Bezkaunīga kaimiņa nenopļautās pieneņpūkas 1

Ko darīt, ja kaimiņš nepļauj laikus zāli, tā saaug un noziedējušo pieneņu pūkas lido otra kaimiņa nopļautajā mauriņā un iekoptajā dārzā? Ar šādu jautājumu redakcijā vērsās Valkas ielas 5, Alūksnē iedzīvotāji Inta Kuple ar kungu Ivaru.
“Mēs savu zāliena daļu  regulāri nopļaujam. Esam iekopuši puķu dobes un nelielu piemājas dārziņu. Kaimiņš, kuram blakus ir zeme, šogad vēl ne reizi nav zāli pļāvis – pienenes noziedējušas, un pūkas vējš atpūš arī uz mūsu dobēm un zālāju. Kad aizrādām, lai zāli nopļauj, saņemam pretim tikai nicinošas atbildes. Esam vērsušies arī jau pašvaldības policijā, pagaidām risinājuma nav. Tā katru rītu apstaigāju savu dārzu un noplūcu pieneņpūku galvas, bet tas jau nav risinājums,” situāciju raksturo
I. Kuple.

Vidēji 20 centimetri 
Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons atzīst – zāles pļaušana pašlaik atkal ir pašvaldības policijas redzeslokā. “Iedzīvotāji kaimiņam var aizrādīt par šādu negodprātīgu rīcību. Ja kaimiņš uz to nereaģē, var vērsties pašvaldības policijā. Alūksnes novada saistošie noteikumi paredz, ka zāliens regulāri jākopj, tostarp jāpļauj un jānovāc nopļautā zāle. Priekšdārzos tā nedrīkst būt garāka vidēji par 20 centimetriem,” stāsta A. Tomsons un atzīst: gadījumos, ja mājai ir īpašnieks, tad īpašums arī tiek regulāri sakopts. “Reizēm problēmsituācijas rodas SIA “Alūksnes nami” apsaimniekotajās teritorijās, jo uzņēmums zāles pļaušanu piedāvā kā ārpakalpojumu, un māju iedzīvotāji par to maksā. Šajos gadījumos iedzīvotāji cenšas pļaut, cik bieži var, un tiek uzsvērts, ka zālei nav visu laiku jābūt trīs centimetru garumā kā pilsētas skvēros. Problēmsituācijas ir arī gadījumos, ja īpašnieks nedzīvo uz vietas novadā,” saka A. Tomsons.

Solidāra atbildība
Komentējot situāciju Valkas ielā 5, A. Tomsons skaidro – tā ir māja, kur ir trīs dzīvokļu īpašumi. “Katram no tiem ir savs īpašnieks, bet starp īpašniekiem jau vairākus gadus novērojamas dažāda rakstura sadzīviskas nesaskaņas. Tas ir kopīpašums, kas nav sadalīts reālajās daļās, bet domājamās daļās. Līdz ar to šajā gadījumā pārmetums par kaimiņu ir pārmetums arī pašiem sev, jo civiltiesiskais regulējums šajā gadījumā paredz: kopīpašnieki atbild par visu teritoriju solidāri. Līdz ar to Kuples kundze var nopļaut visu zālienu pati un piedzīt radušos zaudējumus no kaimiņiem vai arī saņemt administratīvo atbildību. Pašvaldības policija šādā gadījumā pie administratīvās atbildības sauktu visus trīs īpašniekus,” saka A. Tomsons.

Tikai – ja līgums
Skaidrojot situāciju par sadzīves atkritumiem, SIA “Pilsētvides serviss” Malienas reģiona vadītāja Kristīne Andrejeva norāda, ka SIA “Pilsētvides serviss” sniedz pakalpojumu atkritumu apsaimniekošanā tikai tiem klientiem, kuri ar uzņēmumu par to ir noslēguši līgumu. “Tomēr jebkura novada saistošie noteikumi atkritumu apsaimniekošanā paredz kārtību par radītajiem atkritumiem un to regulāru izvešanu. Ja ir radīts atkritumu “piesārņojums” un ir zināms “pāridarītājs”, mēs ieteiktu vērsties pašvaldības policijā ar lūgumu atkritumu radītājam likvidēt sekas, ņemot vērā, ka šī persona ir identificējama. Ja šim piesārņotājam tur ir īpašums vai savulaik bija - viņam arī jāorganizē atkritumu aizvākšana,” norāda K. Andrejeva.

Teksts un foto: Līga Vīksna

Komentāri 1

Čiekurs Egle

Viss jau ir saprotams, vecums, nezināšana, slinkums, bet tak mīļie cilvēki, sakārtojiet sava īpašuma lietas un tad sūdzieties uz nebēdu. Nekad nepieļaujiet situāciju, ka īpašums tiek sadalīts domājamās daļās, jūs būsiet ķīlnieki uz mūžu, diemžēl. Tomsona kungam ļoti pareiza un sakarīga atbilde šajā sakarā.

pirms gada, 2020.06.19 14:52

Vietējās ziņas