Gaujienas pamatskolas speciālās programmas bērniem pakas ved uz mājām

Gaujienas pamatskolas speciālās programmas bērni ārkārtējās situācijas laikā saņem pārtikas pakas 13 eiro vērtībā nedēļā. Pirmās pakas skolas vadība bērniem jau nogādājusi. 


Gaujienas pamatskolas direktore Vita Andersone stāsta, ka aprīļa vidū saņemta Ministru kabineta informācija par to, ka arī speciālo izglītības iestāžu audzēkņi valsts mērķdotāciju ēdināšanai ārkārtējās situācijas laikā var saņemt atbalstu pārtikas pakas veidā vai nodrošinot ēdināšanu. “Esam ļoti priecīgi, ka bērnus ārkārtējās situācijas laikā varam nodrošināt ar pārtikas pakām, kas ģimenēm ir ļoti labs atbalsts. Nedēļas laikā skolā bērna ēdināšana izmaksāja 13 eiro nedēļā, tādēļ pārtikas pakas sarūpējām katram bērnam 13 eiro vērtībā nedēļai. Pirmās pakas, kas jau nogādātas audzēkņiem, veidojām pēc saviem ieskatiem, taču nākamajās reizēs to saturs būs cits, jo esam saņēmuši ieteikumus, kas būtu jāliek pakās, lai nodrošinātu vispusīgu ēdināšanu. Ņemsim to vērā,” norāda V. Andersone.

Pakas – 46 bērniem
Gaujienā speciālās izglītības programmu apgūt 50 bērni. Apes novadā dzīvojošie daudzbērnu ģimeņu bērni var saņemt siltas pusdienas kādā no novada skolām, kas atrodas vistuvāk dzīvesvietai. Četri speciālās izglītības programmas bērni izvēlējušies saņemt siltas pusdienas pārtikas paku vietā - divi pusdienas saņems Gaujienā, bet divi - Vidagā. “Pakas piegādājam 46 bērniem. Katram vedām uz mājām. Jāteic, bērni mums ir no pietiekoši daudzām pašvaldībām – no 17 pagastiem, kas aptver Alūksnes, Apes, Valkas, Valmieras, Salacgrīvas, Smiltenes, Rūjienas un Priekuļu novadus. Paku aizvešana grūtības nesagādāja, to darījām ar skolas transportu,” stāsta V. Andersone.

Ved darba lapas
Direktore skaidro, ka, sākoties ārkārtējai situācijai, visi bērni norādījuši, ka viņiem ir pieejams tehnoloģijas, lai veiktu uzdevumus no mājām, taču laika gaitā atklājies, ka tās nav tik jaudīgas vai arī interneta pārklājums nav tik labs, lai varētu pildīt uzdoto. “Tādēļ pedagogi reizi nedēļā bērniem ved darba lapas uz mājām. Liela daļa no viņiem strādā ar informācijas tehnoloģijām, taču tie, kuri nestrādā, pilda darba lapas papīra formātā, ko skolotāji aizved uz mājām. Bērni, kuri mācās pēc programmas ar smagiem attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem, strādā tikai ar darba lapām papīra veidā,” skaidro direktore un piebilst, ka pedagogiem ir kontakts ar audzēkņiem - dažus satiek klātienē, dažus - virtuāli. “Ja kādam šķiet, ka skolotājiem un īpaši klašu audzinātājiem šobrīd ir mazāk intensīvs darbs, tas ir mīts. Bērni ar pedagogiem sazinās bieži, īpaši internātskolas bērni. Viņi saņem materiālus elektroniski, izpildītus sūta atpakaļ, kas pedagogam jāpārbauda un katram jāatbild. Ja bērnam ir kas nesaprotams, pedagogi soli pa solim sūta bildes, kā labāk darīt, sazinās ar vecākiem. Pedagogiem darba ir ļoti daudz,” stāsta V. Andersone.

Mācīties ir grūtāk
Katru nedēļu skolas metodiskā komisija izanalizē aizvadītās nedēļas mācību darbu, un līdz šim secināts, ka tas notiek veiksmīgi. “Ir daži bērni, kuriem tik labi neveicas - neatbild uz ziņām vai pat pasaka, ka negrib kādu darbu darīt. Lai iegūtu vērtējumu, viņiem ir jāpilda visi uzdevumi. Mācoties klātienē, reizēm no kādiem uzdevumiem varēja izsprukt, bet tagad tādas iespējas nav - visiem ir jāatsūta aizpildīta uzdevumu lapa. Mācību process ir grūtāks,” skaidro V. Andersone. Sarunās ar bērniem atklājies, ka viņi ilgojas pēc skolas. “Tā tomēr ir skolas dzīve, kas bija arī ārpus mācību procesa, pasākumi, pulciņi, kontakts ar vienaudžiem. Tā viņiem šobrīd nav un pietrūkst,” saka V. Andersone.

Vietējās ziņas