Pensijas atkarīgas no pensionāru bērnu un mazbērnu godaprāta

Atbildes no Zaļo un Zemnieku savienības gaidījām visilgāk, jo neviens nevarēja sagatavot atbildes uz mūsu jautājumiem, aizbildinoties ar aizņemtību, kā paskaidroja partijas birojā. Tomēr beidzot tāds kandidāts tika atrasts. Tādēļ atšķirībā no citiem sarakstiem uz mūsu jautājumiem atbild nevis saraksta līderis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, bet kandidāts ar otro numuru – Ingmārs Līdaka.

- Kā mazināt budžeta deficītu? Ievērojot Starptautiskā Valūtas fonda prasības vai kā citādāk?
- Valūtas fonda prasība ir tikai viena – pieļaujamais budžeta deficīta apjoms 2011.gadā nedrīkst pārsniegt 6 %. Pret to iebilst būtu visai grūti, jo jau 2012.gadā jāsāk atdot aizņēmums.

- Nodokļu politika. Ko un kā paaugstinās? Jūsu programmā ir norādīts – nodokļu sistēmu padarīt uzņēmējdarbībai atbilstošāku un sociāli taisnīgu. Tieši ko un kā piedāvājat mainīt nodokļu sistēmā?
- Ne jau tikai nodokļu likmes var būt uzņēmējdarbību veicinošas vai bremzējošas – arī nodokļu administrēšanas vienkāršošana (samazina izmaksas) un valsts pretimnākšana pārejošu grūtību gadījumos var sekmēt uzņēmēju darbības veiksmi un vēlmi maksāt nodokļus. Mans uzskats – jebkuram ierēdnim (arī VID) jābūt uzņēmēja partnerim un palīgam, nevis jākalpo tikai par rīksti valsts varas rokās.

Uzskatu, ka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā jābūt neapliekamajam minimumam, bet palielinātas likmes jāpiemēro ekskluzīvajām platībām (arī otrajai, trešajai utt. dzīvojamajai platībai). Jāievieš progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (palielināta likme summai virs 800 -1000 latu mēnesī) ar perspektīvu palielināt neapliekamo minimumu.
Iespējams, jāpiemēro terminētas nodokļu atlaides jaunu darba vietu izveides gadījumos.  

- Kā risināt sociālās jomas problēmas? Vai ķersieties pie pensijām? Vai nav tā, ka bez mazināšanas šajā jomā nevar iztikt!
- Pensiju un sociālo pabalstu liktenis lielā mērā atkarīgs no pašu pensionāru bērnu un mazbērnu, kā arī potenciālo sociālo pabalstu saņēmēju godaprāta. Ja sabiedrība akceptēs neoficiālo nodarbinātību (nodokļu nemaksāšanu!), politiķi un ierēdņi var būt bezspēcīgi. Tuvākajos gados izmaiņas pensiju izmaksās netiek plānotas. Ar iespējamajiem pasākumiem sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai katrs var iepazīties Labklājības ministrijas interneta mājas lapā.

- Kā attīstīt novadus un novada nomales, līdz šim tās tā arī nav izdevies.  
- ZZS ir par policentrisku valsts attīstību. Tas nozīmē, ka investīciju plūsmai jābūt virzītai ne tikai uz Rīgu, bet arī uz perifēriju. Un pēc principa – jo tālāk no Rīgas, jo pieejamāks valsts atbalsts investīciju piesaistei. Un, protams, harmoniski jāattīsta infrastruktūra, ieguldot finanses tur, kur tas visvairāk vajadzīgs, nevis 20 kilometru maģistrālē Rīga – Sēnīte, bet gan 400 kilometru otrās kategorijas autoceļos, pa kuriem tūristiem aizbraukt līdz interesantākajām Latvijas vietām un ļaudīm līdz savām darbavietām novada centrā vai pilsētiņā, vai bērniem līdz skolai.

- Izglītības joma. Kas notiks ar mazajām lauku skolām? Izskan, ja nebūs 100 bērnu skolā, tad skolas nebūs.
- Šis jautājums lielā mērā jāuzdod arī pašvaldībām, jo mazo skolu palikšana (vai likvidācija) saistīta ar pašvaldības (ne)vēlēšanos un (ne)spēju sniegt savu atbalstu. Mans personīgais viedoklis – skolai līdz 5.klasei jābūt bērna dzīvesvietas tuvumā! Par pārējo varētu diskutēt. Diemžēl bērnu vecāki bieži vien paši par katru cenu skolēnu cenšas jau no pirmās klases iekārtot novada centra (vai pilsētas) skolā, tā mazās skoliņas eksistenci padarot neiespējamu.   

- Enerģētika – valsts neatkarības jautājums. Uz kuru pusi skatāties – uz Krieviju, uz vietējiem resursiem vai vēl kur...
- Var jau skatīties uz visām pusēm, bet jāpilda apņemšanās 2020.gadā 40 procentus enerģijas (ieskaitot degvielu u.c.) ražot no atjaunojamajiem resursiem… Tas nozīmē, ka gāzes, naftas un ogļu īpatsvaram jāsarūk teju par 10 procentiem!
Tomēr viss jādara ar prātu, izvērtējot tautsaimniecisko efektu.

Skaidrs, ka Rīgu ar šķeldu apkurināt nevar, jo tad koksnes vedēji citam transportam uz galvaspilsētas pievadceļiem neatstātu vietu. Cita lieta – mazpilsētu, ciematu un uzņēmumu katlu mājas, prāvākajās vēl līdzās siltumam ražojot elektrību! Tā tiktu nodrošinātas arī papildus darba vietas un uzlabotos eksporta – importa bilance. Perspektīva ir arī vēja parku un biogāzes ražotņu attīstība. Bet vēl svarīgāk – ieviest energotaupības pasākumus.

- Kā nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu medicīnisko aprūpi laukos?  Cik slimnīcas paliks valstī?  
- Uzskatu, ka Latvijā jābūt stabilai veselības aprūpes piramīdai, kuras pamatnē ir ģimenes ārstu prakses un neatliekamās palīdzības centri, bet smailē – lielās daudzprofila reģionālās slimnīcas. Diemžēl visvājākā ir šīs piramīdas vidusdaļa. Visas mazās slimnīcas ir saglabājamas kā aprūpes slimnīcas. Iespējams, jāsadarbojas ar sociālās aprūpes centriem un pansionātiem, kuros ir atbilstoši apstākļi, lai arī tajos veidotu kaut pāris palātu, kurās īslaicīgi uzturēties pacientiem, kuriem regulāra ambulatorā aprūpe (pārsiešanas, procedūru kurss) nav pieejama transporta grūtību un citos gadījumos. Jāveicina, lai arī ģimenes ārsti būtu ieinteresēti šādam (vai citam) sadarbības modelim. Un, protams, jāveic neatkarīgs Veselības ministrijas funkciju un struktūru audits, jo veselības aprūpei atvēlēto budžeta līdzekļu apsaimniekošana, visticamākais, nenotiek prasmīgi un loģiski. Nav jēgas palielināt budžetu, kamēr nav skaidrs, ka nauda tiks izmantota cilvēku labā!

- Kā vērtējat reģionālo reformu Vidzemē?
- Nav svarīgi, kā to vērtēju es. Svarīgi, kā to vērtē paši jauno novadu iedzīvotāji. Man personīgi nešķiet pareizi, ka novadi ir tik dažādi pēc platības un iedzīvotāju skaita. Gulbenes, Madonas, Alūksnes novads – tik lieli, ka nebūt ne no katra bijušā pagasta kāds pārstāvis tiek novada domē. Tas nez vai nāks par labu dižnovadu nomalēm. Un turpat – divdaļīgais, mazais Raunas novadiņš… Neesmu pārliecināts, ka diži samazinājušās arī administratīvās izmaksas, un šaubos, vai dažuviet ļaudis tik priecīgi par piespiedu novadizāciju ar 200 000 latu burkāna un pagasta vadību pierunāšanas palīdzību.  

- Vai atceraties arī to, ko esat solījuši pirms vēlēšanām, bet neesat izpildījuši? Pirms četriem gadiem iestājāties par vietējā tirgus aizsardzību, bet vietējais tirgus šobrīd ir sagruvis.
- Vietējā tirgus samazināšanā vainīgs ne tik daudz  imports, cik cilvēku maksātspējas samazināšanās (un kredītu plūsmas apsīkums). Ciktāl tas ir bijis iespējams, ES likumdošanas ietvaros esam aktīvi iestājušies par vietējo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju priekšrocību veidošanu (tostarp centušies ietekmēt tirdzniecības ķēdes, lai tās būtu draudzīgas vietējiem ražotājiem). Šobrīd ZZS darba grupa strādā pie Nacionālā mantojuma likuma redakcijas. Tajā paredzēts atsevišķs (daudz liberālāks) regulējums Latvijai raksturīgo produktu ražošanai.

- Kā piesaistīt laukiem vairāk Eiropas naudas? Zināms, ka mums ir mazs atbalsts, salīdzinot ar vecajām Eiropas valstīm.  
- Esmu pārliecināts, ka pēc 2013. gada situācija mainīsies, jo jau panākts solījums, ka ES lauksaimniecības atbalsta politika mainīsies un sekojoši mainīsies atbalsta maksājumu aprēķināšanas formula. Tas nozīmē, ka maksājumi ES ietvaros kļūs izlīdzinātāki. Galvenais – nenogulēt īsto diskusiju laiku un būt aktīviem.  

- Ar kādiem spēkiem veidosiet koalīciju? 
- ZZS premjera kandidāts ir Aivars Lembergs, kuram ir arī visai liels sabiedrības atbalsts. Par vēlamāko ZZS uzskatītu pašreizējās koalīcijas praktisku saglabāšanu arī turpmāk.

10. Saeimas vēlēšanas