Dzeļ cilvēkiem un mājdzīvniekiem

Augustā no pūžņiem izlido lapseņu jaunā paaudze

Augusts ir ogu, augļu un ievārījumu mēnesis, kad gaisā virmo salda smarža. Tā pievilina lapsenes, bites un citus lidoņus. Tiesa, šovasar jau jūlijā bija jābūt sevišķi uzmanīgiem, lai izvairītos no šo kukaiņu dzēlieniem. Ne tikai mežos, bet arī citviet biežāk sastopamas ir čūskas, tāpēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests katru dienu saņem izsaukumus un zvanus ar lūgumu palīdzēt.

Mediķu palīdzība vajadzīga nedaudziem "Alūksnes un Apes novados tikai vienā gadījumā alerģiska reakcija pēc bišu dzēlieniem beigusies traģiski, bet Latvijā tādi ir vairāki. Pēdējās nedēļās nav bijuši īpaši smagi gadījumi, kurus izraisījuši kukaiņu vai čūsku kodumi. Taču gan Vidzemē, gan visā Latvijā katru dienu vairākus cilvēkus ir sadzēluši irši, lapsenes un bites. Karstā laikā šie kukaiņi mēdz būt īpaši agresīvi. Uztraukumam ir pamats, ja pēc dzēliena mutē saskrien siekalas, ķermeni pārklāj nātrene, rodas slikta dūša, vemšana, vēdera krampji un galvassāpes. Tad uzreiz vajadzētu izsaukt ātro palīdzību," stāsta dienesta Vidzemes reģionālā centra vecākā dežūrārste Ingūna Ausmane.

Parasti koduma vietā veidojas apsārtums, varbūt arī neliels uztūkums, bet nekas vairāk. Tāpēc neatliekamo medicīnisko palīdzību sauc samērā reti. Cilvēki paši vēršas tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai arī piezvana ātrajai palīdzībai, un par to zina tikai paši cietušie.

Bīstami ir dzēlieni kaklā vai mutes dobumā

I.Ausmane uzsver, ka sevišķi cilvēkiem ar alerģisku reakciju vajadzētu nodrošināties, līdzi nēsājot tavegilu vai citu pretalerģisku preparātu. Nekad nevar paredzēt, kāda būs reakcija pret bišu vai lapseņu kodumiem, jo tā ir ļoti individuāla. Tiesa, tikai apmēram desmitajai daļai ir alerģiska reakcija pret indīgo insektu dzēlieniem. Pārējiem to sāpīgumu un bīstamību nosaka dzēlienu skaits un vietas. Jo tuvāk galvai un kaklam, jo dzēlieni ir bīstamāki. Sevišķi bīstami, ja lapsene vai bite iedzeļ mutes dobumā, jo tad kakls sapampst un cilvēks nosmok. Tāpēc pirms saldu ēdienu vai dzērienu baudīšanas vajadzētu pārliecināties, ka to jau nav izvēlējusies lapsene vai bite.

Karstajās dienās ganībās pagurušas ir arī govis. Par dunduru kodumiem nebūtu vērts pat runāt, jo tie ir katru vasaru. Taču tagad īpaši negantas ir lapsenes un bites. Šķiet, tās ir visur. Nereti govis tiek sadzeltas, kad tās apguļas zālē. Diemžēl veterinārajās aptiekās trūkst pretlīdzekļu, kas atvairītu uzmācīgos kukaiņus. Acīmredzot tie ir pasūtīti maz un izpirkti. Tāpēc ne vienam vien ganāmpulka saimniekam ir bijis jālūdz veterinārārsta palīdzība.

Jābūt uzmanīgiem ogojot un sēņojot

Ogotāji stāsta, ka ļoti daudz ir čūsku. Kādai 85 gadus vecai sievietei pēc odzes dzēliena sākās alerģiska reakcija ar vemšanu un citām veselības problēmām, tāpēc viņa nonāca slimnīcā. Kādam ogotājam čūska iekoda pirkstā. Kad roka piepampa, vīrietis izsauca ātro palīdzību. I.Ausmane brīdina, ka ogotājiem un sēņotājiem ir jāauj kājās gumijas zābaki, turklāt jābūt uzmanīgiem.

"Čūska pati neuzbrūk, tikai tad, kad to iztraucē. Nesen kādai ogotājai gadījās uzsēsties čūskai, kas sildījās uz ciņa. Tā, protams iekoda dibenā. Taču viss beidzās labi," stāsta ārste.

Viņa norāda, ka pēc čūskas koduma nav vajadzīgs likt žņaugu. Svarīgi ir roku un vai kāju, kurā iedzelts, turēt nekustīgi un meklēt mediķu palīdzību.

"Ja sākas alerģiska reakcija, tiek ievadīts pretides serums un hormonālie preparāti vēnā," informē I.Ausmane.

Vietējās ziņas