Brīvpusdienām valsts prasa kaudzi papīru

Otro mēnesi arī Alūksnes rajona pirmklasnieki skolās ēd brīvpusdienas par valsts piešķirtajiem 80 santīmiem dienā. Skolu pārstāvji atzīst, ka šī nauda nav tik liela, kā dokumentu kalni, kas regulāri jākārto, lai atskaitītos valstij.

“Process ir ļoti sarežģīts – to varētu vienkāršot, jo neviens nav ieinteresēts naudu iztērēt citur. Rodas izjūta, ka skolās visi ir negodīgi, ja valsts pieprasa tik daudz atskaišu,” saka Zeltiņu pamatskolas direktore Silva Zariņa.

Jāatskaitās līdz pēdējam

Viņa atzīst, ka skolas pavāram un pašvaldības grāmatvedei ir līdz pēdējam sīkumam viss jāizkalkulē pirmklasniekiem, jo pārējie skolas bērni ēd par mazāku summu dienā. “Mums šogad ir tikai divi pirmklasnieki, tādēļ ir kārtīga rēķināšana. Ja kāds no viņiem ir slims, cits bērns nedrīkst šo porciju apēst – tad gatavo mazāk, raksta atskaites un nākamajā mēnesī atskaita par noslimotajām dienām mazāku naudu,” stāsta S.Zariņa.

Viņa uzskata, ka valstij būtu jāgādā par brīvpusdienām visiem pamatskolēniem. “Valstij vajadzētu ļaut skolām brīvāk rīkoties ar šiem 80 santīmiem, piemēram, ļaut dot otrās brokastis, jo zināms, ka mazāks bērns vienā reizē apēd mazāk, bet viņam biežāk gribas ēst. Tagad nauda ir atvēlēta tieši pusdienām un ir nepieciešams pašvaldības lēmums, pamatojums un atskaites, ja grib naudu dalīt otrajām brokastīm un pusdienām, kā tas ir mūsu skolā. Manuprāt, svarīgākais ir, lai bērns paēdis, nevis atskaites,” saka S.Zariņa.

Gatavo kopējā katlā

Jaunlaicenes pamatskolā visiem skolēniem – arī pirmklasniekiem – pavāres gatavo kopīgas pusdienas, katru dienu 50 santīmu apmērā. Bet pirmklasniekiem katru dienu ēdiens ir bagātīgāks, jo par vēl 30 santīmiem dienā pavāres kaut ko nopērk klāt - augļus, jogurtu.

“Piemēram, visi skolēni pusdienās ēd zupu un saldo ēdienu, bet pirmklasniekiem vēl ir arī jogurts un augļi, kā nav pārējiem. Šāda sistēma problēmas nerada. Jau pirmajā vecāku sapulcē izskaidrojām šo sistēmu. Vienu brīdi aktualizējās jautājums, ka arī pārējie grib ēst kā pirmklasnieki. Bet kad teicām, ka pašiem būs jāmaksā vairāk, tad vēlme pazuda,” skaidro Jaunlaicenes pamatskolas direktore Gaļina Straume.

Arī G.Straume uzskata, ka valstij vajadzētu pusdienas apmaksāt vismaz sākumskolēniem.

Veicina nevienlīdzību

Alūksnes pilsētas domes galvenā ekonomiste Valda Silicka atzīst, ka katru mēnesi ministrijai jāsniedz atskaites gan elektroniski, gan rakstiski. Valsts pirmklasniekiem piešķir 80 santīmu, bet Alūksnes pašvaldība savu skolu pirmklasniekiem maksā vēl 20 santīmus klāt pusdienām par bērnu.

“Alūksnes skolās par ēdināšanu gādā SIA “Unti”. Lai uzņēmumam būtu vieglāk sabalansēt ēdienkarti, pašvaldība maksā vēl 20 santīmus. Tie ir santīmi, bet valsts prasa atskaites kā par tūkstošiem. Valstij vajadzēja vairāk uzticēties pašvaldībām. Šādi tiek veicināta arī nevienlīdzība starp bērniem, jo dēļ cenas atšķiras pusdienu saturs,” saka V.Silicka.

SIA “Unti” valdes loceklis Aigars Pepernieks piekrīt, ka papīru darba ir daudz, bet tā esot pierasta lieta. “Dienā 1.klases skolēnam ir jāuzņem 1300 līdz 1400 kilokaloriju un pusdienās – trešdaļu no šī daudzuma. To par šo summu varam nodrošināt,” saka A.Pepernieks.

Vietējās ziņas