Digitalizē zudušās vērtības

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas bibliotēka ir iesaistījusies Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā “Zudusī Latvija”. Tā laikā elektroniski iemūžina dažādu objektu, kas līdz mūsu dienām nav saglabājušies, fotogrāfijas.

Toreiz un tagad“Apkopojam fotogrāfijas, kurās redzami dažādi Alūksnes rajonā bijušie objekti līdz 1945.gadam. Projekta gaitā ģimnāzijas bibliotēkai saņēmām skeneri un ar tā palīdzību visas fotogrāfijas ieskenējam un atgriežam īpašniekam. Pēc tam dabā nofotografējam arī to, kāds šis objekts vai tā vieta izskatās mūsdienās, lai varētu uzskatāmi parādīt zudušās Latvijas vērtības,” stāsta ģimnāzijas bibliotekāre Maija Bērzabinde. Viņa uzsver, ka projekta gaitā izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Alūksnes muzeju, no kā fondiem galvenokārt tiek ņemtas senās fotogrāfijas, jo iedzīvotāji ir gana kūtri, lai ar tām padalītos. “Fotogrāfijas mums atnes arī ģimnāzijas skolēni. Ja nav foto, izlīdzamies citādāk. Piemēram, savulaik Mārkalnē bijušas ūdens dzirnavas un gateris. Šīs teritorijas īpašniece Rukmanes kundze mums uzticēja savu atmiņu stāstu, jo senās fotogrāfijas viņai diemžēl nebija. Nu jau ģimnāzijas absolvents Kristaps Horns mums no stāsta uzzīmēja brīnišķīgu zīmējumu, kāda šī vieta agrāk izskatījusies,” norāda M.Bērzabinde.
Aicina atsaukties iedzīvotājusProjekta laikā jau digitalizēti apmēram simts kādreizējie mūsu puses objekti, kas nav saglabājušies līdz mūsdienām un ir zuduši – pilis, baznīcas, krogi, dzirnavas. “Esam apzinājuši, piemēram, Ilzenes alus brūzi, Zeltiņu muižas pili, vilnas kārstuvi Zeltiņos, Alsviķu piensaimnieku biedrību, Karvas krogu un bodi. Daudz objektu ir no Apes,” saka M.Bērzabinde.Viņa aicina atsaukties ikvienu Alūksnes un Apes iedzīvotāju, kam ir kāda senā fotogrāfija ar dažādiem objektiem, un uzticēt to digitalizēšanai. “Sadarbojamies arī ar pagastu bibliotēkām un muzejiem, kas mums palīdz fotogrāfiju apzināšanā un neatsaka palīdzību, lai aizvestu parādīt konkrēto vietu, kāda tā ir mūsdienās. Jaunlaicenē mums ļoti palīdzēja Sandra Jankovska, Veclaicenē – Jānis Dambis un Jānis  Prangels, Zeltiņos – Sandra Magaziņa, Ilzenē – Benita Kokareviča,” uzsver M.Bērzabinde.
Sadarbojas ar jauniešiem Alūksnes muzeja galvenā krājuma glabātāja Astrīda Ievedniece atzīst – iesaistīšanās minētajā projektā ir kā atgādinājums tam, cik īsā laikā var pazust daudzi vērtīgi objekti, aiz sevis atstājot vien fotogrāfijas, pastkartes un atmiņas. Nesen Rīgā notika seminārs par informācijas tehnoloģiju projektiem Latvijas muzejos, kurā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji uzteica Alūksnes muzeja un ģimnāzijas veiksmīgo sadarbību, īstenojot projektu “Zudusī Latvija”. A.Ievedniece piebilst, ka krājuma digitalizācija Latvijā tiek veikta arī bibliotēkās un arhīvos, veidojot digitālo bibliotēku “Letonica” un popularizējot krājumu. Arī Alūksnes muzeja direktore Inita Veismane atzinīgi vērtē jauniešu interesi par muzejā notiekošo. “Jaunieši ir arī Alūksnes muzeja galvenā mērķauditorija. Mums ir jauniešu darbu izstādes, jaunieši nāk uz muzeju ar saviem pasākumiem, notikumiem – šī kustība arvien attīstās,” priecājas  I.Veismane.

Vietējās ziņas