Atņem 26 % ienākumu

Mežos melleņu nav tik daudz kā vēlētos ogotāji. Ilgstošais karstums un sausums sēnes padarījis par deficītu. Tāpēc meža veltēm cenas ir labas, taču to pārdevējiem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Ogošana ir smags darbs
“Ogas un sēnes lasu tikai savām vajadzībām, bet zinu ogotājus, kuri mellenes nodod uzpircējiem. Ogu pieņēmējs uzreiz atrēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli, tomēr bez tā var saņemt 1 latu par kilogramu netīrītu ogu. Šķiet, ka tas ir daudz, bet jāsaprot, ka melleņu ir maz. Tagad ogotāji brauc lielus attālumus, lai kaut cik salasītu. Manuprāt, tas nebija pareizi – likt maksāt nodokli par sūri grūti lasītām ogām,” uzskata alūksniete Inese Mieriņa.
Viņa apbrīno cilvēkus, kurus nebiedē ne karstums, ne knišļi un dunduri. Šobrīd daudziem tā ir vienīgā iespēja kaut nedaudz nopelnīt iztikai. “Tas ir drausmīgs darbs – liekties pēc katras odziņas, lai tās salasītu. Un par to vēl ir jāmaksā valstij,” secina I.Mieriņa. Tiesa, arī šajā situācijā ogotāju vēlme nopelnīt nav mazinājusies.

Peļņas iespējas ir mazas
Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļas vadītāja Nora Rušķe informē, ka daudzi ogotāji un sēņotāji interesējas par kārtību, kādā viņiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Taču interese par to zūd, kad šis nodoklis ir jāiemaksā valsts budžetā. “Var saprast šos cilvēkus, taču likumu pieņem Saeima, nevis Valsts ieņēmumu dienests. Un likums ir jāpilda visiem. Protams, cilvēki ir sašutuši, ja salasa ogas 10 latu vērtībā, bet 2,60 lati ir jāsamaksā nodoklī. Tas nav maz tiem, kuri cenšas nopelnīt ogojot vai sēņojot,” spriež N.Rušķe. Viņa uzsver, ka melleņu un sēņu šovasar ir maz, tātad arī peļņas iespējas - niecīgas. Cik būs iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklī par ogām un sēnēm, to varēsim uzzināt pēc sezonas vai gada beigās.

Dota iespēja izvēlēties
Likums nosaka, ka fiziskajai personai ir dota iespēja izvēlēties, kādā veidā maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja tā nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, tad, pārdodot savākto savvaļas produkciju juridiskai personai, pirms ienākumu izmaksas tiek atskaitīti 60 procenti izdevumu. No pārējās summas ietur 26 procentu ienākuma nodokli. “Rezultātā ar nodokli apliek 40 procentus no ienākumiem,” skaidro N.Rušķe. Ja ogotājs vai sēņotājs pats izvēlas pārdot salasīto, tad līdz nākamā gada 1.aprīlim tam ir jāiesniedz ienākumu deklarācija, saskaņā ar kuru tiek maksāts nodoklis. Piemēram, ja ienākumi gadā ir 0 līdz 500 lati, tad nodoklis būs 25 lati. Pastāv arī iespēja maksāt patentmaksu 30 latus mēnesī par tirdzniecībai paredzētajām dabas veltēm. To var maksāt par vienu, trim, sešiem mēnešiem vai visu gadu. No patentmaksas maksātājiem iedzīvotāju ienākuma nodokli neiekasē.

Vietējās ziņas