Alūksnieši vērtē ZZS

Vērtējumu izsaka vēsturnieks Jānis Polis un Politoloģijas maģistrantūras pirmā kursa studente Arita Vīksna.

Jānis Polis, vēsturnieks

Jautājumos par budžeta deficīta mazināšanu un nodokļu politiku, kā arī izglītības, enerģētikas un medicīniskās aprūpes jomā ZZS viedoklis būtiski neatšķiras no koalīcijas partneru paustajām domām. Cerīga ir apņemšanās 10 gadu laikā sasniegt stāvokli, ka 40 % Latvijai nepieciešamās enerģijas tiek ražoti no atjaunojamajiem resursiem. Pietiek barot Krievijas gāzes, naftas un ogļu rūpniecības magnātus un viņu vietējos pakalpiņus! Šāda nostādne jūtami rosinās saimniecisko darbību Latvijas perifērijā.

Sociālajā jomā Ingmārs Līdaka drosmīgi pasaka skarbu patiesību: “Pensiju un sociālo pabalstu liktenis lielā mērā atkarīgs no pašu pensionāru bērnu un mazbērnu, kā arī potenciālo sociālo pabalstu saņēmēju godaprāta. Ja sabiedrība akceptēs neoficiālo nodarbinātību (nodokļu nemaksāšanu!), politiķi un ierēdņi var būt bezspēcīgi.” Protams, nodokļu nemaksāšanu un ekonomisko emigrāciju veicinājuši līdzšinējie smagie apstākļi. Bet! Jebkuru problēmu vieglāk izprast, domās novedot to līdz galējībai jeb absurdum. Tātad – ja puse darbspējīgo aizbrauks un šeit palikušie nemaksās nodokļus, pensiju un sociālo pabalstu vienkārši nebūs!
Ļoti simpātisks ir ZZS viedoklis par policentrisku valsts attīstību, investīciju plūsmas virzīšanu arī uz perifēriju, harmonisku infrastruktūras veidošanu. Patiešām, vērtīgāk sakārtot 400 kilometru otrās kategorijas autoceļu, nevis 20 kilometrus kādā Pierīgas maģistrālē. Novadu un mazo pilsētu attīstība ir vitāli svarīga arī no nacionālā viedokļa. Jo te dzīvo būtiska latviešu tautas daļa, kas līdz šim brīdim ir tikusi krietni “apdalīta”, salīdzinot ar kosmopolītiskajām lielpilsētām.

Lauksaimniekus priecē I.Līdakas pārliecība, ka tuvākajos gados mainīsies ES lauksaimniecības atbalsta politika. Novēlēsim nākamajam zemkopības ministram mundrus ierēdņus, kas spēs argumentēti runāt ar saviem kolēģiem Briselē un atbalsta maksājumus beidzot vismaz pietuvināt ES vidusmēram!

ZZS nekad nav bijusi reģionālās reformas atbalstītāja. Savulaik Tautas partijas kaismīgi lobētā reforma ir kā tāds nelaikā dzimis bērns – bez vēsturiska, ekonomiska un vienkārši loģiska pamata. Paldies tiem Saeimas deputātiem, kuri vismaz centās īstenot manu ieteikumu – pagastus apvienot galvenokārt uz gadsimtu gaitā veidojušos kopienu (pilsnovadu, draudžu) bāzes. Ieskatoties Vidzemes kartē, šā principa pareizību grūti nepamanīt!

Pozitīvi, ka I.Līdaka pauž ZZS viedokli arī pēc vēlēšanām saglabāt pašreizējo koalīciju. Šos vārdus gan gribētos dzirdēt arī no paša Aivara Lemberga. Savtīgas ekonomiskās intereses nedrīkst stāvēt pāri valsts politikas pamatnostādnēm!
I.Līdaka savulaik kļuva populārs, kad kādam no “kreisā zvēru dārza” balamutēm ieteica turēt muti. Vārds vietā, jo Kremļa lobiji šobrīd runā neadekvāti daudz!

ZZS Vidzemes sarakstā redzam ievērojamus spēkus – Jānis Dūklavs, Ingmārs Līdaka, Vitauts Staņa, Andris Bērziņš, Armands Krauze, Inese Aizstrauta, Saulcerīte Indričeva. Jāpiekrīt pieredzējušajam politiķim Aleksandram Kiršteinam, kurš sarunā ar šo rindu autoru apliecināja: “Tie visi ir nacionāli domājoši cilvēki, kas sevi pierādījuši saimnieciskajā darbā.”

Arita Vīksnapolitoloģijas maģistrantūras pirmā kursa studente

Ingmārs Līdaka liek uzsvaru uz birokrātijas mazināšanu, ko šobrīd sola ikviena partija un ir solījušas arī pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Tikai diemžēl, nonākot Saeimas krēslos, visi par to kaut kā piemirst. Turklāt tam nepieciešama ne tikai ārkārtīga uzņēmība un ilgs laiks, bet arī skaidrs modelis – kā mazināt birokrātiju, vienlaikus neizveidojot caurumus likumos, kurus varētu izmantot krāpniecībā un negodīgā rīcībā.

Pensiju jautājums ir visvārīgākais, kurš tiek uzdots visām partijām. Velta Skurstene kādā priekšvēlēšanu diskusijā pat sarīkoja šovu, liekot visu klātesošo partiju pārstāvjiem parakstīties, ka viņi apņemas pensijas nesamazināt. To apgalvo arī ZZS deputāta kandidāts. Viņš gan neko nesaka, ka deficītu sociālajā budžetā visdrīzāk mazinās ar pensijas vecuma sliekšņa paaugstināšanu, kas būs trieciens nevis pensionāriem, bet pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Taču solījums nesamazināt pensijas būs turēts godam.
Visvairāk mani sasmīdināja teikums par to, ka naudu vispirms nevajag ieguldīt 20 km maģistrālē Rīga – Sēnīte, bet gan 400 km otrās kategorijas autoceļos. Kā gan iespējams investēt naudu uzņēmumos lauku rajonos, ja, pirmkārt, nav nodrošināta kvalitatīva infrastruktūra ar galvaspilsētu Rīgu? Kā gan I.Līdakas pieminētie tūristi, ielidojuši Rīgā ar lidmašīnu, atbraukuši ar vilcienu vai autobusu, tiks no Rīgas ārā, ja šobrīd šoseja pie Sēnītes braucējiem sagādā pamatīgas galvassāpes? Protams, ceļi perifērijā ir jāsakārto, taču nevar pārspīlēt un nekopt Eiropas nozīmes autoceļus.

Par izglītības jautājumiem zaļajiem ir jāizsakās ārkārtīgi uzmanīgi, neko īpaši kritizēt nevar, jo tomēr par šo jomu paši vien rūpējas: Tatjana Koķe vada ministriju jau gandrīz trīs gadus, iepriekš  - Baiba Rivža. Daudz diskutēts, cik lielu iespaidu uz mazo skolu likteni atstāja „nauda seko skolēnam” sistēmas ieviešana, bet, iespējams, lauku skolas likvidējas dabīgā ceļā. Visstraujāk uz ārzemēm emigrēja tieši mazo apdzīvoto vietu darbspējīgā vecuma iedzīvotāji, visbiežāk, paņemot līdzi savus bērnus vai tos laižot pasaulē tur.

I. Līdaka izvairās runāt par Latvijas – Krievijas attiecībām enerģētikas jomā. Arī savā priekšvēlēšanu programmā ZZS neizvirza mērķus enerģētikā, bet vairāk uzmanības velta atjaunojamo resursu izmantošanai, nepieminot fosilo energoresursu piegādātāju dažādošanu.

I.Līdaka uzsver, ka ZZS vēlas saglabāt esošo koalīciju. Arī politikas eksperti norādījuši, ka ZZS, visticamāk, būs pozīcijā. Tiek arī norādīts uz lielo sabiedrības atbalstu viņu premjera kandidātam Aivaram Lembergam, protams, nepieminot, ka viņš ir apsūdzēts smagos kriminālnoziegumos. Taču jautājumā pie pensijām I.Līdaka izceļ cilvēku negodprātību, apgalvojot: „Ja sabiedrība akceptēs neoficiālo nodarbinātību (nodokļu nemaksāšanu!), politiķi un ierēdņi var būt bezspēcīgi.” Kā tas iet kopā ar ZZS pašu rīcību, par premjeru izvirzot A.Lembergu? Vai tādējādi ZZS neattaisno un nekultivē negodīgu rīcību un valsts apzagšanu?

10. Saeimas vēlēšanas