Anesteziologu ievēl par Goda biedru 1

Alūksnes slimnīcas anesteziologs – reanimatologs, HBO, hemodialīzes speciālists Pēteris Kučiks ir ievēlēts par Latvijas Republikas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas Goda biedru. Tas ir liels gods, ko ārsts P.Kučiks ir nopelnījis ar ilggadīgu, apzinīgu un godprātīgu darbu. Šis patīkamais notikums nedēļas nogalē sakrita ar slimnīcas reanimācijas nodaļas 20 gadu jubileju.

izdevās arī citiem kolēģiem radīt svētku noskaņu,” saka Alūksnes slimnīcas reanimācijas nodaļas medicīnas māsa – anestēziste Alla Vējiņa– Niedrīte.

Nodaļas jubilejas datums ir 8.decembris, bet svinības atlika, jo viens no tā laika ārstiem – Igors Trofimovs – svinēja jubileju savai meitai. Ballē piedalījās arī profesors Georgs Andrejevs – savulaik viņš piedalījās arī slimnīcas barokameras atklāšanā. Vakaru vadīja Ilona Riekstiņa, priekšnesumus sniedza Alūksnes ģimnāzijas un vidusskolas audzēkņi, neizpalika arī budēļi.

Veic tehniskus brīnumus

Kad Alūksnes slimnīcas reanimācijas nodaļu izveidoja, Latvijā to pasludināja par pieredzes skolu – uz Alūksni pieredzē brauca mediķi no gandrīz visiem rajoniem. “Kolēģi redzēja, kā mēs veicam hemosorbciju (mākslīgā akna), ultrafiltrāciju, skābekļa barokamera jau strādāja. 1989.gadā mūsu nodaļa saņēma pirmo datoru darbam, lai varētu profilaktēt un pasargāt pacientus no bīstamiem sirdsdarbības ritma traucējumiem – tolaik tas bija kā brīnums,” atminas P.Kučiks.

Arī tagad varam lepoties ar Alūksnes reanimācijas nodaļu. Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidente Antoņina Sondore ir atzinusi, ka nevienā lokālā slimnīcā nav iespējams vienlaikus pieslēgt mākslīgo nieri un mākslīgo aknu, bet Alūksnes slimnīcā to var izdarīt, jo ir nepieciešamais tehniskais aprīkojums.

“Hemosorbciju veicām jau kopš nodaļas atvēršanas, bet hemodialīzi tolaik nevarējām veikt, jo līdz galam nebija tehniskā nodrošinājuma - tagad varam. Bet skābekļa barokameras Latvijā bez Alūksnes slimnīcas ir vēl Daugavpilī, Liepājā, Rīgā un Jūrmalā. Lepojamies, ka varam veikt šādus tehniskus brīnumus,” saka P.Kučiks.

Iet laikam līdzi

20 gadu laikā reanimācijas nodaļa ir attīstījusies. Drīzumā nodaļai iegādāsies jaunu mākslīgās elpināšanas aparātu. “Esam jau izmēģinājuši vairāku firmu aparātus un kā profesionāļi izvēlēsimies iegādāties to, ar kuru var strādāt vislabāk, visefektīvāk un ar kuru var strādāt arī nodaļas medicīnas māsas. Aparātam būs vairāki elpošanas režīmi,” stāsta P.Kučiks.

Mediķi atzīst, ka reanimācijas nodaļas noslogojums paliek arvien lielāks. “Tas ir tādēļ, ka paplašinājām pacientu kontingentu, kurus pēc operācijas periodā izvietojam reanimācijas nodaļā un novērojam pacienta drošības apsvērumu dēļ. Diemžēl nodaļā nokļūst pacienti smagākā stāvoklī, nekā agrāk, viņu organisms ir novājināts sadzīves apstākļu dēļ. Arī traumu ir vairāk. Diemžēl Latvijā ir vērojama medicīnas devalvācija, ko veicina daudzi faktori – valda uzskats, ka medicīnā daudz kam ir jābūt par brīvu, bet, kas ir par brīvu, tas ir nevērtīgs,” vērtē P.Kučiks.

Ir profesionāli darbinieki

Nodaļā strādā zinoši un profesionāli darbinieki. No pirmsākumiem strādā ārsts P.Kučiks, medicīnas māsa- anestēziste Alla Vējiņa- Niedrīte un medicīnas māsa Rasma Nikolajeva. Vēlāk kolektīvam pievienojās medicīnas māsas- anestēzistes Violeta Boreiko un Iveta Bērziņa, medicīnas māsas Skaidrīte Bertāne, Velta Gruzdiņa un māsu palīdzes Iveta Babre, Modra Ķīse, Anna Rāga un Vija Krivčikova. Ilgus gadus nodaļā strādāja arī medicīnas māsa Aija Briede. 0,25 darba slodze nodaļā ir ārstam Valdim Reinertam, brauc strādāt arī anesteziologi no Gulbenes un Daugavpils.

Ilgie darba gadi nodaļas darbiniekiem ir devuši vērtīgu pieredzi un zināšanas. Arī ārsts P.Kučiks pauž lepnumu par zinošo nodaļas personālu. “Ir bijuši gadījumi, kad mani naktī izsauc uz slimnīcu, jo pacients slikti elpo. Atbraucu, bet – slimnieks elpo jau labi, jo māsas viņu ir intubējušas un pieslēgušas pie mākslīgās elpināšanas aparāta. Viņām ir ļoti augsta profesionalitāte,” lepojas P.Kučiks.

Glābj cilvēku dzīvības

A.Vējiņa- Niedrīte atzīst, ka anesteziologiem un medicīnas māsām ir liela darba slodze, jo trūkst speciālistu – šā iemesla dēļ cieš mediķu ģimenes. „Tu būtībā piederi slimnīcai – tu nepiederi sev,” viņa saka. P.Kučiks pauž viedokli, ka starp lokālajām slimnīcām dabiskā ceļā atmirs tās, kur sāks trūkt mediķu.

Nodaļas personāls ir veicis neskaitāmas nozīmīgas operācijas, glābjot cilvēku dzīvības. Dažas no operācijām bijušas tādas, par kurām kolēģi brīnās, kā vispār izdevies glābt cilvēku, jo stāvoklis bijis ļoti smags. “Ir gandarījums, ka izdevās glābt kolēģes dzīvību - pēc smagas avārijas viņai bija 14 ribu lūzumi, asins izplūdumi, citas blakusparādības, trīs nedēļas viņa gulēja pie mākslīgās elpināšanas aparāta, bet 23.dienā vēl tika izoperēts žultspūslis. Tagad viņa ir atgriezusies darbā un kopā ar mums strādā – par to ir liels prieks,” saka A.Vējiņa- Niedrīte.

Komentāri 1

Jānis

Priecājos un apsveicu, Pēter! Lai arī kā politiķis Tu nebiji snaudienu raisošs :) , te tomēr ir tava īstā vieta. Veiksmi!

pirms 12 gadiem, 2008.12.17 22:37

Vietējās ziņas