Brīdina par bakteriālās iedegas izplatību

Pavasaris un vasaras sākums ir atnācis ar siltu un mitru laiku, kas ir labvēlīgs bīstamās augļu koku slimības - bakteriālās iedegas - izplatībai. Latvijā šī slimība tika konstatēta pirms trim gadiem, kad atklāja 26 slimības perēkļus.

Mūsu valstij ir aizsargājamās zonas statuss. Tas nozīmē, ka jāievēro papildu prasības, lai izplatītu bakteriālo iedegu saimniekaugus: ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, vilkābeles, pīlādžus, korintes, klintenes, cidonijas un citus. Valsts augu aizsardzības dienesta augu karantīnas departamenta vecākais eksperts Zigmārs Bulavs uzsver, ka ļoti svarīgi ir laikus konstatēt inficētos augus, lai pēc iespējas ātrāk ierobežotu slimības izplatību. Tāpēc par slimības pazīmēm nekavējoties ir jāinformē dienesta reģionālās nodaļas inspektors, Alūksnē jāzvana 64322963.

Bakteriālo iedegu infekciju izraisa baktērija, kas viegli izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja un citu pārnēsātāju palīdzību. Inficēti var būt arī saimniekaugu ziedputekšņi, ko ziedēšanas laikā izplata apputeksnētāji kukaiņi. Siltā, mitrā laikā baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga.

Slimības pazīmes visizteiktāk novērojamas aktīvās veģetācijas laikā. Daži vai visi ziedi novīst, nomelnē, iet bojā, bet parasti paliek pie auga. Pumpuri un jaunie dzinumi novīst, nobrūnē. Arī lapu kāta un centrālais dzīslojums nobrūnē. Augļi nobrūnē, sačokurojas, bet nenokrīt. Slimība sākas no ziedu vai zaru galiem. No tiem baktērijas izplatās uz galveno stumbru. Vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā. Mitrā un siltā laikā no mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums. Slimi koki var aiziet bojā vienas sezonas laikā.

Vietējās ziņas