Aug ozolu vainags Latvijai

Gaujienas pagasta iedzīvotāji kopā ar mežniecības darbiniekiem bija un joprojām ir starp aktīvākajiem idejas “Ozolu vainagu apkārt Latvijai” atbalstītājiem. 7.maijā viņi kārtējo reizi dosies uz Latvijas – Igaunijas robežu, lai vērtētu, kā aug 1997.gada 24.aprīlī stādītie ozoli, apkoptu tos un panīkušo vietā iestādītu jaunus.

Iestāda gandrīz 40 ozolus
“Mums ir gandrīz divu kilometru gara robeža ar kaimiņvalsti. Kur bija lauksaimniecības zeme, nevis mežs, tika stādīti ozoli. Pirmos ozolus gar Latvijas – Lietuvas robežu iestādīja Grenctālē, taču tur tie esot slikti ieauguši. Mēs ozolu stādus rakām turpat netālu, turklāt stādot ievērojām ziemeļu – dienvidu virzienu, kādā tie bija auguši. Stādi tika pārnesti ar visu zemi, tāpēc mums ozoli labi iesakņojās,” stāsta bijušais Gaujienas mežniecības mežzinis Ēriks Strazdiņš.  
Tomēr viņš secinājis, ka klajā vietā stādītiem ozoliņiem apkārt vajadzēja iestādīt kārklus tā, lai tie apēnotu ozolu. Turklāt tie pasargātu no bukiem, kuri kociņus apgrauž. “Pirmajos divos gados vajadzēja dažu labu ozoliņu pārstādīt, ja tas bija apsalis vai buks to pārāk nomizojis. Dažs tomēr bija iestādīts slapjā vietā, lai arī tādās vietās centāmies stādīt ošus,” secina Ē.Strazdiņš.

Ozolu robeža ir tikai Latvijai
Kad ozoli tika stādīti, Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētāja bija Mētra Kalniņa. Ar viņu tika parakstīta vienošanās par šo akciju. M.Kalniņa atceras, ka pirmajos gados katru pavasari kuplā pulkā brauca apraudzīt ozoliņus. “Jau sirmā senatnē ozols mūsu senčiem bija īpašā vērtē kā spēka, vīrišķības un izturības simbols. Tas deva patvērumu, bija īpašuma sargs un vairogs. Tāpēc iecere ietvert valsti ozolu vainagā ir īpaši atbalstāma,” atzīst M.Kalniņa. Viņa uzskata, ka par šā vainaga veidošanu un kopšanu būtu jārūpējas arī robežsargiem. Vai vēl kādā valstī pa robežu aug ozoli? Tikai Latvijā, kur nevien Gaujienas, bet daudzas Igaunijas un Lietuvas ierobežas pašvaldības stādīja ozolus. Ārzemēs dzīvojošais latvietis Jānis Tupesis savulaik gāja pa Latvijas robežu, secinot, ka dažviet jābrien pa brikšņiem. Tā varētu būt labāk kopta.

Lai ozoli sakuplo un zaļo

Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš ir starp aktīvākajiem ozolu stādīšanas un kopšanas talku dalībniekiem Gaujienā. Viņš atzīst, ka tur pierobeža ir zemā vietā, tāpēc katru pavasari salnās ozoliņi apsalst. “Ozoli neaug tik skaisti, kā gribētos. Kad tos vairs neskars zemās salnas, tad ozoli izskatīsies labāk. Tiesa, tie prasa lielu un pamatīgu kopšanu. Apmēram puse ozoliņu ir pārstādīti,” atzīst A.Krēsliņš. Viņš uzskata, ka šī iecere dod iespēju apzaļumot robežu. “Tā bija skaista un patriotiska ideja. Tiesa, ne visur ir izdevusies tā, kā bija cerēts. Gaujienā to īsteno ar Ērika Stradiņa līdzdalību.  Katru gadu vismaz mežniecības darbinieki kaut ko dara, lai ozoli augtu. Tomēr arī tad ne viss izdodas,” secina A.Krēsliņš. Viņš uzskata, ka varētu rasties problēmas, kad ozoli sakuplos. Tie ir ļoti tuvu robežai, tāpēc to varētu neredzēt no satelīta. Ja ozolu vainagi pārsniegs robežu, tad varētu rasties vajadzība tos apgriezt. “Tas nav tuvāko desmit gadu jautājums, tāpēc svarīgi, lai tagad ozli augtu labi. Iespējams, ka tikmēr būs modernākas tehnoloģijas  un nevajadzēs robežu fiksēt no satelīta,” saka A.Krēsliņš.

Vietējās ziņas