Ar piesardzīga optimisma pieskaņu

Apes novada domes vēlēšanās uz 13 deputātu vietām kandidē 45 pretendenti. Konkurence nav liela, ja salīdzina ar Alūksnes novadu, kurā 15 vietas vēlas ieņemt 147 kandidāti. Varbūt tāpēc Apes novadā nav manāma savstarpēja priekšvēlēšanu cīņa par krēsliem domē. Tomēr grūti piekrist, ka saraksts tiek veidots tikai ar domu stiprināt demokrātiju un sadarbību, kā apgalvo kandidāti. Lai vēlētājiem skaidrāki būtu viņu nodomi un iespējamā darbība, ielūkosimies trīs vēlētāju apvienību priekšvēlēšanu programmās.

Prognozē katastrofālu finansējuma samazinājumu


Priekšrocības ir pašreizējiem pašvaldību vadītājiem, kuri var vēlētājiem stāstīt par paveikto. Ņemot vērā infrastruktūras sakārtošanai iedalītās mērķdotācijas un arī finansējumu projektiem, visās pašvaldībās paveikts ir daudz. Citādi ir ar konkrētiem solījumiem, kas tiks darīts ievēlēšanas gadījumā. Apvienības “Mēs – savam novadam” kandidāti ir par labu izglītību bērniem savā dzīvesvietā, par daudzfunkcionālu sporta būvju izveidi, par sociālās palīdzības nodrošināšanu trūcīgām personām... Tātad tiek paredzēts turpināt darbu tāpat kā līdz šim? “Valsts budžeta grozījumus Saeima pieņems pēc vēlēšanām, tāpēc ir ļoti grūti runāt par perspektīvu. Var gadīties, ka jaunajai domei būs jādara pavisam kaut kas cits, jo paredzams, ka finansējuma samazinājums būs katastrofāls,” atzīst deputāta kandidāts Viesturs Dandens.
Apvienības “Sadarbība” deputāta kandidāts Austris Gailītis uzskata, ka startēt novada pašvaldības vēlēšanās ir liela uzdrīkstēšanās. “Mēs necenšamies iekļūt vadībā. Bet, ja vēlētāji mūs novērtēs, varam uzņemties arī domes veidošanu,” akcentē A.Gailītis. Viņš secina, ka pašreizējo pašvaldības vadītāju saraksts ir spēcīgs, tāpēc konkurenti iestājas par sadarbību.
V.Dandens atklāj, ka novada izveides procesā ir vēl daudz nezināma. Turklāt vajadzēs sabalansēt visu pašvaldību intereses, kopīgi lemt par taupīgu un pārdomātu budžeta līdzekļu izlietojumu. Vai līdz šim tas nebūtu ievērots?  “Protams, esam centušies tērēt taupīgi. Bet var jau būt, ka vienu otru reizi arī kļūdāmies. Tomēr ir skaidrs, ka pašvaldības nevarēs izdzīvot, ja tām paliks ieņēmumi galvenokārt no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un no nekustamā īpašuma nodokļa. Tāpēc jau tagad tiek izstrādāti projekti, lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu finansējumu,” stāsta V.Dandens.

Starp prioritātēm – sociālā palīdzība


Naudas trūkums radīs grūtības nodrošināt sociālo palīdzību trūcīgām personām, vientuļajiem pensionāriem, bērniem un iedzīvotājiem, kuri nonākuši nelaimē. “Tas uztrauc visus, jo acīmredzot finansējums šīm vajadzībām tiks vēl samazināts. Tāpēc ir bažas, vai spēsim palīdzēt tāpat kā līdz šim. Tomēr mūsu programmā tā ir prioritāte. Kam tad pašvaldība ir vajadzīga? Ja ir grūtības, cilvēks vispirms iet uz pašvaldību,” uzsver V.Dandens. Lai gan veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana nav pašvaldības funkcija, bez tās atbalsta tos nevarētu saņemt. Ar dažādu labdarības fondu finansējumu “Mēs – savam novadam” paredz gūt resursus sociālās aprūpes centra “Trapene” un bērnu nama – patversmes “Gaujiena” vajadzībām.


Vēlētāju apvienības “Sadarbība” programmā ir paredzēts iekārtot sociālās palīdzības istabu katrā pašvaldībā. Pagaidām tāda ir tikai Virešos. “Es redzu, cik vajadzīga ir šāda palīdzība. Ir daudz cilvēku, kuriem mājās nav ūdensvada, tāpēc nav arī iespējas nomazgāties. Te viņi var nomazgāties dušā, kā arī izmazgāt drēbes un veļu,” stāsta deputāta kandidāte Ausma Agare.

Uzņēmējiem sola morālu atbalstu


Pašvaldībai ir maz iespēju veicināt uzņēmējdarbību. “Mēs – savam novadam” programmā sola operatīvi pieņemt lēmumus, lai vismaz neliktu birokrātiskus šķēršļus uzņēmējdarbībai. “Ne vienmēr ir vajadzīgs materiāls atbalsts. Pašvaldībai vajadzētu aicināt uzņēmējus tikties, lai risinātu sasāpējušas problēmas un dalītos pieredzē. Mēs esam mazs novads, tāpēc ir jāturas visiem kopā, jāveido dialogs ar uzņēmējiem,” uzskata deputāta kandidāts Austris Gailītis. Sevišķi nepieciešama ir pašvaldības palīdzība Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma piesaistē ar projektiem. “Ja pagastos neatgriezīsies jaunieši, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, tad tajos paliks tikai pensionāri. Virešos ir SIA “ZZK”, kurā strādā tikai jaunieši. Domāju, ka jauniešus vajag rosināt un motivēt, lai pēc studijām gribētu te strādāt. Piemēram, pašvaldība varētu palīdzēt segt mācību maksu,” uzskata A.Agare. “Sadarbība” savā programmā paredz veicināt pieaugušo tālākizglītību. Šobrīd A.Agare gatavo projektu četrām novada bibliotēkām, lai tajās organizētu mācības pieaugušajiem. “Ir jāiemācās rakstīt projektus. Kāpēc, piemēram, trīs bezdarbnieces par projekta finansējuma līdzekļiem nevarētu uzcelt siltumnīcu? Tajā varētu audzēt tomātus, ziedus un gurķus pārdošanai. Skola labprāt iegādātos vietējos dārzeņus,” skaidro A.Agare.

Vēlas dažādot skolu mācību programmas


Visās priekšvēlēšanu programmās ir paredzēts saglabāt izglītības iestādes, tomēr īpaši par to domājuši “Novadnieki”. Viņi paredz atrast katrai skolai savu izglītojošo profilu. “Gaujienas vidusskolā ienāk Eiropas Savienības finansējums dabaszinātņu kabinetu iekārtošanai, tāpēc ir paredzēts vispārējās vidējās izglītības programmu mainīt pret dabaszinātņu, matemātikas un tehnikas programmu. Kāda cita skola varētu izvēlēties, piemēram, vides izglītības profilu, lai skolu piedāvājums būtu dažādāks,” uzskata deputāta kandidāte Ieva Zariņa.  “Varbūt mazās skolas var palikt kā filiāles vai arī to mācību programmas iespējams papildināt ar kādas profesijas pamatu apguvi. Piemēram, pēc 9.klases ir iegūtas zināšanas un iemaņas daiļdārzniecībā. Var turpināt mācības Bulduru tehnikumā,” pieļauj A.Agare.
Viņa secina, ka divas vispārizglītojošās vidusskolas novadā nav vajadzīgas. Vai tās izdosies saglabāt,  to noteiks bērnu skaits un finansējums. V.Dandens atzīst, ka vidusskolas vecuma jaunieši var mācīties arī tālāk no mājas.

Vēlēšanu ziņas