas Tieslietu ministrija savukārt izplatījusi oficiālu paziņojumu, kurā noraida tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Jevgēņija Korņeičuka personiskos izteikumus, ka Krievijai "ir tiesības izmantot Melnās jūras floti Ukrainas teritorijā jebkādiem mērķiem".

Ministrijas paziņojumā norādīts, ka "Ukrainas likumdošanā ir līgums par draudzību un sadarbību ar Gruziju, kurā puses apņēmušās neļaut izmantot savu teritoriju, lai gatavotu vai īstenotu agresiju pret vienu no pusēm".

Tikmēr gan Gruzijā, gan Krievijā trešdien karogi ir pusmastā, pieminot upurus, kurus prasīja piecas dienas ilgais abu valstu bruņotais konflikts.

Maskava apgalvo, ka, Gruzijai mēģinot ar spēku atjaunot kontroli pār tās separātisko Dienvidosetijas provinci, gājušas bojā 1600 civilpersonas. Savukārt Krievijas ģenerālštābs trešdien paziņoja, ka kaujās krituši 74 krievu karavīri, bet 171 guvis ievainojumus. 19 Krievijas militārpersonas skaitās pazudušas bez vēsts.

Pasaules ziņas