Cik tīrs ir Alūksnes ezers? 8

Šogad cilvēki ir pievērsuši uzmanību lielajai Alūksnes iekšezera aizaugšanai. Tas nozīmē, ka iepriekšējos gados situācija nav bijusi tik saasināta.


“Vasarās iekšezerā novērojams arvien blīvāks aizaugums. Lielākais piesārņojums iekšezerā konstatēts pretī AS “Simone”, Martas līcim un pie vecās “VEF” filiāles. Šobrīd ievācam paraugus un veicam analīzes, lai saprastu, kā labāk iekšezeru attīrīt. Ir vajadzīgi pētījumi, lai tad, kad attīrītu iekšezeru, netiktu atbrīvotas vielas, kas būtiski kaitētu visam ezeram,” saka Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja” direktors Māris Lietuvietis.


Lai risinātu situāciju, uz Alūksni brauc pētnieki, arī no Taizemes, lai padziļināti pētītu iekšezeru un tā piesārņojumu. M.Lietuvietis informē, ka ezerā ir atklāta arī jauna aļģu suga, kuras izplatībai varētu būt saistība ar iekšezera piesārņojumu. “Tā ir tikai viena no hipotēzēm. Pētījums noslēgsies nākamā gada vidū, un tad būs zināmi arī šīs aļģu sugas izcelšanās iemesli. Ja šīs aļģes perēklis izrādīsies iekšezers un tā piesārņojums, tad, to attīrot, mēs arī atbrīvosim no šīs aļģes visu ezeru,” pauž M.Lietuvietis.


Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars informē, ka nākamnedēļ notiks konkrētāka iekšezera izpēte. “Vasaras pētījumā Alūksnes ezerā atradām aļģes, kas norāda uz ezera nogulumu piesārņojumu.” stāsta M.Žagars. Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ingrīda Puriņa informē, ka atrastā aļģe (Gloeotrichia echinulata) ir viena no potenciāli toksiskajām zilaļģu sugām. “Mazie graudiņi, par kuriem jūs vasarā brīnījāties, bija tieši šī aļģe. Pavasarī tā dzīvo uz grunts, bet, sākoties siltākam laikam, paceļas uz ūdens virsmas,” teic I.Puriņa.


M.Žagars uzsver, ka šī zilaļģu suga spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem un iekšezers ar padomju laikos atstātajām nogulsnēm ir pilns ar barības vielām, no kurām šīs zilaļģes var baroties. “Šīs ir potenciāli toksiskās zilaļģes. Ezerā viss ir saistīts, un tas ir gluži tāpat kā daudzdzīvokļu mājā – ja viens trokšņo, tad otrs nevar gulēt. Tiem, kuri šovasar pamanīja šīs aļģes un peldējās, gan nav pamata uztraukties. Dramatiskākais, kas varētu būt, ja sabiezinām krāsas, ir tas, ka šie toksīni var nokļūt ezera barības ķēdēs un ar zivju patērēšanu uzturā cilvēks laika gaitā var savā organismā uzkrāt kaitīgās vielas. Tieši tādēļ ir svarīgi izpētīt, kur atrodas piesārņojuma avots,” uzsver M.Žagars.


Komentāri 8

par ko alga?

Tad, kad problēma ir samilzusi pietiekami nopietna, tad tikai sāk kaut ko domāt. Jājautā ar ko ALJA nodarbojās līdz šim, ja negribēja vai nespēja pamanīt, ka šāda problēma pastāv un nepāriet pati no sevis...?

pirms 6 gadiem, 2014.09.12 12:23

nu

kārtējo reizi citi ir gudrāki par tiem, kas strādā. Ja jūs neredzat un presē neraksta, tad noteikti neviens neko nedara un visiem maksā par skaitām acīm. kainējušie sbūtu vienreiz apriet visus.

pirms 6 gadiem, 2014.09.15 12:01

tre

Visu pavasari un vasaru pie Tautas nama pumpēja ūdeni ''iekša, ārā'' , tāteikt ar skābekli bagātināja iekšezeru...

pirms 6 gadiem, 2014.09.12 13:02

haha

Salaida ezerā pils dīķa $ūdus, kuri tur bija krājušies 70 gadus, un tagad brīnās paši par savu stulbumu.

pirms 6 gadiem, 2014.09.12 21:54

TO "par ko alga?"

Būtu labāk paklusējis......vēlreiz......

pirms 6 gadiem, 2014.09.14 13:40

Nesaprotu

kapēc gan tautai būtu jāklusē par šīm nejedzībām un par nejēgu rīcību?

pirms 6 gadiem, 2014.09.14 22:19

mamma daba

Neko tur nevar darīt, purvi ir radušies vienmēr, dabisks process, visa oluksna esot purvaina vieta, tā tulko nosaukumu, rakņājoties šur tur dzērvenes esot atraduši...,tas ka ir cilvēkveidīgo pienesums procesa eskalācijā, nav noliedzams un ko nu, kur ta liksies/// Lab ka tilta uzbērumu neveidoja, būtu tiešie vainīgie, var būvnieks un dome uzelpot, tur nebūtu variantu un šmuce pa visu ģīmi, bet tagad redzam, neko tur tilts nemaina, ezers aizaug tik un tā... Skaties dabā!

pirms 6 gadiem, 2014.09.15 22:10

dzērvene

Kam vairs tilts, pēc pāris gadiem varēs garākos gumijniekos tāpat brist pāri... :)

pirms 6 gadiem, 2014.09.15 23:08

Vietējās ziņas