Skrien ekstrēmajā kalnu maratonā 4

Sestais “Sportlat” Siguldas kalnu maratons sestdien pulcēja vairāk nekā 500 sportistus. Pēkšņais sals un sniegs neatturēja sportistus no došanās sarežģītākajā un grūtākajā apvidus skrējiena trasē, kas garuma, reljefa un kopējās sarežģītības dēļ izpelnījies godu būt iekļautam pasaulē slavenākā kalnu supermaratona “Ultra Trail du Mont Blanc” kvalifikācijas skrējienu listē. Kalnu maratonu pieveica arī Alūksnes un Apes novadu sportisti.

Skrējiena dalībnieki Oskars Muižnieks, Ansis Šteiners, Jānis Kūms un Arturs Švūksts par piedzīvoto ir sajūsmā un labprāt dalās savos iespaidos, lai iedvesmotu citus. Oskars un Jānis skrējienā piedalījās otro reizi un tam mērķtiecīgi gatavojās, savukārt Ansim un Arturam šis bija jauns piedzīvojums.
“Tā kā ikdienā nodarbojos ar orientēšanās sportu, tad baiļu par trases sarežģītību nebija. Parasti dienā trenējos apmēram 20 kilometrus, turklāt pēdējo mēnesi pavadīju Zviedrijā, kur treniņi notika apvidū ar kalniem gluži kā Siguldā,” stāsta Jānis un atklāj, ka tur viņš gatavojies Zviedrijas orientēšanās čempionātam maratona distancē, kurā ieguvis 12.vietu. “Grūtākais bija pats distances sākums, jo pirmajās 25 minūtēs bija jāskrien trīs lielos kāpumos,” atceras Jānis. Savukārt Arturam, dodoties uz Siguldu, licies, ka brauc slēpot, nevis skriet. “Sniegs deva papildu emocijas. Tā kā esmu trenējies biatlonā, tad likās, ka sniegs palīdzēs, jo ir pieredze skriešanā ziemas apstākļos. Sākumā centos visu nesasteigt. Mierīgi skrēju savā tempā, nevis pārgalvīgi nesos kādam līdzi,” stāsta Arturs.

Lai arī Oskars ir biatlonists, viņu sniegs pirmajā mirklī nobiedējis. “Sākumā nobiedēja sniegs, jo nebija atbilstošu apavu. Kamēr zeme bija cieta un balta, skriet bija pat patīkami. Sākot ar otro apli, sapratu, ka ne jau sniegs traucēti skriet, bet gan kopā sakultais sniegs un dubļi. Tajā brīdī trase kļuva daudz “interesantāka” un jāsāk bija ne tikai skriet, bet veikt visādas liekas kustības, lai noturētos trasē,” stāsta Oskars un atklāj, ka daudz grūtāk par kāpšanu kalnos bija skriet no tiem lejā. “Nogāzes bija stāvas un ar minimālu saķeri. Nācās vai nu šļūkt, vai ķerties pie katra nākamā zara, kas bija pa rokai, lai noskrietu no kalna,” stāsta Oskars.  

Lai gan Ansis finišēja jautrā noskaņojumā, pusi trases viņš skrēja, ciešot sāpes. “Esmu skrējis maratonus, pusmaratonus, minis pedāļus, peldējis, slēpojis, bet kalnos skrējis vēl nebiju. Tas bija super! Vai man biedēja sarežģītība? Nē. Man ir ļoti laba psiholoģiskā noturība un augsts sāpju slieksnis. Skrienot no kalna, savainoju cirksni. Bet tāpat turpināju un smējos. Pat tad, kad pats “brūku”, es vēlos, lai citiem būtu labi. Visi man apkārt smējās un smaidīja, tas bija mans dzinulis,” atceras Ansis. Oskars, Ansis un Arturs kalnu skrējienam kopīgi trenējās tepat Alūksnē un kā labāko treniņa vietu min Tempļa kalnu.

Rezultāti

55 kilometru distance
V21 grupa
3.vieta Oskars Muižnieks (5:22:43)
35.vieta Ansis Šteiners (7:14:20)

33 kilometru distance
V21 grupa
1.vieta Jānis Kūms (2:59:42)
9.vieta Arturs Švūksts (3:28:37)

14 kilometru disnace
V21 grupa
7.vieta Raimonds Siliņš (1:14:00)
71.vieta Ainis Liepa (1:44:20)
V40 grupa
26.vieta Mairis Levans (1:46:22)
36.vieta Miervaldis Jāņakalns (1:56:47)

Komentāri 4

...

jā, malači puiši! Pazīstot viņus kā labus draugus....viņi ir tiešām lieliski , arī ārpus sporta!!!!! :)
Veiksmi!

pirms 8 gadiem, 2012.11.01 19:02

Aina

Vai nu uzreiz no tērauda kalti, bet mīkstie gan viņi nav, tas tiesa! Milzīgs treniņu darbs dod tādus rezultātus, malači puiši!

pirms 8 gadiem, 2012.11.01 12:23

Juris

Lūk šie Alūksnieši ir no tērauda kalti :)

pirms 8 gadiem, 2012.11.01 09:39

Sports