Dzīvo kā klaidoņi 1

Kopš pagājušā gada rudens Alūksnē vairs nav suņu un kaķu izolatora. Tā pakalpojumus un uzturēšanu novada pašvaldība atzina par dārgiem, bet iepirkumā lētāku un labāku piedāvājumu neatrada. Kopš tā laika bezsaimnieku suņi un kaķi ir pamesti iedzīvotāju un likteņa ziņā.

Suņu un kaķu izolators stāv tukšs


“Kā tiks risināta klaiņojošo dzīvnieku problēma, var zināt un lemt tikai novada domes deputāti. Izolatora darbinieki tika atbrīvoti, un tagad izolatora telpas stāv tukšas. Tās nodevām pašvaldības aģentūras “Spodra” pārziņā. Tikmēr bezsaimnieku kaķi un suņi vairojas. Cilvēki joprojām zvana vai nāk pēc palīdzības, bet neko nevaram darīt. Tas vairs nav mūsu pienākums, nav arī līdzekļu suņu un kaķu ķeršanai un uzturēšanai izolatorā,” stāsta SIA “Alūksnes nami” valdes priekšsēdētājs Mihails Kosinovs.
Arī bijusī izolatora veterinārārste Sarma Ločmele saka, ka viņai nepārtraukti zvana gan par sabrauktiem mājdzīvniekiem, gan par klaiņojošiem suņiem un kaķiem. “Tagad tuvojas pavasaris, kas ir mājdzīvnieku kāzu laiks. Braucot pa pilsētu, var redzēt suņus, kas skraida apkārt. Iespējams, ka visi nav klaiņojoši. Taču saimnieki viņus palaiž, jo zina, ka neviens tos neķers. Varbūt pašvaldības policijai vajadzētu tam pievērst uzmanību,” spriež S.Ločmele. Viņa secina, ka netiek arī pārbaudīts, vai mājdzīvnieki ir reģistrēti un vakcinēti, vai par tiem ir samaksāta nodeva.    

Pagasta centrā suns biedē bērnus


Alsviķos liels melns suns skraida pa pagasta centru un baida cilvēkus, sevišķi mazus bērnus.  Reizēm tam pievienojas vēl otrs suns. Neviens nejūtas droši, kad tie abi tuvojas. Pagasta pārvaldes vadītājs Juris Griščenko atzīst, ka jau vairākkārt ticies un runājis ar suņu saimniekiem. Viens suns vairs nav manīts, bet lielais suns joprojām skraida apkārt brīvi. “Alūksnē patversmes vairs nav, tāpēc problēmu nevar atrisināt. Vienīgais – varu vēlreiz runāt ar saimnieku,” secina J.Griščenko. Iespējams, ka saimnieks suni palaiž tāpēc, ka viņam trūkst naudas un produktu, ar ko to barot. Alūksnē pie zemnieku saimniecības “Slišiņi” veikala ierodas kāda saimnieka suns, kam tiek kauliņi. Savukārt pie veikala “Elvi” pircēji baro rudu runci. Nopērk kaķu barību vai pamet kādu cīsiņu no sava pirkuma. Protams, šie dzīvnieki uzturas veikalu tuvumā, jo zina, ka tiks pie garda kumosa. Alūksnieši šādu rīcību vērtē dažādi. Vieni domā, ka tas ir cilvēcīgi – barot dzīvnieku. Turpretim citi iebilst, ka varbūt kaķis ir slims, bet mazi bērni to glauda.

Risinājums ir jāmeklē pašvaldībai


Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītājas vietniece Indra Tomiņa uzsver, ka kaķu un suņu barotājiem uz ielas vai pie veikaliem vajadzētu arī sakopt aiz dzīvniekiem.  “Nepieciešams saprast, ka nepietiek tikai pamest barību. Ja viņi mīl dzīvniekus, tad varētu uzņemties pastāvīgas rūpes par tiem,” norāda I. Tomiņa. Viņa uzsver, ka kaķa vai suņa barošana vien neko neatrisina. Šos dzīvniekus ir nepieciešams arī vakcinēt un attārpot. “Barošana ir cilvēcības izrādīšana uz laiku. Tieši tāpēc Suņu un kaķu turēšanas noteikumos ir paredzēts, ka pašvaldībai ir jārūpējas par klaiņojošo suņu un kaķu izķeršanu,” uzsver I.Tomiņa. Viņa atzīst, ka Veterinārais dienests nevar piespiest pašvaldību izveidot un uzturēt mājdzīvnieku patversmi. Tā var izmantot pakalpojumus, ko piedāvā cita patversme. Tomēr pašvaldība ir atbildīga, lai šai problēmai tiktu rasts  risinājums.

Komentāri 1

veterinaarais diensts pats varētu izmitināt jaunajā mītnes vietā kādu suni vai kaķi, vietas gana nu jau bijushajā zemes dienasta mājā.

pirms 11 gadiem, 2010.03.17 13:35

Vietējās ziņas