Spriež par ziemas sportu 3

Lai iepazītos ar pašvaldības attieksmi pret ziemas sporta veidu atbalstīšanu un popularizēšanu, kā arī ziemas sporta centra „Mežinieki” darbu krīzes apstākļos, Alūksnē ieradās Latvijas Biatlona federācijas prezidents Jānis Bērziņš.

Šie jautājumi tika pārrunāti ar Alūksnes novada pašvaldības vadību – priekšsēdētāju Aivaru Fominu, priekšsēdētāja vietnieku Laimoni Sīpolu un izpilddirektori Janīnu Čugunovu. Piedalīties sarunā bija uzaicināti arī Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, sporta darba organizators Vilnis Veļķeris, Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas biatlona treneris Sergejs Sverčkovs, kā arī sabiedriskais konsultants un biatlona atbalstītājs Intars Berkulis.

Novērtē tehniskā projekta izstrādi

Apliecinot rūpes par ziemas sporta centra „Mežinieki” attīstību, L.Sīpols klātesošos iepazīstināja ar iepriekšējos gados paveikto: darbu pie īpašuma tiesību sakārtošanas; sadarbību ar Ziemeļvidzemes Olimpisko centru, kuras rezultātā pērn tapušas divas mājiņas sportistu vajadzībām; nupat īstenoto projektu sadarbībā ar Hānju pašvaldību Igaunijā, kura rezultātā iegādāti sniega lielgabali, kā arī tapis ziemas sporta centra „Mežinieki” tehniskais projekts. No visiem paveiktajiem darbiem pēdējo J.Bērziņš novērtēja visatzinīgāk.

„Šinī ziņā jūs esat visām pārējām bāzēm priekšā,” viņš atzīst, iepazīstoties ar tehnisko projektu. Lai gan par līdzekļiem tā īstenošanai pagaidām nevar būt ne runas, J.Bērziņš norāda, ka tas būs labs pamats bāzes attīstībai turpmākajos gados. Arī L.Sīpols akcentē projekta nozīmību, piebilstot, ka tas ļaus „Mežiniekus” pamazām pilnveidot, realizējot projektu pa atsevišķām daļām. Tāpat viņš atklāj, ka šobrīd ir jaunas ieceres finanšu piesaistei ar projektu starpniecību, taču plašāk par tām runāt nevēlas.

Pauž bažas par jaunajiem

Apspriežot iespējamo sadarbību ar federāciju pašreizējos apstākļos, V.Veļķeris kā vienu no tās veidiem min lielāku bāzes noslogojumu valsts līmeņa sacensībām. Jautāts par lokālo sacensību kalendāru, sporta darba organizators atklāj, ka šajā sezonā uzsvars tiks likts uz skolēniem domātajām sacīkstēm. Kaut gan slēpošanas apgūšana iekļauta sporta stundu programmās vispārizglītojošajās skolās, viņš pauž bažas par mazo slēpot pratēju skaitu bērnu un jauniešu vidū.
Sakarā ar jaunatnes iespējām un vēlmēm nodarboties ar kādu sporta veidu tiek aizskarts arī sporta skolu jautājums. Atšķirībā no citviet esošajām sporta skolām Alūksnē saglabāti visi sporta veidi, tomēr finansējuma samazinājuma dēļ varētu tikt zaudēti gan treneri, gan līdz ar viņiem arī jaunie sportisti. „Var jau vēlāk, kad situācija uzlabosies, sataisīt nez kādas bāzes, bet, ja tagad zaudēsim vērtīgus kadrus treneru un sportistu veidā, tad var gadīties, ka vairs nebūs, kas to izmantos,” saka L.Sīpols.

Plāno pamest aktīvo sportu

Komentējot pašreizējo situāciju, I.Berkulis atklāj, ka šajā sezonā treniņus vairs neturpina vieni no spēcīgākajiem Latvijas jaunajiem biatlonistiem: Oskars Muižnieks, Kristaps Mintāls, Juris Priede un Aleksandrs Sverčkovs. Par pēdējo pilienu puišu pacietības kausā kļuvis gada sākumā notikušais Pasaules čempionāts junioriem un jauniešiem Kanādā. Lai gan atlase dalībai sacensībās izturēta, viņi uz sacensībām finansējuma trūkuma dēļ nav tikuši. Vienīgais, kas turp devies, ir Andrejs Rastorgujevs, kas to darījis par personīgajiem līdzekļiem.

Šobrīd A.Rastorgujevs ir viens no olimpiskās komandas kandidātiem, kas uz nokļūšanu Olimpiskajās spēlēs pretendē kopā ar vēl trīs Alūksnes puišiem – Kristapu Lībieti, Jāni Pleikšni un Gintu Rozenbergu, tomēr I.Berkulis vērš uzmanību uz to, ka arī vairums šo biatlonistu plāno aktīvās sportistu gaitas beigt līdz ar olimpisko sezonu. Viņš uzsver, ka puiši atlasei gatavojas pašu spēkiem, jo pat vietējā pašvaldība atteikusi viņu lūgumam sniegt finansiālo atbalstu treniņu procesam.

Izredzes – puse uz pusi
J.Bērziņš norāda, ka federācija ir tikpat neapskaužamā situācijā: ja iepriekš no sezonai nepieciešamā finansējuma pietrūkusi aptuveni piektā daļa, tad šobrīd tikai piektā daļa līdzekļu vien ir piešķirta. Runājot par nepieciešamo atbalstu sporta skolām, viņš informē par Izglītības un zinātnes ministrijas projektu nākamajam gadam. Tiesa, lai gan tas atvieglotu pašvaldību budžetus, šobrīd projekts ir tikai vīzijas stadijā, tāpēc sporta skolu liktenis joprojām ir uz jautājuma zīmes.
Taujāts par pašmāju sportistu izredzēm iekļūt olimpiskajā komandā, viņš atklāj, ka uz to pretendē astoņi sportisti, no kuriem tikai puse tiks pie iespējas piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Šobrīd „zaļā gaisma” dota Ilmāram Bricim, kurš to izpelnījies, ņemot vērā iepriekš uzrādītos rezultātus. Pārējiem puišiem priekšā gaidāmas sešas atlases sacensības, no kurām puse notiks Skandināvijas valstīs, bet pārējās – Latvijā. Sacensības plānotas laikā no novembra beigām līdz janvāra sākumam, kad arī tiks noteikts olimpiskās komandas sastāvs.

Komentāri 3

vietējais

Reti kuram sportiskajā karjerā viss ritējis kā pa diedziņu, atļaušos pat apgalvot, ka tieši ar to čempioni atšķiras no vienkārši labiem sportistiem, ka nemet plinti krūmos pie pirmajām grūtībām. Izvēle, protams, pašu puišu ziņā...

pirms 10 gadiem, 2009.11.11 12:42

Jānis

Te nu nonākam līdz loģiskām beigām. Krīze liek atteikties ne tikai no treknas dzīves valsts pārvaldē, bet arī no dārgiem sporta veidiem. Viss ieguldītais nākotnes sportistos kaķim zem astes, ja valstij nav piķis vest šos uz pasaules mačiem.
Interesanti, ka citas bāzes, kā te izskan, neplāno gaisa pilis. Varbūt laiks arī Alūksnē atvērt acis.

pirms 10 gadiem, 2009.11.10 22:04

Sports