Arī Alūksnes slimnīcai līdzekļu pārtēriņš 2

Arī Alūksnes slimnīca ir starp tām, kurām ir valsts piešķirto līdzekļu pārstrāde par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu. SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa atzīst – šāgada divos pirmajos mēnešos ir jau izpildīta gada norma un dzīvo 2011.gadā.

Mirst no bada
10.martā M.Kauliņa piedalījās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kur pārrunāja šo valstī izveidojušos situāciju. “Protams, darbu turpinām, bet krāsies parādi. Valstij būs jāatrod finansējums, lai to novērstu, jo tas ir aktuāli visām slimnīcām. Valstij ir jāsaprot – tas, kas pērn bija plānveida medicīniskā palīdzība, tagad ir neatliekama. Par situāciju esmu vērsusies arī Veselības norēķinu centrā, kur uzskata – ja starpība ir vairāk par 20 procentiem, tad ir kļūda finansējuma plānošanā,” saka M.Kauliņa.

Viņa uzsver - nebūs tā, ka cilvēki slimos divreiz mazāk kā pērn tikai tādēļ, ka slimnīcām valsts ir samazinājusi finansējumu. “Pašlaik ir vērojama tieši pretēja situācija. Ja miršanas apliecībā pacientei mums ir kā miršanas iemesls jāieraksta “bada nāve”, tad... Ir slimnīcā pacienti – pieaugušie, kuriem ķermeņa svars ir tikai 40 kilogrami, kas arī nav normāla parādība.  Tā kā valsts vairs nesniedz plānveida palīdzību, tad cilvēki dzīvo ar kuņģa čūlām un citām saslimšanām, jo viņiem nav naudas, lai ārstētos,” saka M.Kauliņa.

Maznodrošinātajiem – atvieglojumi

Viņa atgādina, ka maznodrošinātajām personām no šā gada marta ir papildus atvieglojumi. No pacientu iemaksām pilnā apmērā atbrīvoti iedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus. Savukārt iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir līdz 150 latiem, sedz pacienta iemaksas 50 procentu apmērā un līdzmaksājums par vienā stacionēšanās reizē veiktu ķirurģisku operāciju nepārsniedz 15 latus.

“Tikai pirms nākšanas uz slimnīcu caur sociālo dienestu obligāti ir jāsaņem izziņa par atbilstošu statusu, pretējā gadījumā nevarēsim palīdzēt. To var darīt gan pensionāri, gan darbspējas vecuma cilvēki. Manuprāt, šajā darbā soli palīgā varētu nākt arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, izmantojot savas datu bāzes,” uzskata M.Kauliņa.

Komentāri 2

qwe

Nav līdz galam skaidrs, par ko tieši ir runa – ja cilvēks miris aiz bada (t.i. – viņam nav bijis naudas pārtikai) vai šis pārtikas trūkums izraisījis minēto kuņģa slimību, tad runa ir par līdzcilvēku vienaldzību, kas to nav pamanījuši, par sociālajiem dienestiem, kas nefunkcionē pilnvērtīgi, un tikai pēc tam par līdzekļu trūkumu plānveida operācijām. Ja runa ir par to, ka slimība padarījusi neiespējamu pārtikas uzņemšanu, bet tam nav bijis nekāda sakara ar to, ka šim cilvēkam nebūtu bijis ko ēst (kā var noprast no raksta tvnet http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/307558-pacients_mirst_bada_nave), tad, protams, visa uzmanība jāvērš uz problēmām medicīnas nozarē līdzekļu trūkuma dēļ, tomēr nepiesaistot uzmanību ar „bada nāvē mirušu cilvēku,” kā to dara daktere, pat ja medicīnsiki tas ir korekts nāves cēlonis (šajā gadījumā ir nekorekti to izcelt arī raksta virsrakstā vai apakšvirsrakstā). Kā tad īsti ir – no rakstā sniegtās informācijas tā arī nav saprotams – cilvēkam nebija ko ēst, vai slimības dēļ viņš nebija spējīgs ēst?

pirms 10 gadiem, 2010.03.15 16:16

Vietējās ziņas